Kad laukā ir mitrs un auksts, nereti cilvēki sāk interesēties par to, kā rīkoties, ja āda liek par sevi manīt un parādās alerģiskas reakcijas. Alergologs Verners Lozovskis gan teic, ka biežāk šī alerģija sastopama vasarā pēc peldēšanās, tomēr, arī laika apstākļiem kļūstot vēsākiem, pieaugo mitrumam, pa reizei uz konsultācijām pie alergologiem ierodas cilvēki, kuri sūdzas par alerģiju un lūdz palīdzību.

Aukstuma alerģijas izpausmes

Pēc mediķa stāstītā, aukstuma alerģija tipiskos gadījumos parādās pēc iziešanas ārā, īpaši drēgnā laikā, kad ir migla, snieg, kā arī pēc peldēšanās, ieejot siltumā. Ieejot siltumā, pietūkst ķermeņa atklātās daļas – vaigi, ausis, pirksti, pat augšstilbi. Šo sajūtu pavada arī nieze, kura parasti pusstundas laikā izzūd. Biežāk aukstuma alerģija ir pēc peldēšanās, retāk - pēc uzturēšanās aukstā un drēgnā laikā.

Alerģijas cēloņi

Cēloņi šādai ādas reakcijai ir vairāki. Klasiskajā gadījumā tā ir aukstuma alerģija. Tā parasti turpinās vairākus gadus, tā atkārtojas, taču neprogresē. Visbiežāk tā izpaužas cilvēkiem, kuri ilgstoši ir bijuši pakļauti aukstuma iedarbībai, piemēram, tiem, kas strādājuši vai strādā saldētavās, "roņiem", kuri aukstā laikā dodas peldēties, kā arī tiem, kuri reiz guvuši apsaldējumus.

Otrā gadījumā cēlonis var būt pārslimota infekcija vai arī alerģiska reakcija var izpausties infekcijas laikā, kad rodas paaugstināta jutība pret aukstumu. Parasti šādas reakcijas var būt, ja ir izslimota vai arī patlaban cilvēks slimo ar pneimoniju, deguna iekaisumu, reizēm vīrusu infekcijām, piemēram, hepatītu, kā arī seksuāli transmisīvu slimību (sifilisu).

Trešais ādas alerģiskas reakcijas iemesls var būt nopietna hematoloģiska vai onkoloģiska saslimšana. Šai gadījumā aukstuma ietekmē asinis cirkulē sliktāk un rodas tāda ādas reakcija. Taču aiz šīs nevainīgās reakcijas var slēpties kāda nopietna saslimšana, uzsver Lozovskis. Šāds iemesls alerģiskām ādas izpausmēm parasti ir vidēja vecuma vai gados vecākiem cilvēkiem. Šai gadījumā nepieciešama nopietnāka izmeklēšanās, lai atklātu patiesos alerģijas iemeslus.

Ārstēšanas un profilakses iespējas

Ja ir ādas alerģiska reakcija uz aukstumu, vai alerģija izpaužas pēc infekcijām, tad pirms iešanas laukā profilakses nolūkā var lietot antihistamīnos līdzekļus. Tie tiek pārdoti aptiekās bez receptēm,  piemēram, klaritīns. Tie novērš ādas alerģisku reakciju rašanos, taču alerģiju neārstē. Alerģiju var izārstēt, norūdoties vai izejot autoseruma injekciju kursu. Tā laikā alerģiskajam cilvēkam noņem asinis, tās centrifugē un iegūto serumupēc tam injicē zemādā. Tās ir 19 injekcijas divas līdz trīs reizes nedēļā. Ja aukstuma alerģiju izraisa nopietnāka saslimšana, tad tiek ārstēta pamatslimība un paralēli tiek novērota ādas reakcija, skaidro ārsts.

95% gadījumos aukstuma alerģija ir pašlimitējosā slimība, kas pamazām izzūd un nav bīstama, bet jāuzmanās, ja tā rodas vidējos gados vai vecākiem cilvēkiem, jo tad ieteicama padziļināta izmeklēšana. Tai pat laikā jebkurā gadījumā, pamanot šādas ādas reakcijas, ir ieteicams doties pie ārsta.

Alergologu praksē aukstuma alerģija nav bieži sastopama. Lozovskis stāsta, ka bet alergologa praksē mēnesī varētu būt viens tāds slimnieks vai pat vēl mazāk. Biežāk šī alerģija tomēr izpaužoties vasarā pēc peldes un rudeņos, kad gaiss ir mitrāks. Ziemā, kad gaiss, iespējams, sausāks, mazāk cilvēku ar šo problēmu vēršas pie mediķiem.

Ilze Mežniece