Homeopāte, dr. med. I. Vecvagare

Ir zināms, ka bērnu vispārējais veselības stāvoklis ar katru gadu pasliktinās.
Manā un daudzu citu ārstu praksē bieži slimojoši bērni ir ikdiena. Termins bieži slimojošs bērns kļuvis par diagnozi, un tam ir savi objektīvi un subjektīvi iemesli.

Nenovēršami un/vai grūti ietekmējami ir iedzimtie apgrūtinājumi, piemēram - iedzimtas saslimšanas, ģenētiski defekti, citas problēmas. Slavenais fiziologs Seljē raksta, ka rentgena starojums, anafilaktiska sensibilizācija, emocionāli pārdzīvojumi atstājot organismā traumatiskas rētas uz visu mūžu. Cilvēks manto ne tikai problēmas, bet arī individuālu jūtīgumu - uz siltumu, aukstumu, mitrumu, temperatūras maiņām, slimību izraisītājiem, stresu, citiem apkārtējās vides faktoriem.

Liela daļa nepatikšanu tiek iegūtas:

- lietojot ar ķīmiskām vielām pārsātinātu, ģenētiski modificētu, konservētu pārtiku. Nekad neesmu varējusi saprast, kāpēc bērniem ar tādu centību tiek baroti konservi, ja paši pieaugušie uz konserviem tik kāri nemaz nav;

- dzīvojot sliktos ekoloģiskos apstākļos (ūdens kvalitāte, gaiss);

- no ārējās psiholoģiskās slodzes;

- nekritiski lietojot medikamentus (hormonāla kontracepcija, regulāra un nepamatota antibakteriāla terapija, hormonālas ziedes, inhalatori, pilieni u.c. bloķējoši medikamenti, ķīmiskie vitamīni);

- neracionāli vakcinējoties.

Mazliet sīkāk par vakcīnām. Tās ir nopietns, specifisks medikaments, kam jāizraisa specifiska saslimšana. Taču cilvēki ir dažādi, un arī atbildes uz šo specifisko kairinātāju būs dažādas. Man nesaprotamu iemeslu dēļ šī vienkāršā lieta no ārstu puses tiek ignorēta un vakcinācijai tiek pakļauti visi bez izņēmuma, pat slimi bērni, nerunājot par to, ka būtu jāievēro elementāras kontrindikācijas, jādiagnosticē blaknes un, ja nepieciešams, potēšana jāpārtrauc vai nemaz nebūtu jāuzsāk. Mūsu valstī joprojām tiek lietotas t.s. dzīvās vakcīnas pret tuberkulozi, parotītu, masalām. Trešajā dzīvības dienā tieši asinīs ievadīta dzīva tuberkulozes mikobaktērija ir nopietns kaitējums bērna veselībai, jo ar šo informāciju ir jātiek galā. Jūtīgs organisms to pārdzīvos komplikāciju veidā, kā, piem., strutojošu brūci injekcijas vietā vai abscesu, limfadenītu, disbakteriozi, ostītu, osteomielītu. Šī vakcīna organismā bez sekām nepaliek, jo atstāj pēdas uz visu mūžu. No tbc vakcīnas vissmagāk cieš limfātiskā sistēma, bet bieži slimojoši bērni parasti ir ausu-kakla-deguna ārsta pacienti, kuru lielākās problēmas ir bieži strutaini rinīti, palielināti adenoīdi, sekundāri otīti - tātad limfātiskā sistēma. Nopietnu slodzi organismam rada arī vakcīnās esošais svešais olbaltums, tiomersāls, alumīnija sāļi. Tie visi ir toksiski produkti, kas mēdz izraisīt ādas smagas alerģiskas reakcijas un citas blaknes.

Visi šie un citi faktori kopā rada iespēju bieži slimot vai atrasties hroniska imunodeficīta stāvoklī.

Homeopātija ir brīnišķīga metode, lai šo stāvokli koriģētu, jo tā ir individuāla. Tiek atrasts tas vienīgais visu varošais medikaments, kura izraisītā rezonanse organismā panāks izveseļošanos.

Ilustrācijai kāda slimības vēsture.

