Bailes no zobārsta
Zinātnieki teic, ka līdz pat 10% procentiem pasaules iedzīvotāju izjūt bailes no zobārsta jeb stomatofobiju.
Ticis noskaidrots, ka finansiāli lētāk izmaksā apmeklēt un maksāt par psihologa palīdzību, un laikus ārstēt zobus, nevis gaidīt, kamēr situācija ar zobiem kļūs kritiska.
Daudzi uzskata,ka bailes no zobārsta radījusi "padomju laiku" zobārstniecība. Tas varētu būt viens no iemesliem, tomēr cilvēki no šīs problēmas cieš visā pasaulē- arī tur, kur padomju medicīnas nav bijis.
"Padomju laiku" zobārtniecības lielais mīnuss bija laika trūkums, ko ārsts varēja veltīt pacientam. Vidēji tas bija 15 min., kurās šā tā salabot zobu, bet nebija atvēlēts laiks ārsta sarunām ar pacientu. Mūsdienās vizīte pie ārsta ir vismaz divas līdz četras reizes ilgāka, lielāka uzmanība tiek veltīta pacienta izglītošanai par veikto procedūru. Tiesa gan, arī izmantotās tehnoloģijas mūsdienās ir laikietilpīgākas. Turklāt pašlaik tieši pacients ir tas, kas apmaksā manipulācijas, un tas ārstam liek vairāk rūpēties par viņa komfortu.
Bailes vai trauksme pie zobārta ne vienmēr izpaužas tieši kā bailes. Mēdz būt pacienti, kuriem trauksme pie zobārta izpaužas kā vemšanas reflekss. Protams, ir pacienti, kuriem vienkārši ir izteikts vemšanas reflekss, kas apgrūtina pat tādas vienkāršas manipulācijas, kā zobu mazgāšana mājās. Visvienkāršākais veids ir censties elpot caur degunu vai pat izmantot līdzekļus deguna gļotādas tūskas samazināšanai.
Iemesli, kas var radīt stomatofobiju.
1. Slikta pieredze vai nepatīkams zobārsta apmeklējums pagātnē. Sāpes ir liels stresa faktors. Neviens negrib atgriezties situācijā, kurā ir izjustas sāpes. Parasti pacienti baidās tieši tādēļ, ka ārsts tiem var nodarīt sāpes.
2. Autoritatīvs zobārsts. Lai arī bailes no sāpēm ir galvenais iemesls, ko pacienti min, tas nav vienīgais iemesls bailēm. Pacienti daudz labāk samierinās ar sāpēm, ko rada iejūtīgs ārsts, nevis niecīgām sāpēm, ko rada neiejūtīgs ārsts. (Weiner et all 1999).
3. Pazemojuma sajūta. Ārsts vai higiēnists, izsakot kritiskas piezīmes par pacienta mutes dobumu, var radīt pacientam pazemojuma sajūtu.
4. Citu uzklausītā pieredze. Vecāku vai draugu "bēdu stāsti" var atstāt negatīvu ietekmi uz citiem, tai skaitā bērniem, pat ja viņi nekad pie zobārsta nav bijuši.
1. Informēt dakteri par satraukumu vai bailēm, jo tad mediķis pievērsīs vairāk uzmanības jūsu psiholoģiskajam komfortam- aprunāsies, nomierinās. Visgrūtāk ir strādāt ar tiem pacientiem, kas bailēs neatzīstas, bet ģībst. Ja pacients dreb, ir iekrampējies krēsla atzveltnē, tad manipulācijas veikt ir ļoti grūti, nedroši un sarežģīti.
2. Plānot apmeklējumu dienas sākumā, lai visu dienu nav jādomā par satraucošo notikumu. Ja pacients visu dienu ir domājis par vizīti, tad spriedzes līmenis ir ļoti augsts. Tai brīdī viņu uztrauks pat tas, kas iepriekš trauksmi neradīja.
3. Bailes rada neinformētība. Vislabāk pirmo reizi ir iepazīties ar mediķi, veikt apskati un sastādīt ārstēšanas plānu. Šādi netiek rosināta fantāzija, domājot, kas un kā tiks darīts, un cik tas maksās.
4. Bailes rada nespēja kontrolēt situāciju. Pacientam ir jāzina, ka viņš var un ir tiesīgs apstādināt manipulācijas veikšanu. Ar mediķi var norunāt konkrētu signālu, kad manipulācija jāpārtrauc - piemēram, rokas pacelšanu.
5. Baiļu pārvarēšanā var iesaistīt ģimenes ārstu vai psihoterapeitu, kas ar medikamentu palīdzību var samazināt trauksmi.
6. Dzirdes un redzes kairinājumi, kas saistīti ar zobārtiem, var trauksmi palielināt. Ņemiet pie zobārta līdz portatīvo mūzikas atskaņotāju ar austiņam (mp3, iPad) un iemīļoto nomierinošo mūziku. Ja jūs negribat redzēt visus instrumentus, ko ārsts izmanto, var pievērt acis vai palūgt personālam tumšas brilles, ko uzlikt uz acīm. Dažviet klīnikās ir pieejamas īpašas multimediju videobrilles, kurām pievienojot savu datu nesēju, iespējams zobārsta apmeklējuma laikā sekot līdzi iemīļotajam seriālam vai rokgrupas koncertam, kas palīdzēs atslābināties un novērst domas.
7. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā internetā var atrast vairākas atbalsta grupas, kuras apvieno cilvēkus ar bailēm no zobārtiem. Līdztekus var izlasīt veiksmes stāstus, kā cilvēki bailes ir risinājuši un pārvarējuši. Labs, dzīvs piemērs ir ļoti iedvesmojošs.
Līdzīgi kā problēmas ar zobiem, arī problēma ar bailēm no zobārsta pati no sevis nepazudīs. Lai problēmu risinātu ir ļoti pamazām, soli pa solim jātuvojas tās risinājumam. Apmeklējums vai konsultācija, lai tikai parunātos, ir labs sākums. Lai katram izdodas atrast ārstu, kam uzticēties!
Informāciju sagatavoja zobārstes DINA LIETUVIETE-VĒVERE un ZANE TEREŠČUKA
VANAGA ZOBĀRSTNIECĪBAS KLĪNIKA
Cēsu iela 31/2, Rīga
Tālrunis: 67220735
Mob.: 29141934
klinika@vanagaklinika.lv
www.vanagaklinika.lv
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā visaigimenei.lv
