Valsts aģentūras Sabiedrības veselības aģentūra

Infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības daļas Epidemioloģiskās analīzes sektora epidemiologs Sandra Jansone,

alergologs Sibilla Pālēna,  daļas vadītāja vietniece Irina Lucenko

Katru gadu, pienākot vasaras brīvdienām, cilvēkiem rodas vēlēšanās apskatīt citas valstis, aizceļot uz tropu zemēm un redzēt eksotiskas lietas. Piemērota un laicīga sagatavošanās ceļojumam nodrošinās atpūtu gan pieaugušajiem, gan bērniem. Sagatavoties ceļojumam nozīmē ne tikai savākt mantas un paņemt līdzi naudu, bet arī rūpēties par veselību – noskaidrot, kā izvairīties no slimību riska izvēlētajā valstī, informēties par organisma iespējamām reakcijām uz dažādiem laika apstākļiem un ceļojuma veidiem, par ēšanas īpatnībām mērķa zemē un paredzamām laika zonu maiņām, kā arī savlaicīgi veikt vakcināciju.

Dažādu infekcijas slimību uzliesmojumi pasaulē līdz 2005. gada 31. martam

-  18.02.2005. g. Pasaules Veselības Organizācija (PVO) saņēma ziņojumu, ka reģistrēts 21 saslimšanas gadījums ar malāriju personām, kas iepriekš bija ceļojušas uz Dominikāņu republikas dažādiem rajoniem;

-   Līdz š.g. marta sākumam reģistrēti 10 saslimšanas gadījumi ar putnu gripu Vjetnamā, no kuriem 3 gadījumi – letāli;

-   No 1. janvāra līdz 23. martam 2005. gadā Senegālā tika ziņots par 2054 saslimšanas gadījumiem ar holeru;

-   Līdz 29. martam 2005. gadā Angolā tika reģistrēti 124 saslimšanas gadījumi ar Marburgas vīrusu (no tiem laboratoriski apstiprināti 10 gadījumi);

-   Līdz 28. februārim reģistrēti 336 saslimšanas gadījumi ar Dengue vīrusa hemorāģisko drudzi Timor–Leste;

-   Šogad reģistrēti saslimšanas gadījumi ar meningokoku infekciju (N. Meningitidis) Sudānā, Čadā, Filipīnās;

-   Līdz 11.01.2005. Kongo reģistrēti saslimšanas gadījumi ar tīfu (izdalīts S. Typhi).

 2004. gadā reģistrētie saslimšanas gadījumi dažādās valstīs:

Apkārtējās vides ietekme, ceļojot uz tropu zemēm

o    Pārvietošanās veids. Veicot ceļojumu, organisms tiks pakļauts stresam gan fiziski, gan garīgi. Lidojot būs atmosfēras spiediena maiņas, tāpēc nav ieteicams ņemt līdzi bērnus, jaunākus par 7 dienām, vai neiznēsātus bērnus. Ceļojot ar kuģi, neaizmirstiet par jūras slimību. Ilgstošos pārbraucienos jārēķinās, ka radītais stress var veicināt kuņģa-zarnu trakta slimības, bezmiegu, hroniska noguruma sajūtu, iesnas.

o    Uztura īpatnības. Katrā valstī ir tai raksturīgi ēdieni, ko ne vienmēr panes cilvēka organisms. Ieteicams ēst tikai vārītus vai kārtīgi apceptus ēdienus, nelietot uzturā nevārītas olas, nepasterizētus piena produktus, vai kārtīgi neizceptu meža dzīvnieka gaļu.

o    Peldēšanās, niršana. Izvairīties peldēties nepazīstamos ūdeņos, aizsargāt sevi gan no bīstamiem dzīvniekiem, gan piesārņojuma izraisītajām infekcijas slimībām (šistosomiāzes, leišmaniāzes, onhokerkiāzes, gastroenterokolīta, žiardiāzes)

o    Posmkāji. Posmkāji ir bīstami ne tikai ādas bojājumu dēļ, tie pārnēsā arī infekcijas slimības (malāriju, dzelteno drudzi, mēri, tīfu, vīrusu encefalītu u.c.); jāvairās arī no odu, skorpionu, zirnekļu, blusu, utu, ērču, knišļu, blakšu un mušu kodumiem.

o     Dzīvnieki

o    Saules ultravioletais starojums (UV). Ultravioletais starojums dažādās koncentrācijās organismu var ietekmēt dažādi. Lielākās devās UV ir bīstams cilvēkiem ar gaišas ādas tipu, tas var izraisīt pat nopietnus ādas apdegumus, ādas vēža (melanomas) veidošanos.

o    Augstums. Skābekļa koncentrācijas maiņa atkarībā no augstuma var kļūt par problēmu ceļojuma laikā cilvēkiem, kuri nāk no zemienēm, un vēlāk novest pie hipoksijas un dažādām komplikācijām. 1500 – 3500 m augstumā cilvēkam samazinās darba izpildes spējas, palielinās plaušu ventilācija; 3500–5500 m augstumā parādās hipoksija un augstuma slimība, augstāk par 5500 m - smaga hipoksija, progresējoša fiziskā sabrukšana.

o      Laika zonu maiņa. Šāda problēma parādās, ja īsā laika periodā pārlido pāri vairākām laika zonām, kad ķermeņa bioloģiskais pulkstenis nesaskan ar apkārtējās vides laiku.

o      Nelaimes gadījumi. Jāņem vērā, ka ceļotāji nav pasargāti no negadījumiem, it īpaši neapdzīvotās vietās (tropu mežos, tuksnešos), kur grūti iegūt adekvātu palīdzību. Ir pierādīts, ka vairāk ceļojot, negadījumu skaits samazinās, piem., ar vienu  ceļojumu risks ir 1,8; veicot 2–3 ceļojumus – 1,76; 4 un vairāk ceļojumus – 1,68.

