Bērna svaram nav saistība ar kustību attīstību
"Katrs bērns piedzimst ar konkrētu ķermeņa svaru, ar kuru viņa muskulskeletārā sistēma ir gatava manipulēt. Tādēļ tas, ka bērniņš ir apaļīgāks un slinkāks, nebūt neietekmē to, cik ātri vai vēlu attīstīsies viņa kustības.
Mūsdienās dzimst daudz lielu bērnu, un vairumam no viņiem kustības attīstās strauji, un daudzi no viņiem savās kustībās ir pat ļoti aktīvi! Tā kā skelets un muskuļi ir piemēroti konkrētā bērna ķermeņa masai, viņa rokas un rumpis spēj noturēt tieši tādu ķermeni, kāds nu konkrētajam mazulim ir dabas dots.
Cik esmu pētījusi, bērna kustību attīstība vai kustību attīstības ilgums nav saistīts ne ar viņa svaru, ne psihoemocionālo stāvokli, ne temperamentu. Visdrīzāk mazuļa kustību attīstības ilgumu ietekmē tieši ģenētiski ieliktā programma!
Tādēļ bērns, kurš, piemēram, ir apaļīgs, jau gada vecumā var būt labi apguvis staigāt prasmi, kamēr bērniņš, kurš ir tievs un smalks, ap gada vecumu vēl tikai rāpo.
Tāpat atsevišķos gadījumos kustību attīstības ilgums vai robežas var būt saistītas arī ar mazuļa muskuļu tonusu un konkrētām slimībām.
Piemēram, ja bērniņš piedzimst ar pazeminātu muskuļu tonusu, kas pārsvarā liecina par kādas slimības diagnozi, šajā gadījumā bērna kustības var attīstīties ilgāk.
Savukārt tad, ja mazulim ir izteikti paaugstināts muskuļu tonuss, viņam var būt grūtāk koordinēt savas kājiņas (piemēram, cerebrālās triekas gadījumā)," stāsta Kristīne Stalīdzāne.
Bērna aktivitāte ikdienā
Kustēšanās kā tāda savukārt vairāk atkarīga no bērna psihoemocionālā stāvokļa un mazuļa temperamenta, līdz ar to arī ikdienā veikto kustību intensitātei nav nekādas saistības ar bērna ķermeņa svaru!
"Iespējams, šāds stereotips izveidojies mūsu priekšstata dēļ par to, ka jo apaļīgāks ir pieaugušais, jo mazāk viņš kustās. Tomēr bērna ķermeņa svars neietekmē ne kustēšanos kā tādu, ne arī kustību attīstību!
Protams, dienā, kad mazulis ir kašķīgāks, viņš var kustēties mazāk, bet tad, ja bērnam ir slikts noskaņojums, viņš savukārt var kļūt aktīvāks. Tātad bērniņa aktivitātei un kustību daudzumam dienas laikā var būs saistība gan ar bērna pašsajūtu, gan viņa paša un arī vecāku noskaņojumu, gan kopējo situāciju ģimenē!
Piemēram, ja ģimenē ir aktīvs un steidzīgs ikdienas ritms, tad ļoti iespējams, ka arī bērniņš, kurš dzīvo šādā vidē, būs hiperaktīvs.
Tāpat mazuļa ikdienas aktivitātei noteikti ir saistība arī ar viņa temperamentu. Tādēļ tie bērni, kuri ir impulsīvi, ar raksturiņu, un kuriem visu vajag uzreiz, ikdienā var būt kustīgāki, kamēr tie mazuļi, kuri vairāk spēj pielāgoties, ir mierīgāki un koordinētāki, savās kustībās ir pasīvāki," tā Kristīne Stalīdzāne.
Foto: Stock.XCHNG
Raksts publicēts sadarbībā ar www.maminuklubs.lv
