Ārste pediatre alergoloģe Lidija Boroduška Fizikālās medicīnas ārste Solveiga Rubule,sertificētas fizioterapeites Inga Ērgle un Ina Petrova

 Slimība un tās rehabilitācijas uzdevumi Astma ir viena no visbiežākajām bērnu hroniskām elpošanas ceļu slimībām. Dažādās pasaules valstīs tās biežums ir atšķirīgs un svārstās no 3 līdz 8,5%. Pēdējo 10 gadu laikā Anglijā un Velsā to pacientu skaits, kas apmeklē ārstu bronhiālās astmas dēļ, ir pieaudzis par 139%. Arī Latvijā saslimstība ar bronhiālo astmu katru gadu pieaug.

   Bronhiālā astma ir hroniska elpceļu iekaisuma slimība. Hroniski iekaisuši elpceļi ir hiperreaktīvi. Dažādu riska faktoru ietekmē elpceļi sašaurinās. Bronhokonstrukcijas, gļotu un pastiprināta iekaisuma dēļ gaisa plūsma bronhos tiek ierobežota. Progresējoša alerģiska iekaisuma sekas bronhos ir neatgriezenisks to sašaurinājums. Rehabilitācijas galvenie uzdevumi ir likvidēt slimības simptomus vai mazināt tos, uzlabot bērna dzīves kvalitāti, t.i., saglabāt bērna fizisko aktivitāti un uzlabot psihoemocionālo stāvokli. Ārstēšanas mērķi ir iekaisuma likvidēšana, ventilācijas un oksigenizācijas traucējumu mazināšana, elpošanas ceļu attīrīšana no uzkrātiem sekrētiem, efektīva elpošanas stereotipa apgūšana, organisma fiziskās tolerances paaugstināšana. Lai nodrošinātu rehabilitācijas efektivitāti, šajā procesā ir jāiesaistās speciālistu komandai, ko veido ģimenes ārsts, alergologs vai pneimonologs, rehabilitologs, fizioterapeits u.c. speciālisti. Katra ārstniecības plānaveidošana ir individuāla katram bērnam, nospraužot mērķi sekmīgai astmas terapijai. 

Diagnoze un terapijas programma Lai sastādītu pēc iespējas efektīvāku bronhiālās astmas ārstēšanas, tai skaitā arī rehabilitācijas, programmu, ļoti svarīgi ir precīzi noteikt astmas diagnozi un smaguma pakāpi. Šādā novērtēšanā ļoti svarīgi ir ārējās elpošanas funkcionālie mērījumi. Simptomu smaguma nepietiekama novērtēšana var būt galvenais cēlonis nokavētai astmas ārstēšanai. Svarīga ir precīza spirogrāfijas datu interpretācija. Atbilstoši slimības smaguma pakāpei jānosaka medikamentu deva un lietošanas ilgums. Svarīga ir plaušu ventilācijas mērījumu kontrole, novērojot astmas gaitu un slimnieku reakciju uz terapiju.Veicamie pasākumi ir kompleksi: ·       * labvēlīga vide un hipoalergēns uzturs,  ·        *fizioterapija (speciālie drenāžas, elpošanas un stāju koriģējošie vingrojumi, krūškurvja un muguras masāža, diafragmālā elpošana, relaksācija), ·       * fizikālā terapija (siltuma un gaismas terapija, inhalācijas, ultraskaņas terapija, elektroforēze u.c.), ·       * pacienta un viņa piederīgo apmācība. 

Fizioterapija Galvenie fizioterapijas mērķi bronhiālās astmas rehabilitācijā ir nostiprināt un attīstīt elpošanas orgānu sistēmas funkcionālās spējas, veidot pareizu elpošanas stereotipu, iemācīt pacientam relaksācijas metodes, koriģēt stāju. Pie bronhiālas astmas novēro stājas izmaiņas – rigīds krūškurvis, var būt patoloģisks krūšu kaula izvelvējums, pleci ir iefiksēti, krūškurvis ieņem mucveida formu, ir samazināts krūškurvja elastīgums, stāja galvenokārt ir kifolordotiska tipa, bieži novēro mugurkaula C vai S skoliotiskus izliekumus. Stāju koriģē ar kakla, muguras un vēdera muskuļu vingrinājumiem, kā arī ar lokanības vingrinājumiem. Speciālie drenāžas vingrinājumi nodrošina maksimālu elpošanas ceļu drenāžu, jo pacients vingrinājumu laikā ieņem katra plaušu segmenta drenāžai atbilstošu pozu un fizioterapeits izelpas laikā izdara krūškurvja kompresiju, savukārt diafragmāla elpošana uzlabo plaušu apakšējo daivu ventilāciju un palielina krūškurvja kustīgumu. Kopējais elpošanas vingrinājumu mērķis ir iemācīt pareizu elpošanas stereotipu ar pagarinātu izelpu. Masāža uzlabo ādas elpošanas funkciju, samazina ribstarpu muskulatūras tonusu, uzlabo plaušu asinsriti, veicina atkrēpošanu, samazina bronhu gludās muskulatūras tonusu. 

