Bijusi NMPD vadītāja: Sāktā dienesta reforma varētu nostrādāt galvaspilsētā, bet ne reģionos
Rīga, 24.aug., LETA. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) sāktā reforma, brigāžu skaitu pielāgojot izsaukumu plūsmai, varētu nostrādāt galvaspilsētā, bet citviet valstī šis princips nestrādā, pārliecināta Neatliekamās medicīnas asociācijas prezidente, kādreizējā NMPD vadītāja Sarmīte Villere.
Villere uzskata, ka NMPD sāktās reformas ir jāpārtrauc vairāku iemeslu dēļ, tostarp tādēļ, ka izmaiņas neesot balstītas ne uz kādu izpēti, proti, neņemot vērā Pasaules bankas ekspertu viedokli un ieteikumus, kā arī veselības aprūpes sistēmas reformu. Tikmēr NMPD reformu virzītāji atsaucas uz, visticamāk, īstermiņa statistiku, Satversmes tiesas lēmumu, personāla trūkumu un efektīvu resursu izmantošanu, uzskata Villere.
Viņa norādīja, ka, veicot jebkuras izmaiņas brigādēs, svarīgi ņemt vērā, ka Rīga un reģioni ir atšķirīgi. "Rīgā ir mazi attālumi, bet liels iedzīvotāju blīvums, savukārt reģionos - lieli attālumi, slikti ceļi, slimnīcās trūkst speciālistu un pacienti jāved lielus attālumus," skaidroja bijusī dienesta vadītāja.
Villere ir pārliecināta, ka pielāgot brigāžu skaitu izsaukumu plūsmai var tikai vietās, kur lokalizētas daudzas brigādes, bet ir nelieli attālumi līdz slimnīcām, proti, Rīgā. Pārējā valstī šis princips, viņasprāt, nestrādā, jo ir lieli attālumi gan līdz adresēm, gan līdz slimnīcām, uzstāja Villere.
Tāpat viņa norādīja, ka aizbraukšanas laiki ir labāki nekā paredz normatīvi, un tāpēc viņai neesot saprotams, kāpēc jālabo tas, "kas nav salūzis".
Jau ziņots, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) sākusi kolektīvo interešu strīda procedūru un iesniedza NMPD vadībai strīda prasību nemazināt dienesta Latgales, Vidzemes un Zemgales reģionos diennakts brigāžu skaitu.
Kā apgalvoja LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa, NMPD vadībās veiktās reformas izraisījušas lavīnveida efektu, kā rezultātā neatliekamās palīdzības gaidīšana kļuvusi ilgāka, īpaši reģionos. "Tas izraisa pastāvīgus konfliktus starp mediķiem un pacientiem, taču mediķi apzinās, ka diennakts brigāžu samazinātā skaita dēļ problēma šobrīd nav efektīvi risināma," sacīja Bāriņa.
Savukārt NMPD vadība noraida LVSADA pārmetumus par dienesta darba organizācijas izmaiņu negatīvo ietekmi uz palīdzības gaidīšanas laiku, tomēr ir gatava turpināt konstruktīvu diskusiju ar arodbiedrību.
Dienests iepriekš vēstīja, ka tā darba organizācijā gaidāmas būtiskas pārmaiņas, tostarp līdz gada beigām NMPD dubultos dienas brigāžu skaitu, samazinot diennakts brigāžu skaitu.
Dienesta direktore Liene Cipule skaidroja, ka izmaiņas saistītas ar to, ka lielākā daļa jeb 80% izsaukumu notiek dienas laikā. Piemēram, dienā Latvijā tiek saņemti 963 izsaukumi, darbojoties 188 brigādēm, bet naktī - 243 izsaukumi, kurus veic kopumā 170 brigādes. Pēc izmaiņām dienas brigāžu skaits tiks palielināts divas reizes, proti, līdz 36 brigādēm. Vienlaikus nemainīšoties kopumā diennaktī strādājošo brigāžu skaits.
Vienlaikus turpmāk iecerēts brigādes organizēt atbilstoši izsaukumu profilam. Uz izsaukumiem ar visaugstāko prioritāti dosies divu veidu diennakts brigādes - brigādes ar diviem mediķiem un šoferi, kā arī ārsta speciālista brigāde, kura ir bez šofera. Vidējas prioritātes izsaukumus apkalpos gan diennakts, gan dienas brigādes, kurās būs divi mediķi bez šofera. Savukārt zemās prioritātes izsaukumus apkalpos dienas brigādes un nakts brigādes, kurās varēs atrasties arī cilvēks, kurš apgūt ārsta palīga profesiju, lai uzlabotu savas praktiskās iemaņas.
