Pirmā publikācija par avārijas kontracepciju (AK) parādījās pagājušā gadsimta 60. gados. Sākotnēji avārijas kontracepcija bija paredzēta tikai izvarošanas upuriem. Vēl 90. gadu sākumā trešdaļa no receptēm tika izrakstītas sievietēm pēc seksuāla uzbrukuma.

Tikai 90. gadu otrajā pusē avārijas kontracepcijas kļuva par plaši zināmu metodi, kuru lietoja ne tikai pēc varmācīga seksa, bet arī pēc neizsargāta dzimumakta vai tad, ja gadījās kļūme ar kontracepciju. Pirmais avārijas kontracepcijas medikaments parādījās Eiropā 80. gadu pašā sākumā.  ASV aptiekās avārijas kontracepcijas bija brīvi nopērkama, tikai sākot ar 1998. gada septembri. Pirms tam avārijas kontracepciju tika atļauts lietot tikai ārsta uzraudzībā, tabletēm nebija nosaukuma, un par to eksistenci zināja maz cilvēku. AK mēdza dēvēt par vienu no Amerikas vislabāk glabātajiem valsts noslēpumiem.

Latvijā avārijas kontracepciju bez receptes var iegādāties, sākot no 2003. gada 5. maija. Visi Latvijā pieejamie avārijas kontracepcijas līdzekļi satur sintētisku hormonu – levonorgestrelu. Avārijas kontracepcija iedarbojas, pirms grūtniecība ir iestājusies – tieši tāpēc ir tik svarīgi iedzert to pirmo trīs diennakšu laikā.

Neskatoties uz to, ka AK aptiekās bez receptes var iegādāties gandrīz jau trīs gadus, Latvijā vēl joprojām ir salīdzinoši augstāks abortu skaits nekā citur Eiropā. Pēc Centrālā statistikas biroja datiem (www.csb.lv) 2004. gadā Latvijā bija 13 723 aborti, dzimušo bērnu skaits 20 334, līdz ar to uz 1 000 dzimušiem bērniem – 674 aborti. Š.g. 17.janvārī notika Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas organizētā diskusija par avārijas kontracepciju, arī par jaunākajām tendencēm un PVO rekomendācijām. 

Preses konferencē piedalījās Eiropas Kontraceptoloģijas asociācijas valdes locekle Dr. Anne Veba (Anne Webb), Latvijas Dzemdību speciālistu un ginekologu asociācijas prezidente Dr. Dace Matule un P. Stradiņa KUS ārste ginekoloģe Dr. Zane Krastiņa.

Kādas ir avārijas kontracepcijas tendences pasaulē?

Dr. D. Matule: PVO patreizējās vadlīnijas kā galveno avārijas kontracepcijas metodi rekomendē 1,5 mg levonorgestrelu. Līdz šim kā avārijas kontracepcija tika izmantota arī spirāle un Yuspe metode (ikdienas hormonālo tablešu kombinācija), tomēr par visefektīvāko un visdrošāko sievietei un tās veselībai atzīti levonorgestrelu saturošie medikamenti.

Levonorgestrela tablešu lietošanas shēma laika gaitā ir mainījusies – no divām tabletēm ar 12 stundu intervālu uz divām kopā lietotām tabletēm (pēdējo trīs gadu pieredze). Šobrīd visā pasaulē kā jaunums ir levonorgestrela deva vienā tabletē. Šī avārijas kontracepcijas tablete no šā gada februāra ir pieejama arī Latvijā.

Allaž ir uzsvērts, ka AK ir jālieto jo ātrāk, jo labāk, īpaši aktuāli tas bija laikā, kad tā tika lietota kā 2 tabletes – pirmā 72 h laikā, otrā pēc 12 stundām. Jaunākie pētījumi pierāda, ka AK lietošanas shēmu var mainīt, lietošanas intervālu pagarinot līdz pat 120 h. Vienlaikus atkārtoti ir jāuzsver – jo ātrāk to lietos, jo efektīvāka tā būs. Mainoties avārijas kontracepcijas ieņemšanas laikam pēc neizsargātā dzimumakta, tās efektivitāte var kristies no 95% pirmo 12 h laikā līdz pat 68% 120 h laikā.

Kas tieši attur sievietes no moderno kontracepcijas metožu lietošanas?

Dr. Anne Veba: Tirgū pieejams ārkārtīgi plašs kontraceptīvo preparātu klāsts, taču efektīvākos no tiem lieto tikai nedaudzas sievietes. Iemesls ir zināšanu trūkums, mīti un nepamatotas bailes. Mīti par hormonālo kontracepciju ir stabili iesakņojušies un nepārtraukti tiek uzturēti dzīvi. Hormoni nav atbildīgi par svara pieaugumu, to nosaka pārmērīgs pārtikas patēriņš un fizisko aktivitāšu trūkums. Garastāvokli un libido ietekmē daudzi un dažādi apstākļi, un vēl ne reizi nav pierādīta pārliecinoša hormonu ietekme uz to. Sen zināms ir fakts, ka sievietes, kas lieto hormonālo kontracepciju, daudz retāk piemeklē dzemdes un olnīcu vēzis. Sievietes, kas lieto hormonālo kontracepciju, vieglāk panes menstruācijas un līdz ar to – retāk cieš no mazasinības.

Prezervatīvi lieliski pasargā no infekcijām un STS, taču tie nepārliecina, izsargājoties no grūtniecības. Tiem, kas ir infekciju un STS riska grupā, parasti iesaka lietot citas, iedarbīgākas izsargāšanās metodes līdztekus prezervatīvu lietošanai.

