2024. gada 14. novembrī, atzīmējot Starptautisko aortas dienu un vairojot sabiedrības izpratni par būtisku veselības problēmu – aortas aneirismas plīsuma risku, kā arī rosinot nākotnē riska grupu pacientiem ieviest valsts apmaksātu skrīninga programmu, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) vadošie invazīvie radiologi un asinsvadu ķirurgi kopā ar Austrumu slimnīcas Mācību centru rīko izglītojošu pasākumu ģimenes ārstiem un medicīnas jomas speciālistiem, kā arī aicina uz vēdera aortas diametra bezmaksas skrīninga ultrosonogrāfijas USG izmeklējumu tos cilvēkus, kas ietilpst definētajā riska grupā.

Izglītojošā pasākumā ģimenes ārstiem, māsām un medicīnas jomas speciālistiem Starptautiskās aortas dienas ietvaros 14. novembrī Austrumu slimnīcā būs iespēja noklausīties lekcijas un prezentācijas, kur stāstīs par aortas aneirismas riska faktoriem un to koriģēšanu, demonstrēs aortas patoloģijas diagnostiskajos izmeklējumos, kā arī informēs par aortas aneirismas dažādām ārstēšanas stratēģijām un iespējām.

Savukārt vēdera aortas diametra bezmaksas skrīninga USG izmeklējumi tiks nodrošināti Austrumu slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” 2. stāvā, Mazajā konferenču zālē, no pulksten 8.30 līdz pulksten 12.00, taču tiem nepieciešama obligāta iepriekšēja pieteikšanās, jo vietu skaits ir ierobežots. Izmeklējumiem Austrumu slimnīcas speciālisti aicina pieteikties tieši definētās riska grupas pacientus, kurā ietilpst vīrieši vecuma grupā virs 65 gadiem ar hipertensiju jeb paaugstinātu asinsspiedienu, kas smēķē un/vai arī kam ir cukura diabēts. Tāpat vēdera aortas aneirismas ultrasonogrāfijas skrīnings jāveic vīriešiem un sievietēm, kuru pirmās pakāpes radiniekiem ir bijusi pierādīta vēdera aortas aneirisma.

Pieteikšanās izmeklējumiem iespējama, zvanot uz vienoto pieraksta tālruni 67000610. Klientu centra operators, pirms veikt pierakstu, uzdos precizējošus jautājumus un informēs par konkrēto pieraksta laiku. Austrumu slimnīca vērš uzmanību, ka izmeklējumi tiks veikti 50 definētās riska grupas pacientiem, kas būs pieteikušies pirmie. Jāņem vērā, ka, dodoties uz ultrasonogrāfijas izmeklējumu vēdera dobumam, nedrīkst ēst vismaz četras stundas pirms izmeklējuma, taču drīkst turpināt uzņemt negāzētu šķidrumu, piemēram, ūdeni vai tēju.

Plīsusi vēdera aortas aneirisma ir dzīvībai ļoti bīstams stāvoklis, jo izraisa smagu iekšēju asiņošanu. Ja cilvēks netiek operatīvi nogādāts specializētā ārstniecības iestādē, mirstības rādītāji ir ļoti augsti – līdz pat 90%. Aortas aneirismas plīsums visbiežāk izpaužas kā ļoti stipras sāpes mugurā un/vai vēderā, kas var izstarot uz cirkšņiem vai uz muguru. Cilvēks nosvīst aukstiem sviedriem, var zaudēt samaņu, paātrinās sirdsdarbība. Taču dažkārt pat mediķi prehospitālā posmā var šo patoloģiju neatpazīt un sajaukt ar kādu muguras saslimšanu vai uroloģisku, piemēram, nierakmeņu izraisītu akūtu saslimšanu un attiecīgi kļūdīties novērtējumā. Savukārt, ja pacients nonāk slimnīcā, novērtēt un precīzi noteikt diagnozi vairs nebūs sarežģīti.

Aortas plīsuma gadījumā ir nepieciešama neatliekama tūlītēja operācija, bet arī tad, neskatoties uz dažādu ārstēšanas metožu attīstību pēdējos 20 gados, joprojām saglabājas augsti mirstības riski – līdz pat 25%. Tādēļ ir būtiski aortas plīsumu nepieļaut un laikus diagnosticēt aortas aneirismu.

Taču vēdera aortas aneirismu cilvēks nejūt un bieži vien nenojauš par šādu patoloģiju savā organismā.  Cilvēkam nav sūdzību līdz brīdim, kad aneirisma plīst. “Balstoties pieredzē, varu apgalvot, ka vēdera aortas aneirisma ir kā snaudošs slepkava. Cilvēks par to uzzina tad, kad jau ir notikusi katastrofa,” skaidro Austrumu slimnīcas asinsvadu ķirurģe Dr. med. Patrīcija Ivanova.

