Aukslēju mandeļu slimības un to mūsdienīga ārstēšana: skaidro ārsts

Rīkles saslimšanas ir ļoti plaša dažādu patoloģisku stāvokļu grupa, kas apvieno gan akūtas, gan hroniskas slimības. Pēc izcelsmes tās var būt infekciozas un neinfekciozas. Lielu daļu rīkles slimību izraisa vīrusi un baktērijas, kas no ārpuses nokļūst uz organisma dabiskās aizsargbarjeras – mutes dobuma un rīkles gļotādas –, tai skaitā uz aukslēju mandelēm. Kāda nozīme organismā ir aukslēju mandelēm, kādas ir galvenās ar tām saistītās veselības problēmas un kā tās risināt, stāsta specializētās ausu, kakla un deguna slimību klīnikas "Headline" vadītājs un ārsts-otorinolaringologs ar vairāk nekā 25 gadu profesionālo pieredzi Kaspars Peksis.

Kādas funkcijas organismā pilda aukslēju mandeles?

Gan aukslēju, gan aizdegunes, gan mēles saknes un dzirdes kanālu atveru mandeles – tām visām mūsu organismā ir vienāda loma, proti, tās pilda organisma imunoloģiskā sensora funkciju. "Mandeles, gluži kā apsardzes signalizācija, kas reaģē uz kustību un temperatūru, ir tās, kas iedarbina trauksmi organismā, signalizējot par sveša, tam līdz šim nepazīstama mikrofloras elementa klātbūtni," skaidro dakteris Kaspars Peksis. Kad "nepiederošie" mikroorganismi – vīrusi, baktērijas, infekcijas – skar aukslēju mandeles, mēs to parasti izjūtam rīkles sāpju, tūskas un iekaisuma veidā. Un tādi faktori kā stress, pārgurums, emocionāli pārdzīvojumi, neveselīgs dzīvesveids un citi faktori šo procesu tikai veicina.

Aukslēju mandelēm kā imunoloģiskajam sensoram ir viena no būtiskākajām lomām, jo tās atrodas blakus elpošanas un gremošanas ceļiem. Kad mēs runājam, ēdam, rijam siekalas, aukslēju mandeles līdzīgi kā sūklītis tiek saspiestas un atlaistas, tādējādi veicinot mutes dobuma un rīkles satura uzsūkšanos tajās. Tas nozīmē, ka visi mikroorganismi, kas dzīvo mutes dobumā un rīklē, tai skaitā ēdiena atliekas, atrodas arī mandeļu iekšpusē, veidojot un uzturot tajā pastāvīgi "netīru" vidi. Kamēr nav kakla sāpju, tūskas, iekaisuma vai nepatīkamas smakas no mandeļu radītajiem izdalījumiem, tikmēr šāds stāvoklis uzskatāms par normālu. 

Izplatītākās aukslēju mandeļu veselības problēmas un to ārstēšana

Ar aukslēju mandelēm saistītas veselības problēmas var iedalīt trīs lielās grupās.

1. Biežas angīnas, kas atkārtojas divas un vairāk reizes gada laikā. Angīna ir aukslēju mandeļu bakteriāls vai strutains iekaisums, kam raksturīgas pēkšņas kakla sāpes, kuras var pielīdzināt naža dūrienam, augsta temperatūra – vienmēr virs 38 grādiem – un strutains aplikums uz mandelēm. Cilvēks var precīzi pateikt, cikos viņš ir saslimis. Salīdzinot ar vīrusu izraisītiem iekaisumiem, tādi simptomi kā iesnas, klepus, šķaudīšana, acu asarošana, balss aizsmakums un citi angīnas gadījumā var pievienoties vien trešajā ceturtajā slimības dienā, bet nekad ne pirmajā. Atkārtotas angīnas jeb hronisku tonsilītu izraisa A grupas hemolītiskā streptokoka klātbūtne organismā. Tā ir agresīva baktērija, kas, lai arī ne katram, tomēr lielā skaitā gadījumu, infekcijai savairojoties, izraisa nopietnas komplikācijas, – sākot no lokalizētiem sastrutojumiem ap mandelēm un mīkstajos audos, līdz pat reimatiska rakstura slimībām locītavās, nierēs, sirds vārstulēs, asinsvadu sieniņās un citviet organismā.