Gadījumos, kad prezervatīvs izrādījies neefektīvs (plīsis vai noslīdējis), risinājums ir avārijas kontracepcija. Pēc PVO datiem, avārijas kontracepcijas tabletēm nav ne kontrindikāciju, nedz arī paliekošas blakusiedarbības. AK negarantē 100% iedarbību, taču ievērojami samazina neplānotas grūtniecības iestāšanās risku, attiecīgi – arī aborta risku.

Dr. Z. Krastiņa: Gadu gaitā ir izveidojušies stereotipi, ar kuriem ārstu praksē nākas bieži saskarties. Uzskata, ka AK ir domāta jauniešiem, kas tikko uzsāk dzimumattiecības. Nē: tieši aktīvi un regulāri dzīvojot dzimumdzīvi, pāris var nonākt situācijā, kad nepieciešams dzēst iespējamo ugunsgrēku, piemēram, plīsis prezervatīvs. Tas var atgadīties jebkurā vecumā. AK patiešām nav tikai jauniešu jautājums. Par avārijas kontracepciju tiek daudz runāts, bet praktiskā dzīve liecina, ka bieži vien šīs informācijas trūkst, gan jauniešu, gan arī trīsdesmitgadnieku vidū.

Kāda ir atšķirība starp avārijas kontracepciju un ikdienā lietojamo hormonālo kontracepciju?

Lietojot ikdienas kontracepciju, divu mēnešu laikā sieviete uzņem tādu hormonu devu, kas līdzinās vienai devai AK. Ikdienas kontracepcijas lietošanas laikā organisms pierod pie jaunajiem apstākļiem – mazākas hormonu devas, kas neļauj notikt ovulācijai. Galvenais pluss šajās attiecībās starp organismu un ikdienas hormonālo kontracepciju ir stabilitāte – regulāras, nelielas mēnešreizes un drošība.

Gestagēnais hormons levonorgestrels ir sintētisks hormons, kas pēc savas struktūras atgādina sievietes pašas organismā ražoto hormonu. Rezultātā uz tā īso darbības brīdi sievietes dabīgo hormonu it kā aizvieto mākslīgi uzņemtais, un organisms tiek maldināts, ka viss ir kārtībā - levonorgestrela pietiek, tātad jaunu progesteronu neražojam. Ja organisms progesteronu neveido, grūtniecība nevar ieligzdoties, ir problēmas apaugļoties, nevar notikt ovulācija – olšūnas nobriešana tiek apturēta. Protams, organismu regulāri šādi maldinot ar relatīvi lielu hormona devu, respektīvi, avārijas kontracepciju, tas var sākt protestēt.

Cik bieži avārija drīkst gadīties?

Dr. Z. Krastiņa: Avāriju plānot nevar. Taču tai nevajadzētu atkārtoties, sievietei veicot attiecīgus pasākumus, lai no tās izvairītos nākotnē. Protams, var gadīties ciest avārijā pat 2 reizes vienas nedēļas laikā, bet tad acīmredzot kaut kas nav kārtībā – jāizvēlas kāds cits kontracepcijas veids, jāmācās prezervatīvu uzvilkt un novilkt pareizi, vispār to lietot, nevis tikai uzglabāt atvilknē utt.

Gluži tāpat kā lielākajai daļai medikamentu, arī avārijas kontracepcijai var būt blaknes. Neilgu laiku pēc zāļu lietošanas var būt nelaba dūša vai vemšana. Pēc šo zāļu lietošanas var būt jutīgākas krūtis, galvassāpes, sāpes vēdera lejasdaļā, caureja, reibonis vai noguruma sajūta. Šiem simptomiem jāsamazinās dažu dienu laikā. Var izmainīties menstruācijas. Lielākajai daļai sieviešu būs normālas menstruācijas gaidītajā laikā, bet citām menstruācijas var sākties vēlāk vai agrāk nekā parasti. Var būt arī neregulāra asiņošana vai smērēšanās līdz nākamajām menstruācijām. Ja tās kavējas vairāk nekā 5 dienas, ir neparasti vieglas vai neparasti smagas, pēc iespējas ātrāk būtu jāsazinās ar ārstu.

Lielākajai daļai sieviešu pēc AK lietošanas nav nekādu jūtamu blakus efektu, taču pastāv lielāks risks, ka tie parādīsies, ja avārijas kontracepciju lietos pārāk bieži.

Situācijas, kad var būt nepieciešama avārijas kontracepcija. Bijis sekss bez jebkādas kontracepcijas metodes pielietošanas; aizmirsts iedzert kārtējo hormonālās kontracepcijas tableti un ir bijisdzimumakts bez papildu izsargāšanās; ir plīsis vai noslīdējis prezervatīvs; notikusi spirāles izslīdēšana; nav izdevies pārtrauktais dzimumakts; kļūda, pielietojot kalendāro metodi; seksuālā vardarbība.

Nedrīkst aizmirst, ka grūtniecība var iestāties jebkura dzimumakta laikā, tai skaitā: menstruāciju laikā; jau pirmā (vienam vai abiem partneriem) seksuālā kontakta laikā; ja izmantots prezervatīvs, bet tas ir plīsis vai noslīdējis; ja sperma nonākusi tikai uz ārējiem dzimumorgāniem; jebkurā dzimumakta pozā; ja nav bijis orgasma; ja dzimumloceklis izvilkts no maksts pirms sēklas izšļākšanās; ja vēl ne reizi nav bijušas mēnešreizes; periodā, kad baro bērnu ar krūti.