Blefarīts: Simptomi, cēloņi un ārstēšana
Blefarīts ir acu plakstiņu malu iekaisums – plaši izplatīta hroniska acu saslimšana, kurai raksturīgi apsārtuši, sāpīgi, niezoši un pietūkuši plakstiņi, kā arī strutaini izdalījumi no acīm. Blefarīts var tikt diagnosticēts gan pieaugušajiem, gan bērniem, taču saslimšanas risks ir vairāk paaugstināts brieduma gados (vidēji 50 gadu vecumā). Biežākie blefarīta cēloņi ir bakteriāla infekcija, alerģija, vispārējas organisma saslimšanas vai skropstu ērcīte. Savlaicīgi neārstējoties, iespējama sausās acs sindroma attīstība, radzenes bojājumi un redzes pasliktināšanās. Ja radušās aizdomas par blefarītu, nekavējoties jāvēršas pie ārsta-oftalmologa, lai ātrāk un veiksmīgāk cīnītos ar saslimšanu.
Simptomi
• Acu apsārtums;
• Ātrs acu nogurums;
• Asarošana;
• Biezi, strutaini izdalījumi no acīm, kas veido aplikumu acu kaktiņos vai uz skropstām un var izraisīt plakstiņu salipšanu no rītiem, kā arī redzes miglošanos;
• Dedzināšanas sajūta acīs;
• Plakstiņu nieze;
• Acs gļotādas un plakstiņu tūska, apsārtums;
• Paaugstināta jutība pret gaismu;
• Skropstu izkrišana;
• Plakstiņu malas sabiezēšanās un ādas zvīņošanās;
• Smagākos gadījumos iespējama sausās acs sindroma attīstība (nepietiekama asaru sekrēcija vai nepilnvērtīgs to ķīmiskais sastāvs).
Pamanot kādu no šiem simptomiem, jāmeklē acu ārsta-oftalmologa palīdzība, lai izvairītos no nopietnām komplikācijām. Nav ieteicams bez ārsta ziņas lietot jebkādus acu pilienus, jo tie var slimības norisi padarīt vēl smagāku.
Cēloņi
Galvenie blefarīta attīstības cēloņi ir:
• bakteriāla infekcija;
• skropstu ērcīte;
• herpes vīruss;
• nelabvēlīgi ārējas vides apstākļi, piemēram, putekļi, dūmi, ķīmiskas gāzes, piesārņots gaiss;
• ādas slimības, piemēram, rozācija (sejas ādas iekaisums ar aknei līdzīgiem izsitumiem un apsārtumu), psoriāze jeb zvīņēde, kontaktdermatīts (iekaisums, kas rodas, ādai saskaroties ar alergēnu);
• redzes patoloģijas, piemēram, astigmātisms (neskaidra redze tuvumā un tālumā), tuvredzība;
• anēmija jeb mazasinība;
• cukura diabēts;
• kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumi;
• novājināta imunitāte.
Ārstēšana
Blefarītu galvenokārt ārstē, ievērojot stingru un regulāru plakstiņu higiēnu – liekot siltas kompreses, tīrot plakstu malas ar speciālām salvetēm vai vates kociņiem, lietojot antibakteriālu ziedi, kā arī mitrinot acs virsmu ar speciāliem pilieniem. Nopietnākos gadījumos var būt nepieciešama antibiotiku lietošana.
Lai izvairītos no blefarīta attīstības, ieteicams regulāri ievērot higiēnu, savlaicīgi ārstēt vīrusu un infekciju saslimšanas, izvairīties no alerģijas izraisītājiem, kā arī veikt pasākumus imunitātes stiprināšanai.
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā BalticExport.com
Informācija portālā visaigimenei.lv
