Bērnu ar autismu brāļi un māsas
Daudzos gadījumos ir grūtības ar iztēli, ir vajadzība pēc rituāliem (iet pa vienu un to pašu ceļu, veikt lietas konkrētā secībā). Bērniem ar autismu ir palielināta jūtība, kas mijas ar pazeminātu jūtību uz redzes, dzirdes, garšas, smaržas vai taustes kairinājumiem. Katrs bērns ar autismu ir citādāks - atšķiras to sensorais jūtīgums, arī intelekta līmenis katram ir ļoti atšķirīgs, sākot ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem, līdz pat intelektam virs normai un pat ģenialitātei kādā konkrētā jomā. Ģimenēs, kurās aug bērns ar autismu, parasti liels atbalsts vecākiem ir bērnu ar autismu brāļi vai māsas.
Brāļi un māsas stimulē bērna ar autismu komunikāciju, mēģina viņu iesaistīt rotaļās. Tā kā bērnu ar autismu iztēle ir ierobežotāka, šie bērni nespēlējas tā, kā to dara vienaudži. Spēlēšanās vairāk saistās ar mantu likšanu rindiņā, mantu griešanu pa apli, bet ne spēlēšanos veikalos, pārdevējos un citās spēlēs, kas prasa iztēli. Bērnu ar autismu māsām un brāļiem ir ļoti nepieciešama informācija par to, kāpēc brālis vai māsa nespēlējas tāpat, kā viņi, kāpēc ir vērojamas uzvedības īpatnības, kāpēc brālis vai māsa nerunā, kā arī kāpēc brālis vai māsa dažkārt ir tik atšķirīgs.
Ja brāļiem un māsām informācijas nav, vai tā ir ļoti maz, tad viņu emocionālā pasaule ir pilna pārdzīvojumiem. Dažkārt brālis vai māsa sāk domāt, ka viņš ir vainīgs pie tā, ka brālis vai māsa ir atšķirīgs no citiem bērniem. Viņš sāk patstāvīgi mācīt un mēģināt koriģēt brāļa vai māsas ar autismu uzvedību, bet tas īsti nevainagojas panākumiem. Vainas sajūta un bēdas bieži vien iet kopā ar dusmām, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai vecāki ar saviem bērniem runātu un dalītos informācijā par autismu.
Brāļi un māsas bieži vien jūtas neērti situācijās, kad publiskā vietā brālis vai māsa ar autismu uzvedas citādāk nekā ir pieņemts. Ir svarīgi runāt un skaidrot, ka šādos mirkļos brālis vai māsa nedrīkst uzņemties atbildību par brāļa vai māsas izturēšanos, un ir jāskaidro, ka ne vienmēr arī pieaugušais var palīdzēt, piemēram, mirkļos, kad bērns ar autismu skaļi raud vai kož sev rokā. Iespējams, ka brāļi un māsas jūt greizsirdību par to, ka pret bērnu, kuram ir autisms, vecāki izturas citādāk. Ģimenē ir ļoti svarīgi runāt un skaidrot to, ka brālim vai māsai ir nepieciešamas speciālistu konsultācijas, dienas plāns bildēs, kā arī ar viņu jārunā īsākiem un konkrētiem teikumiem. Ir svarīgi iepazīstināt brāļus un māsas ar speciālistiem, ko apmeklē bērns ar autismu, jo tas arī var būt liels atbalsts.
Ļoti svarīgi ir neizolēt bērnu ar autismu no kontaktēšanās ar citiem bērniem un dažādu pasākumu apmeklēšanas, jo tikai šādā veidā bērns gūst pieredzi un ar katru reizi publisku pasākumu apmeklēšana kļūst vieglāka. Ir svarīgi, lai pieaugušais skaidro informāciju arī bērna ar autismu brāļu un māsu draugiem, lai neizveidojas situācija, ka brāļi un māsas informācijas trūkuma dēļ kaunas par savu brāli vai māsu ar autismu, neaicina draugus pie sevis ciemos, izvairās no pasākumu apmeklēšanas kopā ar savu brāli vai māsu ar autismu. Ja jūtat, ka bērna ar autismu brālim vai māsai ir ļoti stipras emocijas, ar ko viņš/viņa netiek galā, tad būtu vēlama psihologa konsultācija.
Latvijas Autisma apvienība projekta "Biedrības "Latvijas Autisma apvienība" administratīvās kapacitātes stiprināšana" ietvaros ir izdevusi grāmatiņu "Mans neparastais brālis". Grāmatā piecgadīga zēna ar autismu astoņgadīgā māsa Elza dalās ar savām izjūtām, novērojumiem, kā arī vienkāršām ikdienas dzīves situācijām ar kurām nākas saskarties ikvienai ģimene, kurā aug bērns ar autismu. Grāmatā sniegti arī ieteikumi, kas apkārtējiem var palīdzēt labāk izprast bērnu ar autismu.
Citāts no grāmatiņas: "Tad, kad es biju drusciņ mazāka un neko nezināju par autismu, man likās, ka esmu vainīga, ka brālis kliedz vai raud… Pirms manas dzimšanas dienas vecāki man jautāja, vai es aicināšu savus klasesbiedrus. Es ļoti gribēju kādu aicināt ciemos, bet biju nedaudz satraukusies par to, kā uzvedīsies Jānis un ko mani klasesbiedri teiks par Jāni… Es biju ļoti pārsteigta par to, cik mani klasesbiedri bija saprotoši, viņi teica, ka pirmo reizi dzird vārdu "autisms" un vēl teica paldies, ka es pastāstīju. Mana klasesbiedrene jautāja, vai man nav grūti. Es teicu, ka visiem cilvēkiem kādreiz mēdz būt grūti, bet ka ar Jāni nav grūti, jo viņš ir mans brālis un es viņu mīlu."
Autisma biedrības biedriem, kā arī visiem interesentiem grāmatiņu iespējams saņemt Rīgā, Torņa ielā 4 – 3B, 301, iepriekš piesakoties pa tālruni: 29716155.
Informāciju sagatavoja Andžela Šteinberga, Biedrības "Latvijas Autisma apvienība" priekšsēdētāja
Foto: LETA
