Atvaļinājuma laiks sākas augustā?
Atrašanās tur, kur no cilvēka tikpat kā nekas netiek prasīts, praktiskā ziņā ir tas, kas atvieglo domāšanu. Psihoterapeite Jolanta Ūsiņa no Ģimenes psiholoģijas centra "Līna" iesaka, kā brīvāk nodarboties ar domāšanu atvaļinājuma laikā.
Ir pierādīts, ka sievietēm, kas atvaļinājumā dodas divas reizes gadā, samazinās par astoņām reizēm risks saslimt ar sirdi saistītām slimībām nekā tās, kurām atvaļinājuma nav. Kāpēc ir nepieciešams ņemt no darba atvaļinājumu?
Atvaļinājuma laiks var kļūt par kāda posma sākumu vai beigām. Cilvēks nevar visu laiku strādāt dažādos rāmjos ielikts - veltīt sevi darbam pilnībā. Brīvdienas piešķir zināmu brīvības sajūtu. Izvēloties saistošāko atpūtas veidu, kādā realizēt savas ieceres, nodomus, var darīt to, ko nav iespējams paveikt darba laikā. Atvaļinājuma laikā katrs ir atrauts no ierastā dienas ritma, iespējams pavērot sevi no malas, izvērtēt dzīvi, kā arī nospraust jaunus mērķus.
Brīvdienās ir nepieciešams atpūsties no ikdienas darba: no rīta neieslēgt modinātāju, pagatavot garšīgas brokastis, vakarā iet vēlāk gulēt, veltīt laiku grāmatām, skatīties filmas, ļauties attiecībām, pavadīt pēcpusdienas ar ģimeni, apciemot draugus, tuviniekus, kā arī aizceļot uz kādu vietu. Atvaļinājuma laikā vajadzētu atslābt, kļūstot mazliet sliktāki.
Atļaujaties pavadīt laiku vientulībā, kas ikdienas steigā ne vienmēr ir iespējams. Atvaļinājums ir izaicinājums, kad izmēģina dažādus nodarbošanās veidus, eksperimentē. Piemēram, izvāra ievārījumu pirmo reizi, brauc ar divriteni, lec ar izpletni vai dodās nakts pastaigā gar jūru.
Kādas emocionālā līmenī pārmaiņas ir vērojamas atvaļinājuma laikā?
Gadījumā, ja cilvēks strādās 12 mēnešus un vairāk, tad ikdienas steiga, darba pienākumi, ritms var pārvērst viņu nīgrā, neapmierinātā, pat nesaistošā personā, jo sašaurinās interešu loks. Nerunājot par fizisko nogurumu, izdegšanu, kā arī aizņemtību darbā, kas var radīt atsvešinātības sajūtu. Strādājot bez atpūtas, atvaļinājuma, nav iespējams iesauļoties, pastaigāties pa mežu, gar jūru, elpot svaigu gaisu, atpūtināt savu ķermeni un prātu.
Ir cilvēki, kas apzināti vai neapzināti no brīvdienām izvairās, jo baidās no sevis - izprast savas vajadzības. Ir radusies vesela tradīcija, kuras ietvaros, apliecināt sevi nozīmē strādāt ilgi. "Esmu labs, strādīgs, tātad – bez manis iztikt nevar. Ja uzdrīkstēšos atslābt, tad spriedīs, ka esmu slinks, nevajadzīgs, nevērtīgs," skaidro darbinieks. Kas notiks, ja darīsi to, ko darba laikā veikt neatļaujies? Kad būsi atbildīgs par sevi un savām vajadzībām? Kad tu priecāsies, baudīsi, ļausies piedzīvojumam?
Uzdrīksties kļūt sev par noteicēju. Nesteidzoties, ļaujoties, uzdrīkstoties, ieklausoties, izbaudot atvaļinājuma laiku, cilvēka organisms atpūšas, jo labākā atpūta ir nodarbes maiņa, darīt to, kas sagādā baudu.
