Atslēgas vārdi aknes savaldīšanai: līdzestība un pašdisciplīna

Nosliece uz akni, kas pazīstama arī kā pinnes, diemžēl ir ģenētiski noteikta. “Ja reiz daba tā ir iekodējusi, tad jārēķinās, ka tāda tendence paliek visu mūžu, bet mēs varam ar šo problēmu strādāt, uzlabot ādas stāvokli un panākt, ka vairs neparādās jauni slimības paasinājumi,” saka Dinsbergas klīnikas dermatoloģe Jūlija Boļšakova. “Bet, lai sasniegtu rezultātu, pacientam ir jābūt maksimāli līdzestīgam. Jāsaprot, ka jautājumu neatrisinās tikai viena ziede vai tablete, bet būs nepieciešams pastāvīgs darbs, kas prasa disciplinētu attieksmi.”

Aknes rašanās mehānisms

Aknes veidošanās saistīta ar to, ka ādā pastiprināti strādā tauku dziedzerīši, tauki ir biezi, tiek ražoti lielā daudzumā, un to saķepšana traucē ādas virskārtas pārragošanos un nolobīšanos. No virspuses tiek nosprostoti matu maisiņi, tauku dziedzeru sekrēts nevar izkļūt ādas virspusē pa šim nolūkam paredzēto izvadu. Aknei ir neiekaisīgi un iekaisīgi elementi. Neiekaisīgie ir komedoni, kas var būt slēgti vai atvērti. Slēgtie izskatās kā nelieli pacēlumi ādas virspusē, bet atvērtie pazīstami ar nosaukumu “melnie punkti”. Tas, ka sekrēts nespēj izkļūt virspusē, veicina iekaisuma veidošanos. Iekaisums rada labvēlīgus apstākļus baktērijām, kurām patīk dzīvot taukainā bezskābekļa vidē. Arī normālā situācijā uz mūsu ādas mājo šīs baktērijas, bet labvēlīgos apstākļos tās pārmērīgi savairojas un padara iekaisumu strutainu. Akne var izpausties gan uz sejas, gan uz muguras un dekoltē zonā. 

Nav tikai jauniešu problēma

Sabiedrībā diezgan dziļi iesakņojies maldīgs uzskats, ka pinnes ar gadiem pāries pašas no sevis, jo hormoni būšot “nomierinājušies”. “Dažādos mūža posmos visi cilvēki piedzīvo ar hormoniem saistītas pārmaiņas, bet nosliece uz akni nekur nepazūd. Pieaugušo pinnes jeb Acne adultorum novēro arī lielākā vecumā. Ja cilvēks domājis, ka akne pāries, un lietas labā neko nav darījis, ārstēšana ir grūtāka,” saka dermatoloģe. “Gados vecākiem aknes pacientiem mazāk veidojas strutas, bet pietiekami bieži ir sastopami komedoni un arī iekaisuma elementi – tā dēvētās “sarkanās pumpas”.  Šajā vecumposmā ārstēšanu sarežģī arī tas, ka daudziem ir izveidojies jaukts ādas tips – vietām tā ir sausa, vietām taukaina. Bet, protams, rezultātu varam panākt, tikai jāizprot situācija un jāpieskaņo tai atbilstoša ārstēšana.” 

