Bērnu drošība pie ūdens: Biežākās pieaugušo kļūdas
Šogad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests no ūdens izcēlis jau 51 noslīkušo, tai skaitā - bērnus. Siguldas Sporta centra peldēšanas treneris Gustavs Zālītis atzīst – nereti traģēdija sākas ar paviršību, neuzmanību un pārgalvību, ko pieaugušie pieļauj attieksmē pret bērniem. Turklāt daudzas kļūdas tiek pieļautas visas peldēšanas sezonas laikā. Viņš izceļ būtiskākās un aicina izvērtēt, vai tās nepieļaujam savā atpūtā.
Pieaugušie vairāk grēko nedarot, nekā darot
Kopumā šogad VUGD glābēji no ūdenstilpēm izcēluši jau 51 cilvēku, tostarp bērnus. Faktiskais noslīkušo skaits varētu būt lielāks, jo VUGD statistikā reģistrēti tikai tie gadījumi, kad uz notikuma vietu izbrauc tā darbinieki. Vērtējot situāciju pie ūdeņiem, treneris Gustavs Zālītis atzīst – lielākoties pie traģēdijas noved elementāru piesardzības normu ievērošana: "Bīstamākās ir lietas, ko mēs - pieaugušie, nedarām, nevis darām. Jo īpaši tas attiecināms uz mūsu attieksmi, atpūšoties pie ūdeņiem ar bērniem, kad pieaugušie mēdz būt vai nu pārāk bezrūpīgi un bērnam nepievērš vajadzīgo uzmanību, vai gluži pretēji - ir tik aizrautīgi, diemžēl, arī neprasmīgi, peldēt apmācībā, ka apdraud bērna veselību, pat dzīvību. Tā tiek radīti arī visi priekšnoteikumi, lai bērnam rastos bailes no ūdens uz visu atlikušo mūžu. Manā peldēšanas trenera praksē netrūkst gadījumu, kad četrdesmitgadniekiem, uzsākot peldētapmācību, paiet pusgads līdz no bradāšanas potīšu dziļumā, tiek sakopota drosme, lai pilnībā iegremdētos ūdenī. Iemesls tam - bērnībā gūta emocionāla trauma pēc tam, kad vecāki gaužām nepareizi viņu mācījuši peldēt," stāsta treneris. Viņš atklāj raksturīgākās kļūdas, ko pieaugušie pieļauj atpūšoties pie ūdeņiem ar bērniem.
Paši gulšņā smiltīs, bērns nepieskatīts - ūdenī
"Būtiskākā, rupjākā, diemžēl, arī bieži pieļautā kļūda ir bērna atstāšana bez uzraudzības un uzmanības. Tipiska situācija - mamma ar draudzeni gulšņā sauļojoties, bet bērns dzīvojas pa ūdeni. Ir nepieciešams mirklis, viens vilnis vai straujāk garām aizpeldējis ūdensmotocikls, kas saviļņo ūdeni, lai bērns no krasta jau būtu ierauts dziļāk un vēl mirklis, lai situācija vairs nebūtu glābjama," uzsver peldēšanas treneris. Viņš norāda, ka bērna pieskatīšana nozīmē nepārtrauktu atrašanos tā tuvumā, rokas stiepiena attālumā. "Arī apmeklējot vasaras festivālus pie ūdeņiem, nereti redzams: vecāki dzīvojas pa telti un iekārtojas ballītei, bet bērni dauzās pie ūdens. Šādā situācijā ir risks, ka bērns ūdenī ieies pārāk dziļi, spēlējoties noklīdīs vai iekļūs kādā citā riskantā situācijā. Vecākiem ir jāizvērtē, vai, dodoties atpūsties, viņi spēs būt atbildīgi un mazajam veltīt pienācīgu uzmanību. Ja apzinoties ballītes "karstumu" par to ir šaubas, drošāk ir bērnu uz atpūtas dienām uzticēt vecvecākiem vai kādai citai uzticamai personai," vērtē Zalītis.
Bīstamie peldēšanas palīglīdzekļi
Nereti pieļauta kļūda, ir nepiemēroti, nedroši vai pat bīstami peldēšanas palīglīdzekļi, ko vecāki izvēlas saviem bērniem. "Ja bērnam nolemts dot peldriņķi, kas izmantots arī iepriekš, tas katru reizi jāpārbauda – izslēgt iespēju, ka kopš iepriekšējās peldēšanās, tas sabojāts uz kāda asuma vai, pieskaroties karstam priekšmetam, nevar," uzsver peldēšanas treneris. Tāpat atbildīgi un uzmanīgi ir jāizvēlas arī jauns peldriņķis: "Ne visi veikalos piedāvātie piepūšamie riņķi ar pīlītēm un gulbīšiem ir patiešām droši. Ir jāpievērš uzmanība svaram, kāda noturēšanai virs ūdens palīgierīce paredzēta. Būtiski ir arī pārliecināties, ka peldriņķis bērnam der - nav pārāk brīvs. Un, protams, svarīgi ir arī izvēlēties stabilu peldēšanas palīgierīci - sfēriski un nestabili līdzekļi būs tikai apdraudējums nevis palīgs." Eksperts piebilst, ka šie paši noteikumi ir attiecināmi uz peldēšanas matračiem. Viņš uzsver, ka arī tad, ja bērns ūdenī dodas ar peldriņķi, pieaugušajam jābūt tiešā bērna tuvumā. "Ir svarīgi, lai peldēšanās notiek dziļumā, kādā pieaugušais var droši un stabili stāvēt uz kājām. Viņam ir jāatrodas starp bērnu un ūdens padziļinājumu tā, lai gadījumā, ja bērnu vēja pūsma vai straume sāk nest prom no krasta, varētu viņu ātri notvert. Īpaši būtiski tas ir peldoties upēs vai jūrā, kur straume un viļņi negaidīti var ieraut uz pūšļa peldošo bērnu dziļumā."