Fizikālā terapija Fizikālā terapija ir ļoti svarīgs posms respiratorās sistēmas slimību rehabilitācijā, tādēļ ir jāzina fizikālo faktoru iedarbības mehānisms un reizes, kad tos drīkst izmantot. Jāatceras, ka fizikālie faktori ir centrālās nervu sistēmas kairinātāji. Visbiežāk caur ādu vai gļotādu fizikālo faktoru kairinājums tiek novadīts uz dažādiem nervu sistēmas līmeņiem. Reflekss var noslēgties gan muguras smadzenēs un to veģetatīvajos ganglijos, gan galvas smadzenēs. Kairinājums iedarbojas uz termoreceptoriem, mehanoreceptoriem, sāpju receptoriem, baroreceptoriem, kas maina asinsvadu stāvokli un asinsriti. Mainās Na, Ca, K, Mg jonu attiecības. Fizikālo faktoru ietekmē ādā un gļotādā atbrīvojas daudzas bioloģiski aktīvas vielas, kas gan tieši, gan humorāli ietekmē neiroregulējošos mehānismus un līdz ar to arī vielu maiņu. Fizikālie faktori mobilizē organisma aizsargmehānismus un stimulē nespecifiskās imunitātes procesus. Šiem faktoriem piemīt izteikta pretiekaisuma iedarbība, jo tie veicina iekaisuma procesa uzsūkšanos, mazina sāpes, kā arī uzlabo vielmaiņu, asins un limfas cirkulāciju.Fizikālo faktoru iedarbības rezultātā samazinās elpošanas ceļu gļotādas sekrēcija, samazinās iekaisums, tiek veicināta atklepošana un uzlabotas drenāžas funkcijas, normalizējas neiroendokrīnās sistēmas funkcijas, uzlabojas centrālās un veģetatīvās nervu sistēmas funkcionālais stāvolis, paaugstinās organisma vispārējā rezistence, tiek aizkavēti slimības recidīvi.Katram fizikālas terapijas faktoram piemīt tikai tam specifiskas īpašības, kas iedarbojas uz noteiktu sistēmu. Organisma atbildes reakcija ir atkarīga no noteikta kairinātāja iedarbības laika, intensitātes un aplikācijas vietas. Tādēļ ir ļoti svarīgi zināt fizikālās terapijas iedarbības mehānismus un kā tie iedarbojas uz organismu noteiktā slimības stadijā. Pareizi lietojot fizikālās terapijas metodes, var panākt izteiktu uzlabošanos, savukārt, lietojot tās aplamās devās, nepareizā vietā un neatbilstošā intensitātē, var panākt slimības uzliesmojumu un vispārēju pasliktināšanos. 