Izplatītāko infekcijas slimību risks tropu zemēs

-        Ceļotāju caureja (E. Coli, salmonella, parazīti ut.t.)

-        Malārija

-        Dengue vīrusa infekcija

-        Holera

-        Dzeltenais drudzis

-        Filariāze

-        Ross River vīrus (Austrālija)

-        Murray Valley encefalīts (Austrālija)

-        Leišmaniāze(D-Amerika, C-Āfrika, Indija)

-        Onhokerkiāze (D-Amerika, C-Āfrika)

-        Šistosomiāze (C-Āfrika, D-Āzija)

-        Japāņu encefalīts (D-Āzija, Indija)

-        Mēris (D-Āzija, Indija)

-        SARS (Āzijas reģions)

-        Tīfa drudzis

-        Tripanosomiāze (D-Amerika, C-Āfrika)

-        Hepatīti (A, B, C, E, delta)

-        Trakumssērga 

-        Toksoplazmoze

 Sagatavošanās ceļam un profilaktiskie pasākumi

-              Pirms izbraukšanas noskaidrot, kādas slimības mērķa zemē ir aktuālas.

-              Pret vakcīnatkarīgām infekcijas slimībām veikt nepieciešamo vakcināciju pirms izbraukšanas.

-              Veikt veselības pārbaudi pie ģimenes ārsta gan pirms, gan pēc ceļojuma.

-              Sagatavot drēbes, kas aizsargā pret dažādiem laika apstākļiem (gan saules, gan lietus) un moskītu kodumiem.

-              Ņemt līdzi saules aizsargkrēmu pret UV stariem un saulesbrilles.

-              Sagatavot personīgās higiēnas piederumus.

-              Iegādāties nepieciešamos medikamentus, kurus rekomendējis ārsts ceļojuma laikā.

-              Ņemt līdzi ūdens filtrus gadījumam, ja nav iespējams ceļojuma laikā iegādāties kvalitatīvu dzeramo ūdeni.

 Ceļojuma laikā

-        Nelietot uzturā ēdienus, kas iegādāti no ielu pārdevējiem.

-        Nelietot dzērienus, kam pievienots ledus.

-        Nedalīties ar saviem higiēnas piederumiem.

-        Neaiztikt dzīvniekus (it īpaši pērtiķus, suņus, kaķus, lapsas, zirgus u.t.t.), lai izvairītos no riska, dzīvniekam iekožot vai izdalot siekalas, inficēties ar trakumsērgu vai pat mēri.

-        Regulāri mazgāt rokas ar ziepēm.

-        Regulāri lietot kondomus, lai izvairītos no HIV infekcijas, B un C hepatīta, seksuāli transmisīvajām slimībām.

Vakcinācija pirms ceļojuma un tā laikā

1.     Vakcinācija pēc vakcinācijas kalendāra, kas vairāk attiecas uz bērniem un pusaudžiem (veic iztrūkstošās vakcinācijas).

2.     Vakcinācijas, kas ir ieteicamas noteiktu valstu apceļošanai.

3.     Vakcinācija pēc vitālām indikācijām.

 1. Vakcinācija bērniem pirms ceļojuma

Pirms veic vakcināciju, noteikti jākonsultējas ar ārstu par pareizu vakcinācijas kursa izvēli. Ieteicams doties ceļojumā ar bērnu, kurš jau ir sasniedzis 1,5 gada vecumu, kurš izgājis pilnu vakcinācijas kursu atbilstoši vakcinācijas kalendāram. Tomēr, ja ir nepieciešams izceļot ātrāk, vakcināciju  iespējams uzsākt ātrāk un vakcinēt ar minimāliem pieļaujamiem intervāliem. Vakcinācijas veids ir atkarīgs arī no ceļojuma ilguma. Ja viena vakcīnas deva ir ievadīta pirms minimālā pieļaujamā intervāla vai vecuma, tā netiek skaitīta un jāveic papildus vakcinācija. Šādos izņēmuma gadījumos ir nepieciešams konsultēties ar ģimenes ārstu.

2. Vakcinācija, ko var saņemt pirms ceļojuma uz tropu zemēm

-        Ērču encefalīts

-        Vīrushepatīts B

-        Vīrushepatīts A

-        Meningokoku A+C infekcija

-        Streptokoku infekcija

-        Dzeltenais drudzis

-        Vējbakas

-        Holera

-        Vēdertīfs

-        Trakumsērga

-        Japāņu encefalīts

-        Pneumokoku infekcija

Vakcīnas tips jāizvēlas atkarībā, no valsts  uz kuru dosies, kādas slimības šajā valstī ir endēmiskas, un ar kādam infekcijām pastāv risks saslimt.

3. Vakcinācija pēc vitālām indikācijām

Ja ir bijis kontakts ar svešu dzīvnieku (kodums, skrāpējums), nepieciešams veikt vakcināciju pret trakumsērgu, jo ļoti daudzās valstīs šī slimība dzīvnieku populācijā joprojām cirkulē.