Bērnu slimnīcas vadītājs no veselības ministres sagaida slimnīcu finansēšanas modeļa pārskatīšanu
Rīga, 12.febr., LETA. Veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) būtu jāpārskata slimnīcu finansēšanas modelis un jāievieš taisnīgs kompensācijas mehānisms, uzskata Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) vadītājs Valts Ābols.
Viņš uzsvēra, ka esošais slimnīcu finansēšanas modelis nav balstīts uz reālajām izmaksām un rada neadekvātu slimnīcu darba novērtējumu. Attiecīgi, pēc Ābola teiktā, gadu no gada netiek piešķirts atbilstošs finansējums, kas segtu izmaksas.
"2018.gadā Bērnu slimnīcas vadība kopā ar klīniku, aprūpes nodaļu un atbalsta dienestu speciālistiem iesaistījās vērienīgā uzskaites procesa pilnveidošanas projektā ar mērķi nodrošināt pilnīgu, visiem saprotamu reālo izmaksu uzskaiti, kas kalpotu par pamatu izmantoto datu un aprēķina metožu pārskatīšanai. Izmaksas tika prezentētas un saskaņotas ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) un esam nonākuši pie pamatota atzinuma, ka normatīvajos aktos uzrādītais BKUS gultas dienas tarifs neatbilst reālajām izmaksām," pavēstīja slimnīcas vadītājs.
Viņš norādīja, ka Latvijā, tāpat kā daudzviet pasaulē, slimnīcu darbības finansēšanai jau vairākus gadus tiek lietota ar diagnozēm saistīto grupu (DRG) sistēma, tikai "Latvijas modifikācijā". Kā skaidroja Ābols, ja klasiskajā DRG slimnīcu finansēšanas modelī samaksu par pakalpojumiem aprēķina, balstoties uz reālajām ārstniecības iestāžu izmaksām, tad "Latvijas modifikācijas" gadījumā maksājamās summas apmērs par vienu stacionārās ārstēšanas gadījumu tiek aprēķināts, par pamatu ņemot valsts noteiktos pakalpojumu tarifus, kam bieži vien ar reālajām izmaksām ir visai attāla saistība.
Ābols uzsvēra, ka šāda prakse ne tikai rada zaudējumus slimnīcām, bet arī liedz mērķtiecīgas, ilgtspējīgas attīstības iespējas. "Nav bezgalīgi uzturama atruna, ka NVD rīcībā nav pietiekami finanšu līdzekļi. Šī situācija beidzot ir jāatrisina un praksē jāsāk lietot adekvātus, reālās izmaksās balstītus aprēķinus un metodes. NVD ir caurspīdīgi jāparāda, kāda ir starpība starp valsts piešķirtajiem līdzekļiem un reālajām izmaksām, - tā būs iespēja apzināt, cik naudas patiesībā trūkst," uzskata slimnīcas vadītājs.
Otra nepilnība, kas būtiski ietekmē Latvijas slimnīcu attīstību, pēc Ābola paustā, ir taisnīgas kompensācijas mehānisma trūkums. Slimnīcas vadītāja ieskatā, nepieciešams mehānisms, kuru var piemērot, ņemot vērā sniegto pakalpojumu sarežģītību, piesaistīto speciālistu kompetenci un pakalpojuma izmaksas.
Esošais finansēšanas modelis paredz, ka vienāda apmaksa tiek noteikta gan lokālai ārstniecības iestādei, gan universitātes slimnīcai, skaidroja Ābols. Tomēr pastāv būtiskas atšķirības starp šīm ārstniecības iestādēm, piemēram, lokālā ārstniecības iestādē pacients ārstējas trīs dienas, bet tajā nav iespēja sniegt padziļinātus izmeklējumus. Šis pacients tiek pārvests uz universitātes slimnīcu, kur viņš saņem komplicētus diagnostiskos un laboratorijas izmeklējumus, kā arī ārstniecībai tiek piesaistīti kompetentākie jomas speciālisti.
Bērnu slimnīcas vadītājs uzsvēra, ka Latvijā ir trīs universitātes slimnīcas, kurās 2016.gadā koncentrējās 47% no visiem stacionāri ārstētajiem gadījumiem valstī. "Par visiem šiem gadījumiem samaksāts vidējais tarifs valstī, kuram par pamatu ņemts lokālās slimnīcas gultas dienu izmaksas tarifs un kuru mēģināts indeksēt ar kompensācijas maksājuma palīdzību. Šajā brīdī izsekojamība un "caurspīdīgums" zūd un tā tam nevajadzētu būt," uzskata Ābols.
Viņš sacīja, ka arī pasaulē veselības jomas finansēšanas modeļos dažādu līmeņu pakalpojumus nevērtē līdzvērtīgi. Ābols ir pārliecināts, ka universitāšu slimnīcām jeb terciārā līmeņa ārstniecības iestādēm ir jāsaņem apmaksa pēc reālajām, nevis vidējām izmaksām. Vienlaikus nebūtu jāierobežo vēlme un iespēja salīdzināt līdzvērtīga līmeņa pakalpojumu izmaksas, piebilda slimnīcas vadītājs.
Pēc viņa paustā, jāatrod arī godīgs veids, kā finansēt papildu funkcijas, ko veic universitāšu slimnīcas, piemēram, apmācību, pētniecības un metodiskās vadības funkcijas, veselības veicināšanas programmu izstrādi, kā arī metodisko vadību valsts un reģionālā līmenī.
Slimnīcas vadītājs aizvadītajā nedēļā tikās ar Viņķeli. Pēc viņa teiktā, sarunas laikā veselības ministre pauda atbalstu Bērnu slimnīcas vadības ierosinājumam izveidot vienotu, vienkāršu, "caurspīdīgu" un uzticamu izmaksu sistēmu, kas ļautu pastāvīgi sekot līdzi aktuālajām izmaksām par veiktajiem pakalpojumiem, tā ļaujot aprēķināt to faktisko pašizmaksu.
BKUS vadītājs ir pārliecināts, ka būtu svarīgi nonākt līdz situācijai, kad dati no slimnīcām līdzīgā veidā tiktu uzkrāti kopīgā datu bāzē, ko var analizēt ne tikai ārstniecības iestādes, bet arī NVD. Šī datu bāze varētu palīdzēt arī NVD, izstrādājot tarifus, kā arī tā vairotu savstarpējo uzticību gan datiem, gan aprēķina metodikai.