Atvaļinājuma laikā vairākas stundas var nodarboties ar lietām, kas patīk: gulšņāt, lasīt grāmatu, doties makšķerēt brīžos, kad citi strādā, sakārtot dzīvokli, māju, pavadīt laiku dārzā, cik ilgi vēlies, baudīt sauli, lietu, uzlabot savu veselības stāvokli, ar stresu saistītās domas atlikt malā. Brīvdienās ir iespēja atpūsties no kolēģiem vai priekšnieka, kas ikdienā reizēm krīt uz nerviem, būt kopā ar tuviniekiem arī darbdienās, ar bērnu lasīt grāmatu kopā vai pagatavot nesteidzīgi brokastis. Ir iespējams vienkārši palielīties: "Man ir atvaļinājums. Esmu brīvs no darba, piederu tagad pats sev!"
Izpētīts, ka atpūtai veltīta diena, nedēļa vai mēnesis samazina vairākkārtīgi stresa līmeni. Kā izvairīties no situācijām, kas rada stresu?
Svarīgi ir ieplānot atvaļinājumu. Pieradināt sevi pie domas, ka būs laiks, ko veltīt sev. Sakārtot darba lietas tā, lai būtu pabeigtības sajūta - ar darbu saistītie jautājumi atvaļinājuma laikā mani netraucēs. Ja kolēģiem sakām: "Kad radīsies problēmas, zvaniet!" Vēlāk dusmosies par uzdrošināšanos jūs traucēt.
Ir noderīgi kolēģiem padot zīmi, ka atvaļinājuma laikā uz telefona zvaniem darba jautājumos neatbildēsiet. Šādos gadījumos cilvēki parasti mobilo telefonu izslēdz. Ja būsiet satraukti svarīgo zvanu dēļ, tad vienu reizi dienā variet telefonā ieskatīties.
Nevajadzētu izvirzīt pārlieku lielas gaidas saistībā ar atvaļinājumu. Plāns, ko realizēt nav iespējams, var radīt vilšanās, neapmierinātības sajūtu un skumjas. Būs sajūta, ka atvaļinājums nav izdevies - neesi pilnībā atpūties. Svarīgi ir neizturēties pret brīvdienām kā pret darbu, neieplānot darbiņus, kas ir iekrājušies.
Atvaļinājuma laikā, saskaroties ar iepriekš nepiedzīvotām situācijām, emocijām, var rasties stress baiļu dēļ, no nezināmā. Svarīgi ir apzināties, ka emocijas ir dažādas. Cik gatavs esiet tās pieņemt?
Zinātnieki ir pierādījuši, ka doma par atvaļinājumu, jau liek justies labi. Kādi vēl apstākļi uzlabotu atvaļinājuma laika pavadīšanas veidu?
Ja esi ģimenes cilvēks, tad plāno, kā vēlētos pavadīt brīvdienas. Pavadīsi laiku kopā ar ģimeni nedēļu vai dažas dienas, jo reizēm var izvērsties atvaļinājums par īstu pārbaudījumu gan ģimenei, gan pārim. Lai ģimenei būtu kopības, veseluma sajūta, jauna pieredze, ir nepieciešams veltīt tai laiku. Svarīgs ir pats gatavošanās process, jāņem vērā kopīgās un atšķirīgās intereses, vajadzības, jāspēj pieskaņoties, kā arī meklēt kompromisus, iesaistīties, plānot. Gatavošanās atvaļinājuma laikam var aizņemt vairāk kā nedēļu.
Var jau sastādīt atvaļinājuma plānu - ko ir vēlme darīt, nedarīt. Apzinoties savas vajadzības, vēlmes un iespējas. Kāda ir nozīme darbam, ko veic? Vai darba slodze rada negatīvas emocijas? Ir jārada atbilde uz šiem jautājumiem. Arī darbdienās katram jāapzinās, kā plānot savu brīvo laiku. Neieteiktu gadu strādāt bez atvaļinājuma, neieplānojot brīvdienas. Pienākot atvaļinājuma laikam, nezināsi vairs skaidri, ko vēlies darīt. Ir stress, neapmierinātības sajūta un sāc meklēt vainīgo.