Gultne mainās, jo īpaši upē
Pirms bērnu laist ūdenī, pieaugušajam ir jāpārliecinās par ūdenstilpes gultni, par tās stāvumu un dziļumu arī reizēs, kad nolemts peldēties labi zināmā vietā. "Ūdenī, jo īpaši tādā, kas bagāts ar zemūdens straumēm, gultne var būtiski mainīties. Zemūdens bedre, iepriekš nebijis krasta stāvums, vai gluži pretēji - zem ūdens sanesti koki vai kādi citi priekšmeti rada nopietnu apdraudējumu. Pieaugušo atbildība ir pārliecināties, par izvēlētās vietas atbilstību drošai peldei," uzsver Zālītis. Viņš akcentē, ka nereti ūdens gultne, piemēram, tādā upē kā Gauja ar strauju tecējumu un zemūdens straumēm, var mainīties ne vien pavasarī, palu laikā, bet arī peldēšanas sezonā.
Bīstamā peldēt apmācība
Peldēšanas treneris neslēpj - vispareizāk rīkojas tie vecāki, kas savu bērnu peldēt apmācīšanu uztic profesionāļiem: "Vislabāk ir bērnu pie peldēšanas trenera vest rudenī. Tas garantē, ka līdz nākamajai peldēšanas sezonai, bērns būs apguvis ne vien peldēšanas iemaņas, bet būs arī pietiekami apradis ar ūdens vidi, lai negaidītā situācijā spētu pareizi reaģēt. Ūdens vairs nebūs sveša un nepazīstama stihija, kurā katrs negaidīts notikums rada paniku un izraisa neadekvāti reakciju. Protams, būs radušās arī gana labas peldēšanas prasmes, kas gūtas atbilstošos apstākļos, speciālista vadībā." Taču, ja nolemts bērnam mācīt peldēt paša spēkiem, būtiskākais, ko treneris aicina atcerēties ir miers, vienmērīgums un droša, kontrolēta vide. "Diemžēl joprojām nākas sastapties ar vecākiem, bet īpaši - vecvecākiem, kuri bērniem māca peldēt, vadoties pēc nepieļaujamām metodēm: "iemet" bērnu ūdenī un, ar saucieniem "kustini rokas un kājas!", liek ķepuroties. Šis ir bīstams un nepieļaujams paņēmiens, kas apdraud bērna veselību un dzīvību, turklāt diezgan droši garantē, ka ūdens bērnam kļūs par biedu un tāds var palikt uz visu atlikušo mūžu. Tieši pēc šādām metodēm "apmācīti" cilvēki jau pieaugušā vecumā nāk pie manis un lūdz palīdzību ūdens baiļu pārvarēšanā. Gadās, ka tam nepieciešams piesaistīt arī psihoterapeitu," pieredzē dalās treneris.
Sakarsušam skriet ūdenī ir bīstami
Kā vēl vienu aplamu, bet vecāku bieži pieļautu kļūdu, peldēšanas treneris min bērnu steidzināšanu, dodoties ūdenī: "Joprojām bieži redzami vecāki, kas bērnu mudina ūdenī ieskriet ātri, it kā, lai būtu vieglāk un mazāk auksti. Tas nav nedz pareizi, nedz pieļaujams. Saulē sakarsis organisms var ļoti krasi un neprognozējami reaģēt uz strauju temperatūras maiņu. Gluži tāpat kā cilvēkiem gados, arī bērniem, straujā temperatūras maiņa var izraisīt sirdsdarbības apstāšanos, arī krampjus." Pareizākais ir ūdenī doties lēnām, sevi apslakot vai apsēžoties seklumā. "Tāpat gan pieaugušajiem, gan arī bērniem jāapgūst zelta likums - visdrošāk ir peldēties dziļumā, kur ūdens ir līdz krūtīm. Tas garantē, ka, notiekot kam negaidītam, gultne būs ātri sasniedzama."
Ar bērnu ir jārunā
Noslēgumā treneris uzsver, ka, gluži tāpat kā ar bērniem ir jārunā par drošību uz ielas, vecāku atbildība ir ar bērnu pārrunāt drošas peldēšanās noteikumus. "Pat, ja bērns vairs nav gluži mazs un tiek laists peldēties kopā ar draugiem, viņam ir jāzina, ka ūdenī nedrīkst doties dziļi, nedrīkst tajā lēkt uz galvas un nedrīkst ielaisties pārgalvīgās peldēšanas sacensībās ar draugiem. Bērnam jāļauj peldēt vien atpūtnieku iecienītās peldvietās, kur, notiekot nelaimei, būs kāds, kurš spēs reaģēt un palīdzēt. Vecākiem ar bērnu arī jāpārrunā rīcība situācijās, ja kādam no draugiem ūdenī gadījusies nelaime. Tas nozīmē nevis peldēt viņam pakaļ un neprasmīgi glābt, tādējādi apdraudot arī savu dzīvību, bet saukt pēc palīdzības. Svarīgi, lai dodoties peldēties, bērniem līdzi būtu mobilais tālrunis un viņi zinātu glābšanas dienesta numuru 112 uz kuru jāzvana, ja kādam notikusi nelaime. Būtiski ir arī tas, lai bērns precīzi zinātu vietu kurp dodas peldēt un nepieciešamības gadījumā glābējiem varētu nosaukt ūdenstilpes nosaukumu, tuvāko māju nosaukumu vai vēl kādu orientieri, kas glābējiem ļaus ierasties iespējami drīz."