Ārstēšana. Ja angīna jeb bakteriāls aukslēju mandeļu iekaisums ir vienu reizi gadā vai retāk, tiek nozīmēta ārstēšana ar antibiotikām, kas rada vairogu starp aukslēju mandelēm un pārējo organismu, neļaujot baktērijām izplatīties tālāk un izraisīt komplikācijas. Savukārt hroniska tonsilīta ārstēšanai visā pasaulē vēl joprojām izplatītākā un efektīvākā metode ir aukslēju mandeļu pilnīga izņemšana jeb tonsilektomija. Izņemot mandeles, cilvēks vairs nekad nesaskarsies ar tādu slimību kā angīna – mandeļu nav, līdz ar to nav arī kam sastrutot. Tomēr vienlaikus, dakteris Peksis uzsver, ka tonsilektomija negarantē, ka nākotnē neveidosies citi gļotādas iekaisumi. Ārsts-otorinolaringologs Kaspars Peksis arī brīdina, ka otolaringoloģijā tonsilektomija ir visbīstamākā operācija, jo var radīt smagu asiņošanu pēcoperācijas periodā, tāpēc ir jābūt nopietnam pamatojumam, lai to veiktu. Īpaši rūpīgi tonsilektomija apsverama bērna vecumā, kad imunitāte vēl tikai attīstās – pētījumos pierādīts, ka aukslēju mandeles savu imunoloģiskā sensora funkciju aktīvi veic, vēlākais, līdz pubertātei. Turklāt maziem bērniem pieejamas dažādas citas alternatīvas ārstēšanas metodes, piemēram, mandeļu krioterapija jeb piesaldēšana, kas arī ļauj samazināt angīnu biežumu un smaguma pakāpi. Tonsilektomiju, ja ir biežas aukslēju mandeļu problēmas, biežāk veic pieaugušiem pacientiem un bērniem pēc 10 gadu vecuma.

2. Palielinātas aukslēju mandeles (bez iekaisuma). "Tā ir anatomiska īpatnība, kas var būt gan iedzimta, gan vīrusa infekcijas izraisīta. Palielinātas mandeles rada ne vien sociālus, bet arī būtiskus elpošanas traucējumus, arī runāšana var būt apgrūtināta. Tāpat lielas mandeles var negatīvi ietekmēt miegu – var būt skaļa krākšana, traucēta elpošana, kā rezultātā var attīstīties pat obstruktīva miega apnoja jeb elpošanas apstāšanās miegā, kas ir liels apdraudējums dzīvībai. Palielinātu mandeļu dēļ cilvēkam var rasties grūtības arī ar medikamentu uzņemšanu tablešu veidā," stāsta dakteris Peksis, piebilstot, ka "palielinātām mandelēm nav obligāti jābūt slimām, tās var būt arī pilnībā veselas."

Ārstēšana. Lai saglabātu mandeļu audus un noņemtu to pārmērīgi lieko daļu, parasti tiek veikta mandeļu samazināšanas operācija.

3. "Akmeņi" jeb "korķi" aukslēju mandelēs jeb kazeozais tonsilīts – bāli dzeltenīgi, biezpienveidīgi graudiņi, kas izdaloties rada sliktu smaku no mutes un līdz ar to arī milzīgu sociālo diskomfortu. Pacientiem ar aukslēju mandeļu "korķiem" var nebūt nekādu citu veselības traucējumu, taču, kad ik pa laikam šie "korķi" mandelēs sakrājas, apmēram dienu pirms to izdalīšanās cilvēks var justies nedaudz saslimis, ar sāpošu kaklu, var būt palielināti arī zemžokļa limfmezgli. Kāpēc mandeļu "korķi" rada smaku? Ārsts skaidro: "Katram mikroorganismam ir savs specifisks aromāts. Parasti, kad mikrobioloģiskā vide ir dažāda, smaka nav jūtama. Tā rodas, vienai vai vairākām baktērijām (strutām) savairojoties lielā daudzumā." Lai arī mandeļu "korķi" rada slimīguma sajūtu, tomēr nopietnus apdraudējumus veselībai tie nerada. 

Ārstēšana. Šodien ir pieejami dažādi moderno tehnoloģiju risinājumi, kas ļauj atbrīvot pacientu no diskomforta, neizoperējot aukslēju mandeles. Viena no tām ir intrakapsulārā tonsilektomija. Atšķirībā no klasiskās tonsilektomijas intrakapsulārās tonsilektomijas laikā tiek izņemti tikai mandeļu audi ar iekaisušajām kriptām, savukārt  veselie audi, kas kriptas nesatur un nav iekaisuši, tiek atstāti neskarti. 

"Protams, kakla sāpēm par pamatu var kalpot arī citi iemesli, piemēram, reflukss jeb kuņģa sulas atvilnis, kas rīklē rada ko līdzīgu vieglas pakāpes ķīmiskam apdegumam un kļūst arvien biežāk sastopams kustību samazinājuma un nepareizu uztura ieradumu dēļ, kā arī vīrusa infekcijas, kas īpaši bieži sastopamas ģimenēs, kurās ir bērnudārza vecuma bērni," skaidro ārsts.

Mandeļu izņemšana jeb tonsilektomija ar Baizakta tehnoloģiju – ātrāka atlabšana, mazākas sāpes un augstāka drošība

Autors: Baizakta tonsilektomija

Visā pasaulē eksistē aptuveni 10 tehnikas, kā veikt tonsilektomiju. Vissenākā ir auksto instrumentu tehnika, proti, operācijas veikšana ar ķirurģiskiem instrumentiem. Tāpat tonsilektomiju mēdz veikt ar elektrokoagulācijas tehniku, lāzeri, koblāciju, plazmas skalpeli un citām metodēm – izvēle galvenokārt atkarīga no tā, kādu metodi vairāk atzīst ķirurgs. Viņa viedoklis vairumā gadījumu ir noteicošais, jo galu galā operācijas nevar izvēlēties gluži kā restorānā ēdienus. 