Sevis atjaunošanās veids ir atkarīgs no katra personīgi, cik daudz spēj nodalīt darbu no atpūtas, kādas ir intereses, kādas ir attiecības, kā svin svētkus, kādas ir prioritātes, kas iepriecina un kā citus iepriecina. Ir jāizvēlas savs dzīves modelis, lai justos pietiekami labi, t.i., jārod veids kā būt daļai no pasaules, kas dzīvo saskaņā ar sevi - harmonisku, piepildītu dzīvi.
Lielākā daļa cilvēku apgalvo, ka laika pavadīšana pie dabas, mums katram sniedz pozitīvo lādiņu. Saulainās dienas, liek mums katram smaidīt. Svaigs gaiss rada mūsos vēlmi ieelpot dziļāk, atjaunoties, bet vasarīgais lietus rada prieku visapkārt. Pavadītais laiks kopā ar sev tuviem cilvēkiem arī mutes kaktiņos iemana smaidu.
Ieteikumi no psihoterapeites Jolantas Ūsiņas, kā kļūt augustā laimīgam:
- Ieklausies sevī, savās vajadzībās. Ielaid pasauli sevī! Esi autentisks sev, tomēr no piedāvājuma ņem sev noderīgo. Ja gribi ogot - ogo. Ja gribi makšķerēt, dari to. Ņem no dabas tās dotās veltes – sauli, mežu, jūru, lietu utt. Sasmaržo, sagaršo, saskati un to nobaudi!
- Dari to, kas padodas, sagādā prieku, neaizmirstot sevi uzslavēt. Piemēram, iemarinē pirmo burku ar gurķiem, sagatavo ziemai aveņu ievārījumu krājumus, aizej baravikās, esi saskaņā ar sevi.
- Apskaties apkārt un redzi, ka neesi viens. Vēro cilvēkus, kā tie priecājas par saulainajām dienām, nedaudz steidzīgi, tomēr ar prieku. Ievēro veidus, kā viņi piepilda viens otru. Esi pie saules, jūras, laukos. Arī pilsētas ielās var saskatīt prieku.
- Salasi pilnu grozu ar āboliem, uzcienā draugus, paziņas, darba biedrus. Pašu lielāko, sulīgāko ābolu paturi sev – tu to būsi pelnījis.
Jolanta Ūsiņa
Dzimusi:
1965. gadā
Izglītība:
Smilšu spēļu terapijas metode "Smilšu spēļu bilžu valoda", Lindes fon Keizerlinkas Smilšu Spēļu Terapijas institūta sertifikāts (2011)
Marte Meo terapeite- sertifikāts Nr. 2717 (2009)
Sistēmiskā ģimenes psihoterapijas apmācība. Ģimenes psihoterapeite (Diploms Nr. 06-09, 2009)
Vudkoka- Munozo fonda sertifikāts darbam ar Latvijā adaptēto Vudkoka-Džonsona Kognitīvo spēju testu (2007)
Sertifikāts par vecāku apmācības programmas "Bērnu emocionālā audzināšana" vadīšanu (07.2006)
Sociālo zinātņu maģistra grāds psiholoģijā (LU, 2005)
Darba pieredze:
Kopš 2006.g privātprakse
Kopš 2004. gada Talsu 2.vsk. psiholoģe
Pieredze grupu un semināru vadīšanā ģimenēm, pusaudžiem dažādu projektu ietvaros
Ģimenes situācija:
Precējusies, bērni Mikus (23) un Kārlis (14 gadi)
Asociācijas:
Latvijas Ģimenes psihoterapeitu biedrība
Latvijas smilšu spēļu terapijas biedrība
Darba jomas:
Ģimenes psihoterapija, darbs ar pusaudžiem, dažādu grūtību risināšana saistībā ar skolu, smilšu spēļu terapija, Marte Meo terapija, ecāku konsultēšana