Zobu saslimšanas cilvēkus mūsdienās mēdz piemeklēt jau gaužām agrīnā vecumā. Latvijas Stomatoloģijas institūts – tā ir iestāde, kuras darbinieki, cita starpā, izteikti  specializējušies arī uz bērnu stomatoloģiju.
Par problēmām un aktualitātēm šajā stomatoloģijas apakšnozarē žurnālam Medicine stāsta profesore Rūta Care, Stomatoloģijas institūta terapijas klīnikas vadītāja un P. Stradiņa universitātes terapeitiskās stomatoloģijas katedras vadītāja.

Zobu saslimšanas cilvēkus mūsdienās mēdz piemeklēt jau gaužām agrīnā vecumā. Latvijas Stomatoloģijas institūts – tā ir iestāde, kuras darbinieki, cita starpā, izteikti  specializējušies arī uz bērnu stomatoloģiju.
Par problēmām un aktualitātēm šajā stomatoloģijas apakšnozarē žurnālam Medicine stāsta profesore Rūta Care, Stomatoloģijas institūta terapijas klīnikas vadītāja un P. Stradiņa universitātes terapeitiskās stomatoloģijas katedras vadītāja. 

 

Kādas mūsdienās ir stomatoloģijas attīstības tendences Latvijā un pasaulē?

Stomatoloģija visā pasaulē ļoti strauji attīstās. Sevišķi attīstās tehnoloģijas. Tās kļūst aizvien sarežģītākas un aizvien grūtāk izpildāmas bez īpašas sagatavotības. Taču tas arī attiecīgi maksā. Līdz ar to rodas problēma: liels Latvijas iedzīvotāju procents nevar atļauties izmantot tās iespējas, ko piedāvā modernā zobārstniecība.

Uzlabojas plombējamie materiāli, to izturība un kosmētiskais efekts. Ļoti lielas iespējas ir bērnu zobu regulēšanā (ortodontija), arī nepareiza sakodiena labošanā, tā saucamajā ortognātijā  – šīm operācijām pastāv valsts daļēji apmaksāta programma. Izteikti attīstās protezēšana, izmantojot jaunās tehnoloģijas. Piemēram, ar implantiem bezzobu žoklī var aizvietot trūkstošos zobus, un izņemamās protēzes likt uz tiem.

Ar ko Stomatoloģijas institūts atšķiras no citām zobārstniecības klīnikām valstī?

Mums ir laba, jauna aparatūra. Vispārējā narkoze, kuru citur republikā stomatoloģijas pacientiem, it īpaši bērniem, nepiedāvā. Un ļoti spēcīga ķirurģijas klīnika, ko vada profesors Skaģers. Tās speciālisti strādā arī onkoloģijas slimnīcas trešajā nodaļā, veicot ļoti smagas žokļa operācijas pie onkoloģiskām saslimšanām...

Iedzīvotāji mums bieži jautā, no kāda vecuma mazam bērnam vispār esot jāapmeklē zobārsts, un arī par zobu regulēšanu – kad būtu jāsāk regulēt aplams sakodiens?

Bērniem zobārstu būtu jāapmeklē jau gada vecumā. Lai speciālists varētu apsekot, kā veidojas piena sakodiens, vai bērniņu pareizi baro... Pie mums pašlaik pastāv liela problēma sakarā ar to, ka tiek ievestas dažādas sulas un dzērieni, mākslīgas barošanas maisījumi, kas ir ļoti saldi; līdz ar to veidojas pat īpaša saslimšana, t.s. pudeļu kariess. Mēs novērojam, ka pēdējo gadu laikā tā izplatīšanās strauji pieaug, un pudeļu kariesa pacienti kļūst arvien jaunāki. Pie mums griežas ar 9, 14, 18 mēnešu veciem bērniņiem. Vēl pirms 10 gadiem divus gadus vecs pacients bija retums – tagad tas mūs vairs it nemaz nepārsteidz.

