Austrumu slimnīca trīs gadu laikā uzņēmusi vairāk nekā 430 karā smagi cietušos ukraiņu kareivjus
Tuvojoties Krievijas iebrukuma Ukrainā trešajai gadadienai, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) ārsti ir pārliecināti, ka kara ciešanu, ievainojumu un postījumu sekas būs redzamas un jūtamas vēl ilgi, jo ievainoto karavīru vidējais vecums ir vien 30 gadu, un viņu ārstēšanas un rehabilitācijas process ir sarežģīts un ilgstošs. Līdz šim Austrumu slimnīca uzņēmusi 434 no Ukrainas atvestos karavīrus un citus iedzīvotājus. Palīdzības organizēšanā iesaistītie uzņēmēji uzsver, ka pieredzētā psiholoģiskās sekas ir smagākas par fiziskajiem sakropļojumiem, tāpēc ir svarīgi turpināt uzņemt un ārstēt Ukrainas karā smagi cietušos karavīrus, lai palīdzētu viņiem atgriezties civilajā dzīvē un integrēties sabiedrībā.
2025. gada 24. februārī apritēs trīs gadi, kopš Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Līdz šim Austrumu slimnīcā kopskaitā uzņemti 434 Ukrainas karavīri un citi iedzīvotāji, kas smagi cietuši un ievainoti Krievijas uzsāktajā karā, viņiem visiem Latvijā nodrošināta ārstēšana un rehabilitācija.
Atskatoties uz trīs gadiem, kuros Austrumu slimnīcas ārsti snieguši medicīnisko palīdzību smagi cietušajiem Ukrainas karavīriem, speciālisti ir guvuši būtiskas atziņas par kara traumu ārstēšanu un ar to saistītajiem izaicinājumiem. Viens no nozīmīgākajiem aspektiem ir nepieciešamība pielāgot ārstēšanas stratēģijas, ņemot vērā šādu traumu sarežģītību. Austrumu slimnīcas Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas vadītājs Andris Vikmanis uzsver: "Kara traumas būtiski atšķiras no miera laika traumām – tās bieži vien ir sadragātas un saplosītas ķermeņa daļas. Ja miera apstākļos mūsu pieeja ir veikt nepieciešamās manipulācijas vienas operācijas laikā, tad kara traumu gadījumā svarīgākais ir pakāpeniska operāciju plānošana, lai panāktu labāku ārstēšanas rezultātu. Ir bijuši gadījumi, kad pacientam tiek veiktas pat 20 secīgas operācijas, kas palīdzēja atjaunot funkcionalitāti un nodrošināt kustību brīvību. Strādājot ar kara traumām, nedrīkst steigties. Dzīvība ir izglābta – pacients ir jāvēro, un jādara viss iespējamais, lai nepadarītu situāciju sliktāku, jo saprotam, ka ir ārstēšanas algoritmi, kas, piemēram, cīņā ar infekcijām vairs nestrādā."
Ārstiem nākas saskarties arī ar antibiotiku rezistences problēmām, kas būtiski ietekmē ārstēšanas procesu. Daudziem karavīriem pirms nonākšanas slimnīcā ir bijusi nekontrolēta un nepilnīga antibiotiku lietošana, kas ievērojami apgrūtina infekciju kontroli un pagarina ārstēšanās laiku. Lai nodrošinātu veiksmīgu dzīšanu, bieži vien ir nepieciešamas atkārtotas operācijas, lai efektīvi ierobežotu infekcijas un novērstu komplikācijas.

Foto: Publicitātes foto
Ilgstoša kara apstākļos ārsti novēro ne tikai fizisku traumu sekas, bet arī karavīru psiholoģiskā stāvokļa pasliktināšanos. Daudzi no šiem pacientiem ir vien 30 līdz 33 gadus jauni. Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas vadītājs Andris Vikmanis uzsver, ka šie vīrieši ir savā spēka pilnbriedā, taču smago traumu dēļ daudziem no viņiem pēc Latvijas normatīvajiem aktiem tiktu piešķirta invaliditātes grupa. "Kad karš beigsies, mēs turpināsim redzēt šo karavīru pieredzētās ciešanas mūsu acu priekšā," pauž Andris Vikmanis.
