Topošajai valdībai ir jāapņemas samazināt sirds un asinsvadu slimību izraisīto novēršamo mirstību un valdības rīcības plānā jāparedz aktīva darbība sirds veselības uzlabošanai, iesaistot visas sabiedrības grupas. Nepieciešams arī veidot plašāku nevalstisko organizāciju, ekspertu, citu iesaistīto pušu tīklu sirds veselības veicināšanai. Šādi secinājumi tika izdarīti biedrības “EAPN-Latvia” un citu nevalstisko organizāciju izveidotās sirds un asinsvadu slimību darba grupas sēdē 9. decembrī.

Mirstība no sirds un asinsvadu slimībām ir biežākais nāves cēlonis kā Latvijā, tā arī citur Eiropā, turklāt mūsu valstī 2021. gadā Covid-19 pandēmijas un ar to saistīto pacientu mobilitātes un ārstu pieejamības ierobežojumu ietekmē no šīm slimībām nomira par 1501 cilvēku vairāk nekā gadu iepriekš, veidojot 10% pieaugumu. Tāpēc ir jāpievērš ļoti liela uzmanība priekšlaicīgas mirstības samazināšanai, izvirzot konkrētus mērķus, kā tas ir noteikts vairākas Eiropas Savienības iniciatīvās. Jaunajai valdībai deklarācijā ir jāiekļauj apņemšanās samazināt novēršamo mirstību no sirds un asinsvadu slimībām, tādējādi pagarinot mūsu iedzīvotāju veselīgi nodzīvoto gadu skaitu un dzīvildzi. Valdības rīcības plānā ir jābūt konkrētiem pasākumiem sirds veselības uzlabošanai un tam ir jānodrošina nepieciešamais finansējums, sākot no 2023. gada, norādīja darba grupas vadītājs, Latvijas Universitātes pētnieks Romualds Ražuks.

Pēc darba grupas dalībnieku iniciatīvas šā gada 13. septembrī ap 30 sabiedriskās organizācijas, mediķi, nozares pārstāvji un politiķi parakstīja Aicinājumu rīcībai par kardiovaskulāro slimību novēršanu. Aicinājums rīcībai izvirza ambiciozus mērķus kopīgai rīcībai un aicina valdību radīt priekšnoteikumus, lai līdz 2030. gadam sirds un asinsvadu slimību diagnožu pacientu grupā samazinātu novēršamo nāvju skaitu par 30%; palielinātu veselīgi nodzīvoto mūža daļu par 20%; trīs reizes samazinātu atkārtotas saslimšanas gadījumu skaitu.

Darba grupas dalībnieki, apskatot praksi Eiropas savienības līmenī, kā arī dalībvalstīs, secināja, ka arī Latvijā nepieciešams veidot plašāku nevalstisko organizāciju, ekspertu, speciālistu, citu iesaistīto pušu tīklu, kura mērķis būtu sirds un asinsvadu veselības veicināšana, papildinot pacientu un ārstu organizāciju darbu. Plašu sabiedrības slāņu un to pārstāvju iesaistīšana ļaus efektīvāk sasniegt Aicinājumā rīcībai izvirzītos mērķus, jo darbības virzienu un tematu loks ir ļoti plašs.

Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO politikas koordinatore Iveta Neimane darba grupas sēdē pauda viedokli, ka starpresoru sadarbības grupas vai tīkla veidošana sniegtu pozitīvu pienesumu, jo patlaban trūkst platformas, kas pacientiem, ārstiem, citiem veselības aprūpes jomas dalībniekiem un dažādām sabiedrības grupām palīdzētu veidot vienotu redzējumu jautājumu risināšanai. SUSTENTO ir uzkrājis pozitīvu pieredzi, piedaloties Eiropas pacientu forumā un strādājot dažādās tā darba grupās.

Darba grupa turpina 2020. gadā iesākto darbu, kura mērķis ir veicināt sociālo tiesību ievērošanu un palielināt ārstēšanas pieejamību visiem iedzīvotājiem, sevišķu uzmanību pievēršot sociāli mazāk aizsargātām sabiedrības grupām. Darba grupa izstrādā ieteikumus un rekomendācijas valdībai un Saeimai par ārstēšanas pieejamības uzlabošanu. Darba grupā aicināti piedalīties un piedalās ārsti, veselības aprūpes nozares eksperti, pacientu biedrību, citu nevalstisko organizāciju pārstāvji, valsts institūciju pārstāvji, mediji.