BARĪBAS VADS
gremošanas trakta daļa, kas aizvada barību no rīkles uz kuņģi. Barības vads sākas 6.-7. kakla skriemeļa līmenī, iziet cauri krūšu dobumam, diafragmai un beidzas 11. krūšu skriemeļa līmenī, pārejot kuņģī. Barības vada garums 25- 30 cm (visa barības ceļa garums no priekšzobiem līdz kuņģim, t.i., ieskaitot mutes dobumu, rīkli un barības vadu, ir 40-42 cm). Barības vada aizmugurē atrodas mugurkauls, priekšpusē - elpvads, kreisais bronhs un sirds ar sirds somiņu. Krūšu aortas lielākā daļa atrodas pa kreisi no barības vada, tikai diafragmas apvidū - aiz tā.
Barības vadu klāj gļotāda, veidojot gareniskas krokas, kas var izlīdzināties, pa barības vadu virzoties barībai. Zem gļotādas ir labi attīstīta irdeno saistaudu kārta zemgļotāda, kurā atrodas barības vada dziedzeri. Nākamā kārta ir barības vada muskulatūra, kas sastāv no iekšējā cirkulārā un ārējā gareniskā slāņa. Barības vada augšējā daļā ir šķērssvītru muskulatūra, bet apakšējā - gludā. Muskulatūrai viļņveidīgi saraujoties virs barības kumosa un vienlaikus atslābstot zem tā, barība pa barības vadu pārvietojas uz kuņģi, barības vada ārējo kārtu - adventīciju veido irdenie saistaudi, kas vaļīgi saista barības vadu ar apkārtējiem orgāniem.
Barības vadam ir 3 sašaurinājumi: augšējais (kakla) - pašā barības vada sākumā, vidējais (krūšu) - 4.-5. krūšu skriemeļa līmenī, kur barības vadu krusto kreisais bronhs, un apakšējais (diafragmas) - vietā, kur barības vads iet cauri diafragmai. Šajās vietās rīšanas laikā var aizķerties vai iestrēgt cieti un asi priekšmeti, piem., kauli, asakas, nejauši norītas pogas. Barība pa barības vadu virzās ātri un tikai apakšējā daļā īsu laiku aizkavējas. Tāpēc arī iekaisumi un apdegumi biežāk sastopami barības vada apakšējā daļā. Vajadzības gadījumā barības vadu var izoperēt un aizstāt ar tievo zarnu vai kāda sintētiska materiāla cauruli. Att.