Bērna zobu attīstībai vajadzētu regulāri sekot jau no 1 gada vecuma.  Vismaz divreiz gadā bērnam vajadzētu griezties pie higiēnista un, ja zobiņi veseli, tad vienreiz gadā pie zobārsta. Ja zobi bojāti – tad obligāti jau divas reizes gadā, lai sekotu, vai neparādās jaunas saslimšanas. Līdz ar to zobārsts arī redzētu, kādas problēmas veidojas sakodienā. Parasti regulācija – zobu izvilkšana, breketa sistēmu uzlikšana – tiek veikta pēc 8 gadu vecuma sasniegšanas. 8–12 gadu vecums ir nākamais laiks, kad vajadzētu pārbaudīties.

Pārtikai un uzturam zobu veselībā ir ļoti liela nozīme. Kādu pārtiku mammas bērniņiem lai izvēlas?

Gribēdamas labu, mammas bērniem bieži dod sulas. Taču mazam bērnam tās noteikti ir jāatšķaida proporcijā 1:10. Citas māmiņas bērnu ļoti ilgi baro ar krūti, tomēr mazuļa zobiem tas nenāk par labu. Pienā ir laktoze – un ilgas krūts barošanas gadījumā tā arī savu paveic. Viens gads ir optimālais vecums krūts barošanas pakāpeniskai pārtraukšanai, un īstais laiks, lai sāktu piebarošanu.

Vislielākā nelaime maziem bērniem ir t.s. saldā pudele naktī.

Vai pastāv kāda pusaudžu vecuma specifika attiecībā uz zobu higiēnu un stomatoloģiju?

Pusaudžu vecumā ir ļoti rūpīgi jātīra zobi. Mammas tam parasti seko apmēram līdz 4. klasei. Taču šai ziņā bērnam vajadzētu sekot līdz12-14 gadu vecumam. Pie mums bieži ierodas pusaudži ar netīrītiem zobiem. Viņi mēdz arī aizmirst, ka zobi jātīra gan no rīta, gan vakarā... Rezultātā mutē zem aplikuma veidojas kariesa sākumformas.

Vai pie jums var griezties arī pacienti no citiem Latvijas rajoniem un laukiem?

Jā. Stomatoloģijas institūts faktiski ir lielākā konsultatīvā zobārstniecības iestāde valstī, jo pie mums strādā pilnīgi visu veidu zobārstniecības speciālisti. Pacientam būtu vēlams iepriekš pierakstīties, lai nenāktos lieki gaidīt. To var izdarīt, piezvanot uz reģistratūru pa tālruni 7455586.

Vai jūs rīkojat arī papildu izglītības kursus vai seminārus ārstiem, kas nav stomatologi?

Kursu vai semināru patreiz nav, taču mēs konsultējam šajos jautājumos. Par konsultēšanu zobu saslimšanu profilaksē pie mums atbild  asociētā profesore A. Brinkmane un docente E. Senakola. Stomatoloģijas institūts nodrošina arī konsultācijas par mutes dobuma higiēnu. Lai konsultētos, ārsti var zvanīt mums pa tālruni 7455560.

Ko jūs ieteiktu žurnāla Medicine lasītājiem – ģimenes ārstiem?

Man ģimenes ārstiem būtu liels lūgums: konsultēt jaunos vecākus par bērnu barošanu, cenšoties panākt, lai viņi savai atvasei naktīs nedotu augstāk minēto saldo pudeli... Pēdējā laikā piedzīvoti arī kuriozi gadījumi: vecāki apgalvo, ka pediatrs esot ieteicis smērēt bērnam knupi ar medu, kas it kā paaugstinot organisma imunitāti. Taču tas vienlaikus nelabvēlīgi iedarbojas uz zobiem... Mūsu institūts divas reizes nedēļā piedāvā arī anestēzijas jeb vispārējās narkozes pakalpojumu. Tā ietvaros uz plānveida operācijām gaida 2 mēnešus gara rinda, jo mazo pacientu vecumā līdz 2 gadiem, kam līdzīgā veidā ir sabojāti, iekaisuši vai sastrutojuši  zobi, ir ļoti daudz.