Fizikālās terapijas veidi Viena no svarīgākajām respiratorās sistēmas fizikālās terapijas metodēm ir endobronhiālā metode – aerosolu terapija, kas iedarbojas uz lielu elpošanas ceļu virsmu. Šo metodi bieži kombinē ar posturālo drenāžu. Slimības uzliesmojuma periodā efektīva ir ultraīsviļņu terapija, kas ļoti labi samazina iekaisumu un gļotādas tūsku; tai ir arī izteikta antispastiska iedarbība.Subakūtā slimības periodā lieto induktotermiju, kas uzlabo gļotādas trofiku un veicina iekaisuma procesa uzsūkšanos.Ļoti efektīva ir procedūru kombinācija – ultraīsviļņi vai induktotermija ar aerosolu terapiju un sekojošu posturālo drenāžu un elpceļu vingrojumiem. Slimības remisijas fāzē fizikālās terapijas mērķis ir paaugstināt organisma vispārējo rezistenci un novērst recidīvus. Pie ieilgušām traheobronhiālām disfunkcijām efektīvas ir sinusoidālās modulētās strāvas, ar kurām iedarbojas gan uz krūškurvi, gan virsnierēm. Tas stimulē glikokortikoīdu izdalīšanos, uzlabo vielu maiņu, veicina atklepošanu un uzlabo bronhu kinētiku. Glikokortikoīdu sintēzi virsnierēs veicina arī mikroviļņu terapija, kas ir ļoti ieteicama bronhiālās astmas slimniekiem. Šiem slimniekiem fizikālā terapija ir vajadzīga jau agrīnā periodā. Atkarībā no simptomātikas tā ir atšķirīga, taču tās mērķis ir vienāds: *      pazemināt organisma reaktivitāti uz alergēnu, *     uzlabot nervu sistēmas funkcionālo stāvokli, *      veicināt virsnieru stimulāciju, *     uzlabot asinsrites un bronhu gļotādas funkcijas. Svarīgu vietu bronhiālās astmas terapijā ieņem aerosolu kombinācija ar citām fizikālās medicīnas terapijas metodēm. Elektroforēze ar Mg joniem iedarbojas sedatīvi, spazmolītiski, tiek uzlabota virsnieru garozas funkcija, samazinās uzbudināmība un uzlabojas ārējā elpošana. Ca joni iedarbojas hiposensibilizējoši. Pie bronhospazmām efektīva ir sinusoidālo modulēto strāvu un ultraskaņas kombinācija. Rudenī un ziemā ieteicama vispārējā ultravioletā apstarošana pēc shēmas. Procedūras kombinē ar masāžu, zemūdens masāžu, vannām, sāls istabu, taču strikti ievērojot procedūru secību un saderību.  

Citi pasākumi efektīvai rehabilitācijai Rehabilitācijas efektivitāte ir augstāka, ja to uzsāk jau pie vieglas pakāpes astmas gaitas. Ļoti svarīgi slimības sākumā ir precizēt diagnozi, koriģēt uzturošo terapiju, apmācīt bērnus un bērnu vecākus pareizi izprast slimību un medikamentu lietošanas tehniku, kā arī veikt elpošanas vingrojumus mājas apstākļos. Lai sasniegtu nospraustos mērķus, ļoti svarīgi ir atkārtoti rehabilitācijas kursi. Pēc atkārtotiem kursiem ir iespējams panākt ilgstošāku un stabilāku slimības remisiju. Bērna vecāki tad labāk izprot sava bērna slimību un kvalitatīvāk iesaistās: *-         medikamentu lietošanā, *-         slimību provocējošo faktoru atklāšanā un novēršanā, *-         paškontrolē (lietojot izelpas maksimumplūsmas mērītāju). Bērna prombūtnes laikā ir iespējama mājas vides sanācija (novēršot mitrumu, pelējumu – sadzīves alerģijas izraisītājus). Uzskatām, ka bērniem ar bronhiālo astmu līdz stabilas remisijas panākšanai ir jāatrodas patstāvīgā pediatra alergologa kontrolē, un šādu uzraudzību un novērošanu dinamikā visefektīvāk var veikt stacionāra tipa rehabilitācijas centrā, kur tiek nodrošināts multidisciplināras komandas darbs. 

Rehabilitācijas centrs Baltezers Rehabilitācijas centrs Baltezers ir viens no lielākajiem rehabilitācijas stacionāriem valstī un ieņem vadošo lomu bronhiālās astmas un citu elpošanas orgānu slimību rehabilitācijā. Kā plaušu slimību rehabilitācijas iestāde centrs Baltezers darbojas jau 12 gadu. Pa šiem gadiem ir uzkrāta pieredze, izveidota stabila un profesionāla speciālistu komanda, iegādātas atbilstošas ārstniecības, diagnostikas un rehabilitācijas tehnoloģijas. Pēdējo gadu laikā ir izveidota pacientu novērtēšanas un novērošanas sistēma, kas ļauj sniegt vērtīgu informāciju arī ģimenes ārstiem, lai kopējiem spēkiem uzlabotu pacientu dzīves kvalitāti.Rehabilitācijas centram Baltezers ir noslēgti sadarbības līgumiar visām Latvijas slimokasēm un VOAVA. Pacienti ar ģimenes ārsta nosūtījumu tiek uzņemti valsts programmas ietvaros rindas kārtībā, tāpēc pacienti ir iepriekš jāpiesaka.Visu nepieciešamo informāciju var iegūt pa tālruņiem 7990289un 7990209.