Pirms 3 gadiem uz konsultāciju tika atvests trīsgadīgs puisītis ar sūdzībām par alerģiska rakstura izsitumiem pa visu ķermeni. Izsitumi sīku vezikulu veidā ar izteiktu niezi. Laboratoriski konstatēta paaugstināta jutība pret pelējuma sēnīti, timotiņu, olu. No anamnēzes zināms, ka bērns dzimis 27 gadus vecai mātei no 2. grūtniecības. Grūtniecība noritējusi ar smagu toksikozi līdz pat dzemdībām. Vakcinācija veikta pēc noteiktā kalendāra. Pēc katras injekcijas bērnam 2-3 dienas bijusi paaugstināta temperatūra līdz 39°C. Pirmajā dzīvības gadā bieži slimoja ar augšējo elpošanas ceļu saslimšanām, kā dēļ nācās regulāri lietot antibiotikas. Bērnam tika izrakstīts homeopātisks preparāts Rhus toksikodendron C30, kas nepatīkamās sūdzības ātri novērsa.

Pēc gada vecākiem piedāvāja vakcinēt bērnu pret ērču encefalītu. Tā kā pēdējā gada laikā sūdzību nebija, tad vecāki piekrita un vakcinācija tika veikta.

Trešajā dienā pēc injekcijas bērnam parādījās galvas un roku uzmācīgas raustes (tika) veida kustības, acu apsārtums, sejas nieze: precīzāk, bērns sūdzējās par sajūtu, it kā uz sejas būtu uzklāts tīkliņš. Bet 14. dienā pēc vakcīnas sākās sauss, kairinošs klepus, pārsvarā vakaros un naktīs. Ģimenes ārsta nozīmētā terapija izrādījās neefektīva, klepus turpinājās, stāvoklis pasliktinājās un bērns nonāca stacionārā, kur tika ārstēts obstruktīvs bronhīts un respiratora alergoze. Vēlāk alergologs jau uzstādīja diagnozi - bronhiālā astma, un izrakstīja atbilstošu hormonālu un bronholītisku terapiju. Šajā brīdī ģimene vēlreiz atnāca uz konsultāciju, jo nevēlējās bērnu arī turpmāk pakļaut tik masīvai terapijai.

Apskate liecināja, ka bērns ir parastas miesas būves, tomēr vājš, tieviem locekļiem, izteiktām ceļu locītavām, tīru, bālu ādu, pazeminātu audu turgoru. Palielināti kakla aizmugurējie un zemžokļa limfmezgli. Gļotādas tīras, lūpas koši sarkanas. Auskultatīvi: saasināta vezikulāra elpošana, atsevišķi abpusēji, sausi trokšņi. Apskates laikā bērns nemitīgi ar rokām slauka seju, reizēm nopurina galvu.

Māte norāda, ka dēls sācis ļoti stipri svīst, sevišķi iemiegot svīstot galva. Sākušas pastiprināti svīst pēdas. Pēdējā laikā kļuvis ļoti emocionāls, pat raudulīgs, gribot būt kopā tikai ar māti, kaut gan agrāk bijis ļoti kustīgs un dzīvespriecīgs bērns.

Ņemot vērā zināmos faktus, anamnēzi un apskates datus, terapijā nozīmēju Silicea C200.

Bērna stāvoklis lēnām labojās, vispirms izzuda sausie trokšņi bronhos, tad nakts klepus, pēdējā izzuda neiroloģiskā simptomātika un sakārtojās emocionālais stāvoklis. Šī gada laikā bērns ir slimojis ar augšējo elpošanas ceļu saslimšanām, bet bronhu obstrukcijas simptomi nav atkārtojušies. Hormonu terapija, protams, netika uzsākta.

Ar šo stāstu es gribēju norādīt uz divām lietām:

·        Pirmkārt, ārstam par vakcīnām ir jāzina viss – cita starpā tas, ka vakcīnas ir medikamenti un kā tādi var izraisīt alerģiskas reakcijas, kā arī tas, ka nevajadzētu lieki sensibilizēt organismu ar vakcīnu, kuras audu kultūra ir veidota no vistu embriju šūnām, ja bērnam ir paaugstināta jutība uz olām. Šajā gadījumā ērču encefalīta vakcīna bija kontrindicēta: bez šīs potes nebūtu jātērē valsts līdzekļi, ārstējot bērnu stacionārā, un būtu aiztaupītas bērna un vecāku ciešanas pusotra gada garumā.

·        Otrkārt - homeopātija ir laba metode bieži slimojošu bērnu ārstēšanā.