Austrumu slimnīcai pagarinātā normālā darba laika atcelšana varētu izmaksāt 3,6 miljonus eiro

Rīga, 1.jūn., LETA. Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai (RAKUS) pagarinātā normālā darba laika atcelšana varētu izmaksāt aptuveni papildu 300 000 eiro mēnesī jeb 3,6 miljonus eiro gadā, aģentūru LETA informēja slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

Pēc viņas paustā, slimnīcai resursu, lai varētu samaksāt par virsstundām, patlaban nav.

Vienlaikus Lietiņa norādīja, ka slimnīcas administrācija vēlreiz pārskatīs, cik efektīvi tiek izmantoti esošie cilvēkresursi, bet esot skaidrs, ka ar esošo ārstniecības personālu nav iespējams nodrošināt to, lai nevienam nebūtu jāstrādā virsstundas. Tā kā par virsstundām būs jāmaksā dubultā apmērā, būs nepieciešami papildu finanšu līdzekļi, uzsver Lietiņa.

RAKUS katru mēnesi virsstundas strādā vidēji 1294 darbinieki. Pavisam slimnīcas piecos stacionāros - "Gaiļezers", Latvijas Infektoloģijas centrā, Latvijas Onkoloģijas centrā, Tuberkulozes un plaušu slimību centrā, kā arī "Biķerniekos" ir 4364 darbinieki.

Vienlaikus lielus finansiālus resursus atteikšanās no pagarinātā normālā darba laika varētu prasīt Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai (PSKUS), kurā šī gada pirmajos četros mēnešos vidēji mēnesī normālo pagarināto darba laiku strādāja 816 ārstniecības personas, tostarp 265 bija ārsti un funkcionālie speciālisti, 428 - medicīnas māsas un funkcionālo speciālistu asistenti un 123 - aprūpes atbalsta darbinieki.

Kā aģentūrai LETA norādīja Stradiņa slimnīcas Personāla vadības daļas vadītāja Undīne Bušmeistere, PSKUS administrācija par atteikšanos no normālā darba laika un sekām, kādas tas radīs slimnīcai, tās darbiniekiem un pacientiem, intensīvi domā jau no 2017.gada jūlija mēneša, kad tika pieņemti grozījumi ārstniecības likumā par pakāpenisku atteikšanos no normālā pagarinātā darba laika.

Pēc Bušmeisteres paustā, patlaban normālā pagarinātā darba laika stundām kopā ar ārstniecības likuma pārejas noteikumos noteikto stundas likmes koeficientu 1,2 Stradiņa slimnīca vidēji mēnesī darbiniekiem samaksā apmēram 222 000 eiro ar darba devēja nodokli. Patlaban notiekot aprēķinu veikšana, lai saprastu, cik liels finansējums būs nepieciešams, pilnībā atsakoties no pagarinātā normālā darba laika, informēja slimnīcā.

Bušmeistere norādīja, ka slimnīcā ir diezgan liels skaits vakanču gan ārstu amatos, gan medicīnas māsu amatos, līdz ar to liela daļa PSKUS darbinieku piekrituši strādāt normālo pagarināto darba laiku. Šobrīd slimnīcā ir aptuveni 50 medicīnas māsu vakances, ārstu vakanču skaits ir mazāks, tomēr ir atsevišķas specialitātes, kurās trūkst kvalificētu speciālistu, turklāt ir grūtības piesaistīt arī augsti kvalificētus un pieredzējušus ārstus darbam dežurposteņos.

Slimnīca uzskata, ka vislabākais iespējamais risinājums, atsakoties no normālā pagarinātā darba laika, būtu palielināt ārstniecības personu atalgojumu, rodot iespēju darbiniekus nodarbināt tikai vienas slodzes ietvaros.

Slimnīcas pārstāve sacīja, ka Stradiņa slimnīcā jau no pagājušā gada sākuma sākts aktīvs darbs saistībā ar slimnīcas procesu pārskatīšanu, optimizēšanu un efektivizēšanu. "Cenšamies rast iespējas neveikt liekas darbības, uzlabot savstarpējo sadarbību starp dažādu speciālistu komandām, lai novērstu dīkstāves, kas rodas vājas plānošanas rezultātā. Rodam iespēju slēgt sadarbības līgumus ar citiem uzņēmumiem par atsevišķu funkciju, kas tieši neattiecas uz pacientu ārstēšanu un aprūpi, nodrošināšanu ārpakalpojumos," skaidroja Bušmeistere.

Pēc viņas teiktā, slimnīca vēlas panākt, ka, optimizējot esošos procesus, būs iespēja rast finanšu līdzekļus darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Kā aģentūrai LETA iepriekš sacīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols, sākotnējie slimnīcas aprēķini liecina, ka gada laikā virsstundu apmaksai saistībā ar Satversmes tiesas (ST) lēmumu par pagarinātā normālā darba laika atalgojuma neatbilstību Satversmei slimnīcai papildus būtu nepieciešams aptuveni viens miljons.

Pēc Ābola paustā, lēmums būtiski ietekmēs Bērnu slimnīcas darba organizāciju un būs nepieciešams arī papildu finansējums.

Ābols informēja, ka, piemēram, 2018.gada aprīlī Bērnu slimnīcā gandrīz 500 mediķu virs normālā darba laika nostrādāja vairāk kā 16 000 stundas. "Lai nodrošinātu pakalpojumu līdzšinējā apjomā, būs nepieciešams piesaistīt papildus darbiniekus vai apmaksāt nostrādātās virsstundas. Sākotnējie aprēķini liecina, ka gada laikā virsstundu apmaksai Bērnu slimnīcā papildus būtu nepieciešams aptuveni viens miljons eiro," skaidroja slimnīcas vadītājs.

Kā ziņots, Veselības ministrija (VM) uzdevusi slimnīcām sniegt informāciju par to, cik daudz mediķu tajās strādā virsstundas un, kādas ir iespējas ar esošajiem cilvēkresursiem nodrošināt pakalpojumus normālā darba laika ietvaros, otrdien pēc tikšanās ar slimnīcu pārstāvjiem teica veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Pēc Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs teiktā, ST lēmuma ietekmē slimnīcām varētu nākties ierobežot piedāvāto pakalpojumu apjomu vai veicināt ārstu migrāciju no vienas darba vietas uz otru, lai kompensētu pašreizējo ārstniecības personāla iztrūkumu. "Vairāk speciālistu mēs nevaram Latvijā saražot. Mēs varam [piesaistīt] tikai tos, kas ir šeit pat (..) no viena kantora uz otru," sacīja Kalējs.

Viņš uzsvēra, ka valsts apņemšanās medicīnas personālam apmaksāt virsstundu darbu neatrisinās cilvēkresursu pieejamību, jo Darba likums nosaka, ka virsstundu apmērs nevar pārsniegt 40 stundas mēnesī.

ST atzinusi par Satversmei neatbilstošām normas, kas nosaka mediķu pagarinātā normālā darba laika atalgojumu. ST norādījusi, ka samaksai par šo darba laiku joprojām ir zemāka likme nekā samaksai par virsstundu darbu Darba likuma izpratnē. Likuma norma atzīta par spēkā neesošu no 2019.gada 1.janvāra.