Lai mazinātu kara traumu sekas un palīdzētu ievainotajiem atgūt kustību spējas un dzīves kvalitāti, būtiska loma ir arī mikroķirurgu komandai. Latvijas Mikroķirurģijas centra speciālisti kopš 2014. gada sniedz multidisciplināru atbalstu ievainoto ukraiņu ārstēšanā Austrumu slimnīcas operāciju zālēs. Šajā laikā karā cietušajiem veikts vairāk nekā 150 rekonstruktīvo operāciju, tajā skaitā sarežģītas rekonstruktīvās operācijas, izmantojot mikrovaskulāros audu lēverus, kā arī operācijas dažādu lokalizāciju nervu bojājumiem, kas palīdz karavīriem atgūt kustību spējas.
Latvijas Mikroķirurģijas centra plastikas ķirurgs Dr. med. Mārtiņš Kapickis norāda: “Lielākā daļa karā cietušo pacientu ārstēšanu Latvijā uztver kā palīdzību, nevis kā pašsaprotamu veselības aprūpes pakalpojumu. Viņi neizvirza nepamatotas prasības un ir patiesi pateicīgi par sniegto atbalstu. Šī attieksme atspoguļo viņu dziļo motivāciju – viņi savu valsti aizstāv nevis pienākuma pēc, bet gan ar pārliecību un apziņu par tās vērtību.”
Lai ievainotie ukraiņu karavīri saņemtu ārstēšanu un rehabilitāciju Latvijā, viņi tiek transportēti ar īpaši aprīkotu palīdzības autobusu. To nodrošina labdarības projekts “M-Help.com”, kuru izveidojuši Arvis Rekets un Mārtiņš Medinieks sadarbībā ar Georgija Logvinska labdarības fondu.
Labdarības projekta “M-Help.com” dibinātājs Mārtiņš Medinieks uzsver, ka fiziskās traumas ir redzamas, taču kara psiholoģiskās sekas bieži vien ir vēl smagākas: “Daudziem no viņiem kara pieredze jau ir ilgāka nekā jebkāda darba pieredze, un viņu nākotne ir neskaidra. Neskatoties uz piedzīvotajām šausmām un zaudējumiem, viņos joprojām mājo cerība un vēlme būt noderīgiem. Austrumu slimnīcas mediķiem ir būtiska loma, sniedzot ne tikai fizisku palīdzību, bet arī atbalstu un iespēju atgūt dzīves kvalitāti pēc kara. Novēlu šiem karavīriem, kurus ļoti cienu un uzskatu par varoņiem, viņu ģimenēm un tuviniekiem – izturību un spēku atrast savu dzīves ceļu.”
Starp šiem karā smagi ievainotajiem karavīriem ir arī seržants Maksims Laldži (Maksim Lalldzh), kuram Latvijā patlaban tiek nodrošināta rehabilitācija. Karam sākoties, Maksims palīdzēja karavīriem kā brīvprātīgais, bet, uzzinot par kara zvērībām, pievienojās Ukrainas bruņoto spēku kājinieku uzbrukuma vienībai, lai aizstāvētu savu ģimeni un valsti. Kaujas laikā pie Bahmutas viņš guva smagus ievainojumus – pleca, gūžas, kājas un ceļa traumas, kā arī kontūziju. Ukrainā viņam tika veikta ķirurģiski ļoti sarežģīta operācija, pēc kuras atveseļošanās bijusi izaicinoša. Pateicoties medicīniskajai aprūpei Latvijā, Maksims guvis iespēju uzlabot savainoto ķermeņa daļu funkcionalitāti un atgūt kustību brīvību: “Esmu bezgala pateicīgs Latvijas tautai – atsaucīgajiem cilvēkiem, izcilajiem ārstiem un rehabilitācijas speciālistiem, kuri mūs uzņēma un sniedza palīdzību. Jūs esat dalījušies ar maizi mums grūtā brīdī. No sirds pateicos un novēlu Latvijai nekad nepiedzīvot karu.”
Austrumu slimnīca bija viena no pirmajām ārstniecības iestādēm Latvijā, kas atsaucās palīdzības sniegšanai un turpina ārstēt un rehabilitēt karā cietušos ukraiņus.
2025. gada 27. februārī Austrumu slimnīcā atkārtoti ieradīsies palīdzības autobuss ar Krievijas uzsāktajā karā smagi ievainotajiem ukraiņu kareivjiem. Austrumu slimnīca turpinās nodrošināt viņiem nepieciešamo ārstēšanu un rehabilitāciju, apliecinot nemainīgu atbalstu Ukrainai.
Attēli ar ievainoto ukraiņu uzņemšanu Austrumu slimnīcā pieejami šeit: https://www.flickr.com/photos/austrumu_slimnicas_foto/albums/72177720323969468