Viena no jaunākajām tonsilektomijas metodēm, kas pasaulē ieviesta vien apmēram gadu atpakaļ un ir pieejama arī Latvijā – klīnikā "Headline" – ir Baizakta tehnoloģija (ang. Bizact tonsillectomy). Šo metodi klīnikas galvenais ārsts-otolaringologs Kaspars Peksis iepazina divu dienu ilgā starptautiskā konferencē, kurā piedalījās vairāk nekā 100 ķirurģiski aktīvi ārsti no Eiropas, Āfrikas un Āzijas. Baizakta tehnoloģiju prezentēja divi ķirurģi, kas ar tās palīdzību gada laikā katrs bija veikuši teju 500 tonsilektomijas operācijas. Baizakta tehnoloģija izceļas ar to, ka tā ir pilnībā automatizēta metode, kas novērš jebkādu kļūdu iespējamību tonsilektomijas laikā. Līdz ko mandeļu audu apstrāde ir pietiekama, aparāts par to signalizē un automātiski izslēdzas. Izmantojot Baizakta tehnoloģiju, nav nepieciešama aparāta konfigurēšana gaidāmajai operācijai, to var vienīgi ieslēgt un izslēgt, cik vien iespējams minimizējot nejaušas, nepareizas rīcības iespēju operācijas laikā. Tonsilektomija ar Baizakta tehnoloģiju ilgst aptuveni 10 minūtes (klasiskā tonsilektomija ilgst aptuveni pusstundu), kas nozīmē arī to, ka saņemtā narkozes deva tonsilektomijas laikā ir krietni mazāka. 

Kā stāsta dakteris Peksis, Baizakta tonsilektomijas iekārta veic audu koagulāciju 50 grādu temperatūrā, tādā veidā pilnībā izslēdzot audu apdeguma risku. Tonsilektomijas laikā tiek radīts pavisam neliels audu bojājums, kas sadzīst ievērojami īsākā laika posmā – pārliecinoši lielākai daļai pacientu atlabšanas periods saīsinās no trim nedēļām, kā ir klasiskās tonsilektomijas gadījumā, līdz vienai, un tas ir liels ieguvums, jo pacients nav spiests ilgstoši kavēt darbu. Arī sāpes pēcoperācijas periodā ir mazākas, kas pierādījies nu jau vairāku simtu pacientu vidū. Ļoti svarīgi, ka būtiski samazināts ir asiņošanas risks, piemēram, ķirurgiem, kas konferencē prezentēja Baizakta tehnoloģiju, pēc 500 paveiktām operācijām nebija neviena asiņošanas gadījuma – arī tas ir izskaidrojams ar ļoti niecīgo audu bojājumu, ko rada Baizakta iekārta.

"Klīnikā "Headline" pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas veiktas jau desmitiem tonsilektomijas operācijas ar Baizakta iekārtu, un visi ārsti, kas šo tehnoloģiju izmantojuši, ir sajūsmināti par to, cik vienkārša, ērta un ātra, kā arī saudzīga ir šī metode. Turklāt Baizakta tehnoloģiju var pielietot ne tikai tonsilektomijai, bet arī krākšanas un miega apnojas ārstēšanai, kas ir nedaudz komplicētāka nekā parastā tonsilektomija. Arī no pacientiem esam saņēmuši ļoti pozitīvas atsauksmes par šo tehnoloģiju, jo sāpes pēc operācijas jūtamas tikai kādā trešajā ceturtajā dienā un tās ir mazākas," ar pieredzi dalās ārsts Kaspars Peksis.

Neskatoties uz Baizakta tehnoloģijas daudzajiem ieguvumiem, klīnikā "Headline" vēl joprojām ir un būs pieejama tonsilektomija arī pēc klasiskās auksto instrumentu metodes, jo dakteris Kaspars Peksis ir pārliecināts – tā nebūt nav ne vecmodīga, ne sliktāka kvalitātes ziņā. Galvenais ir darboties meistarīgi un tad ar jebkuru tonsilektomijas metodi tiks panākts veiksmīgs rezultāts!

Dakteris Kaspars Peksis iesaka: "Ir normāli, ja cilvēks slimo reizi vienā divos gados, izņemot, protams, bērnudārza vecumā, kad tas notiek biežāk, jo veidojas imunitāte. Savukārt, ja cilvēkam pēc pamatskolas vecuma rīkles saslimšanas ir vairākas reizes gadā, un kakls ir pirmā iekaisuma vieta, noteikti jāvēršas pēc ārsta padoma."

Klīnika "Headline" 
Adrese: Kalnciema iela 98, Rīga, LV1046
Tālrunis: + 371 67473045, + 371 25511144
Mājaslapa: www.headline.lv
E-pasts: info@headline.lv
Darba laiks: 09:00 – 18:00