Savukārt Austrumu slimnīcas Radioloģijas centra vadītāja invazīvā radioloģe Aina Kratovska dalās starptautiskā pieredzē un novērojumos: “Daudzviet pasaulē, kur valsts programmas ietvaros tiek nodrošināts aortas aneirismas skrīnings cilvēkiem definētajās riska grupās, plīsušo aneirismu skaits populācijā ir minimāls – piemēram, Zviedrijā, Vācijā, Apvienotajā Karalistē. Līdz ar to, teiksim, Zviedrijā ir krietni sarucis plīsušo aortas aneirismu gadījumu skaits. Šajā skrīninga programmā “izķer” pacientus ar aortas aneirismu un tad savlaicīgi plāno un veic operācijas. Virzība uz vēdera aortas aneirismas ultrasonogrāfijas skrīningu definētā riska grupā cilvēkiem ir vienīgais ceļš, kā varam mazināt aortas aneirismas plīsuma riskus, vienlaikus būtiski mazinot skaudros mirstības rādītājus,” ir pārliecināta A. Kratovska.

Pieaugušam cilvēkam vēdera aortas diametrs ir aptuveni 2 cm. Ja vēdera aortas diametrs ir lielāks par 3 cm, to sauc par vēdera aortas aneirismu. Aortas aneirisma ir cilvēka organismā lielākā arteriālā asinsvada patoloģisks paplašinājums. Biežāk vēdera aortas aneirisma attīstās vīriešiem. Lai gan sievietēm vēdera aortas aneirismu novēro retāk, viņām ir augstāks aortas aneirismas plīsuma risks. Latvijā visbiežāk vēdera aortas aneirisma tiek atklāta nejauši, veicot kādu citu izmeklējumu, piemēram, kad ģimenes ārsts nosūta pacientu uz vēdera dobuma ultrasonogrāfiju.

Ja ultrasonogrāfijas izmeklējuma laikā tiek konstatēts vēdera aortas diametrs 2 – 2,5 cm, tad ar lielāko varbūtību aortas aneirisma nekad arī neattīstīsies. Bet, ja vēdera ultrasonogrāfijā tiek konstatēts, ka aorta ir paplašināta un paplašinājums ir no 2,5 līdz 3 cm, nepieciešams regulāri kontrolēt aortas diametru, atkārtojot izmeklējumu. Savukārt, ja aortas aneirisma ir jau 5 cm, ģimenes ārstam būtu jānosūta pacients uz datortomogrāfijas angiogrāfiju aortai ar kontrastvielu un pēc tam ar šī izmeklējuma datiem steidzami jādodas uz ambulatoro konsultāciju pie asinsvadu ķirurga. Asinsvadu ķirurgs sniegs savu profesionālo redzējumu un atbilstoši starptautiskajām medicīniskajām vadlīnijām noteiks, cik regulāri un kādā laika intervālā turpināt novērot aortas aneirismu un kādus izmeklējumus veikt vai arī noteiks plānotās operācijas veidu un datumu.

“Vērsīšu uzmanību arī finansiālā aspektā – plīsušas aortas aineirismas operācijai ir ļoti augstas izmaksas,  turklāt vēl lielākas tās ir pēcoperācijas periodā, kamēr pacients ilgstoši atgūstas pēc smagas, sarežģītas un neatliekami veiktas operācijas. Laikus diagnosticējot vēdera aortas aneirismu un to plānveidīgi operējot, lielākā daļa pacientu pēc mazinvazīvas endovaskulāras aortas rekonstrukcijas var atgriezties mājās jau pēc dažām dienām, bet vaļēji operētie pacienti vidēji pēc vienas nedēļas,” skaidro Dr. med. P. Ivanova.

Aortas aneirismas visbiežākais iemesls ir ateroskleroze, tādējādi tās attīstība saistīta ar aterosklerozes riska faktoriem ­— vecumu, smēķēšanu, arteriālu hipertensiju, aptaukošanos, cukura diabētu, paaugstinātu holesterīna līmeni. Parādoties pirmajām veselības problēmām, jāseko asinsspiedienam, jāatmet smēķēšana, jāārstē cukura diabēts, jāmazina aptaukošanās, jākontrolē holesterīns. Austrumu slimnīcas ārsti Starptautiskās aortas dienas aktivitāšu ietvaros rosina izvērtēt savus individuālos veselības riska faktorus, konsultēties ar savu ģimenes ārstu un, iespējams, veikt vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējumu, kā arī individuālā atbildības līmenī ievērot veselīga dzīvesveida pamatprincipus.