Mūsdienās kardiovaskulārās slimības ir pirmajā vietā pēc saslimstības un mirstības rādītājiem arī Latvijā, tādēļ Pasaules hipertensijas dienā, ko katru gadu atzīmē 17. maijā, Austrumu slimnīcas ārsti atgādina par paradumiem, ko katrs no mums var darīt, lai mazinātu hipertensijas riskus, tādējādi attālinot un/vai kontrolējot dažādu slimību attīstību vai norisi.

Arteriālā hipertensija (hyper — ‘augsts’, tensia — ‘spiediens’) jeb augsts asinsspiediens ir ilgstošs medicīnisks stāvoklis, kurā asinsspiediens artērijās ir pastāvīgi paaugstināts virs normas. Lai gan augsts asinsspiediens visbiežāk neizraisa pamanāmus simptomus, tas tomēr ir ļoti bīstams. Ja cilvēkam ilgstoši ir augsts asinsspiediens, tas var būt galvenais riska faktors vai iemesls, kas var izraisīt insultu, sirds mazspēju, sirds priekškambaru fibrilāciju, perifēro artēriju slimības, koronāro artēriju slimības, redzes zudumu, hronisku nieru mazspēju vai demenci.

Arteriālā hipertensija ir viens no standarta riska faktoriem, kas ietekmē asinsvadus un cilvēka kardiovaskulāro sistēmu jeb sirds un asinsvadu sistēmu.

“Ir tāds rādītājs – vaskulārais risks jeb SCORE tabulas, kur arteriālā hipertensija ir viens no kritērijiem, skaitot punktus attiecībā pret šo risku. Līdztekus tādiem riska faktoriem kā smēķēšana, cukura diabēts, mazkustīgums, adipozitāte jeb paaugstināts svars un stress arteriālā hipertensija ir vienkārši monitorējama – to var izmērīt reālos skaitļos, un mērījums ir pavisam vienkāršs. Tas nav sāpīgs, nav ķirurģisks vai invazīvs. Tas ir pieejams ikvienam. Turklāt cilvēkam nav jāpierakstās un jāgaida rindā, lai izmērītu spiedienu,” skaidro Austrumu slimnīcas Neatliekamās kardioloģijas nodaļas kardioloģe Dace Meldere.

Jebkuram cilvēkam jau no pusaudža gadiem būtu jāzina sava arteriālā tensija. Tie ir divi skaitļi: sistoliskais, kas vairāk norāda uz sistoles funkciju un aortas ietekmi, un perifērais jeb diastoliskais, kas atkarīgs no asinsvadu pretestības un tā viļņa, kādu saņem perifērija sirds diastoles atslābināšanās laikā.  Šie skaitļi visoptimālākie ir:  120 un mazliet zem, bet apakšējais – diastoliskais – 80 un zem.

Pirmo reizi satiekoties ar ģimenes ārstu, ir jālūdz izmērīt spiedienu, un būtiski ir turpmāk to katrreiz, ierodaties vizītē.  Ja tiek konstatēts, ka cilvēks ir hipertoniķis, būtu ieteicams iegādāties savu spiediena mērierīci. Asinsspiedienu mēra ar speciālu asinsspiediena mērītāju, ko sauc par sfigmomanometru.

Svarīgi ņemt vērā, ka mērījumi tiek veikti uz augšdelma, nevis apakšdelma. Pirms asinsspiediena mērītāja iegādes ir jāpārliecinās, vai manšete atbilst rokas apkārtmēram. Manšetei jābūt pareizi uzliktai, un asinsspiediena mērīšanas ierīcei ir jābūt vienā līmenī ar roku – apmēram sirds līmenī.

Tikpat svarīgi ir pareizi izmērīt asinsspiedienu. To nedrīkst mērīt pēc tam, kad, piemēram, ir skriets pa trepēm: šādā gadījumā ir 5–10 minūtes jāuzgaida. Asinsspiedienu nedrīkst mērīt tūlīt pēc ēšanas, piemēram, 5–10 minūtes pēc sātīgas maltītes.

Tāpat nevajadzētu mērīt asinsspiedienu īsi pēc kafijas, tējas, stimulējošu un cukurotu dzēriena lietošanas. Arī gadījumā, ja ir lietoti efedrīnu saturoši deguna pilieni, kas paaugstina asinsspiedienu. Ja asinsspiediens izrādās paaugstināts, to atkārtoti var mērīt pēc aptuveni pēc 15 minūtēm.

Asinsspiediens ir jāmēra uz abām rokām. Parasti ir neliela asimetrija, kas var būt 5–15 mm dzīvsudraba staba. Mazliet augstāks asinsspiediens var būt, mērot uz kreisās rokas, bet var būt arī otrādi. Konstatējot, uz kuras rokas ir augstāks asinsspiediens, turpmāk tieši uz tās vienmēr būtu jāveic mērījumi.

Ja ir paaugstināts asinsspiediens, tas vienmēr būtu jāmēra aptuveni vienā un tajā pašā laikā – tā varēs iegūt sava asinsspiediena dinamiku. 

“Lai gūtu apstiprinājumu, ka cilvēkam ir hipertensija, svarīgākais ir pareizi to izmērīt.  Ja asinsspiediens ir 140 un vairāk, tiek uzsākta terapija. Tā ir riska faktoru modificēšana, tas, ko paši varam ietekmēt. Sāls mazināšana līdz trim gramiem, pilnvērtīgs un pietiekams miegs, stresa menedžments un fiziskās aktivitātes. Piemēram, ja palīdz joga, ejiet uz jogu, un katru dienu noejiet savus 10 000 soļu, kas turklāt vēl mazinās svaru,” iedrošina kardioloģe D. Meldere.

Ja asinsspiediens turpina būt augsts, pacientam tiek ordinētas zāles, kuru klāsts mūsdienās ir ļoti plašs. Ģimenes ārsts ieteiks un piemeklēs atbilstošākās, taču Austrumu slimnīcas speciālisti ir vienisprātis, ka jāsāk ar regulāru asinsspiediena mērīšanu un dzīvesveida pārmaiņām.