Biedrība: Valstij jārod finansējums atopiskā dermatīta efektīvai ārstēšanai
Patlaban Latvijā pieejamā terapija smaga atopiskā dermatīta ārstēšanai ir haotiska un ilgtermiņā neefektīva, un tas ir būtisks zaudējums ne vien pašiem pacientiem, bet valsts ekonomikai kopumā. Lai risinātu šo jautājumu, atbildīgajām amatpersonām ir jāturpina darbs pie tā, lai jau nākamā gada valsts budžetā rastu finansējumu inovatīviem medikamentiem vismaz smagāko slimības formu pacientiem, pauž nesen izveidotās Atopiskā dermatīta pacientu atbalsta biedrības valdes locekle Katrīna Eimane.
Viņa atzīst, ka pacientiem nav iespējas saņemt piemērotu ārstēšanu, jo tā ir ļoti dārga, kā rezultātā daudzi pacienti nav darbspējīgi un nevar dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Kā pozitīvs piemērs kalpo citas līdzīgas slimības – psoriāzes – pacienti, kuru stāvoklis dažu gadu laikā būtiski uzlabojās pēc tam, kad valsts rada iespēju kompensēt inovatīvos medikamentus.
Latvijā patlaban ir aptuveni 30 000 atopiskā dermatīta slimnieku dažādās vecuma grupās, taču smagas slimības pazīmes ir 150-200 pacientiem. Saslimušo āda ir smagi iekaisusi un izraisa lielu diskomfortu, tāpēc pacienti ar smagu slimības stāvokli nereti nespēj gulēt, strādāt, apmeklēt skolu un veikt citas ikdienas darbības.
Arī šonedēļ notikušajā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē dermatoloģe profesore Ilona Hartmane atzina, ka atopiskā dermatīta pacients nav darbspējīgs un pacienta dzīves kvalitāte ir zema. Saņemot adekvātu terapiju, pacienta veselības stāvoklis un attiecīgi arī dzīves kvalitāte būtiski uzlabojas.
Latvijas Universitātes medicīnas fakultātes asociētais profesors, alergologs Māris Bukovskis apakškomisijas pārstāvjiem demonstrēja, kā izskatās smagi atopiskā dermatīta gadījumi un cik neiespējami šādā stāvoklī ir dzīvot normālu ģimenes dzīvi, ir palielināts stress, depresija, trauksme un tieksme uz pašnāvību, īpaši jauniešu vidū.
Latvija un Bulgārija ir vienīgās valstis Eiropas Savienībā (ES), kur atopiskā dermatīta ārstēšana ilgtermiņā netiek kompensēta – valsts apmaksā medikamentu iegādi tikai jauniešiem līdz 18 gadu vecumam, taču, kā atzīmēja profesore Hartmane, slimība turpinās arī pēc pilngadības sasniegšanas. Lietuvā un Igaunijā valsts apmaksā šīs slimības ārstēšanu jau vismaz piecus gadus, bet citur ES šāda prakse tiek īstenota jau 20 gadu garumā.
Arī Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta pārstāvji sēdē informēja, ka atsevišķi atbalsta pasākumi atopiskā dermatīta pacientiem jau nākamajā gadā ir iekļauti prioritāro pasākumu klāstā. Plānots bērniem noteiktam pacientu lokam nodrošināt bioloģiskos preparātus, kā arī pacientiem pēc 18 gadu sasniegšanas nodrošināt gan lokālās, gan sistēmiskās terapijas turpināšanu, tajā skaitā arī bioloģisko terapiju. Tomēr, lai šos pasākumus īstenotu, nākamā gada budžetā nepieciešams apstiprināt papildu finansējumu aptuveni sešu miljonu eiro apmērā.
Atopiskā dermatīta pacientu atbalsta biedrība izveidota, lai apvienotu šīs slimības pacientus, viņu tuviniekus, veselības aprūpes darbiniekus un citas personas, kā arī risinātu pacientu ārstēšanas, izglītošanas un atbalsta jautājumus. Tāpat biedrības uzdevums ir pārstāvēt atopiskā dermatīta pacientu intereses valsts un pašvaldību institūcijās.