Ietekmē daudzi faktori

Akne ir viena no tām slimībām, ko sauc par multifaktoriālām. Tas nozīmē, ka ir ļoti daudz faktoru, kas provocē un pastiprina aknes izpausmes. “Ietekme ir gan ēšanas paradumiem, gan vides faktoriem, gan ādas kopšanai, gan arī norisēm, kas notiek organisma iekšienē, piemēram, gremošanas traktā; jāņem vērā arī hormonālās parmaiņas un visdažādākie citi faktori. Ļoti svarīga ir mikroflora, kas dzīvo uz ādas, un tā, kas ir gremošanas sistēmā. Ja kuņģa un zarnu traktā kaut kas nav kārtībā, tad tas atspoguļojas arī ādas stāvoklī. Tāpat jāņem vērā medikamenti, ko pacients lieto ikdienā hronisku slimību ārstēšanai, nozīme ir arī kontracepcijas līdzekļiem vai menopauzes hormonu terapijai – viss, kas saistīts ar hormoniem, var mainīt situāciju uz labo vai slikto pusi,” skaidro ārste. “Arī stress ļoti stipri ietekmē stāvokli. Gadās, ka mēs sekmīgi ārstējam, bet tad pacients piedzīvo stipru stresu un problēma atgriežas, var pēkšņi atkal parādīties iekaisums, un panāktais līdzsvars ir sabojāts. Te nav runa tikai par emocionālo stresu, bet par stresu organismam kopumā – tās var būt, piemēram, pārslimotas infekcijas vai kāds cits lielāks trieciens organismam. Arī pandēmijas periods, kad mēs staigājām ar sejas maskām, atstāja savu iespaidu, situācija daudziem pasliktinājās. Kad atnāk pacients, ir svarīgi visu to izmeklēt un atklāt galveno cēloni, kas rada aknes paasinājumu. Tad mēs arī izvērtējam, vai slimības forma ir viegla, vidēja vai varbūt jau smaga, un atkarībā no tā izvēlamies ārstēšanas taktiku.”

Aknes ārstēšana

Ja cilvēks tiešām grib panākt progresu cīņā ar akni, tad viņam jābūt gatavam, ka nāksies izvairīties no noteiktiem uztura produktiem, kā arī ikdienā nodrošināt rūpīgu ādas kopšanu ar dermatologa ieteiktajiem līdzekļiem. “Uztura ieteikumos ir gan tādas lietas, kas ir visiem līdzīgas, gan tādas, kas attiecas individuāli uz konkrēto pacientu, ja viņam ir kāda produktu nepanesība, jo tā arī var paasināt akni. Piemēram, visiem jāierobežo piena produktu lietošana, bet kādam vēl piedevām jāatsakās  no riekstiem,” skaidro J. Boļšakova. “Nepanesības atklāšanai veicam analīzes. Ādas kopšanas norādījumi būs jāievēro visiem, neatkarīgi no slimības smaguma. Regulāra sejas mazgāšana ir obligāts nosacījums, jo situāciju var pasliktināt viss, kas pa dienu sakrājas uz ādas, arī tauki un atmirušās šūnas, kas var nosprostot poras.  Ārstēšana ir ļoti individuāla, gan ar lokāli lietojamām metodēm, gan ar medikamentiem. Es parasti sāku ar vieglākas iedarbības metodēm. Ir ļoti svarīgi izrunāt ar pacientu, ka tas tiešām nebūs tik vienkārši un ātri, ka viņam vajadzēs izturību pirmos dažus mēnešus, lai ievirzītu ārstniecības procesu. Kā jau minēju, aknei ir tendence atgriezties. Piemēram, var sekmīgi novērst komedonus, veicot procedūras ādas poru sašaurināšanai, bet, tās partraucot, tauku dziedzerīši atkal strādā pastiprināti un atgriežas sākotnējā situācija.” 

Pacienti satraucas arī par to, vai pēc aknes paliks rētas. “Jo dziļāks bijis iekaisums, jo lielāka varbūtība, ka rētas veidosies,” saka ārste. “Nozīme ir arī tam, cik ilgs bijis iekaisums, kā noritējusi sadzīšana, kāds ir ādas tips, ādas biezums un kurā ķermeņa daļā tas noticis. Ja izveidojas rētas, kas nav dziļas, varam nedaudz uzlabot ādas struktūru ar ķīmiskā pīlinga palīdzību, bet, ja rētas ir dziļas, tad var palīdzēt lāzerprocedūras – bet tikai pēc tam, kad ir izārstēts iekaisums. Būs vajadzīgas vairākas procedūras. Pēc aknes iekaisuma var palikt arī pēcaknes pigmenti, kas izskatās kā nelieli violeti laukumiņi. Tie ir īpaši izteikti, ja iekaisuma stadijā tikuši sauļoti. Kādam tie var palikt mēnesi, bet kādam – gadiem ilgi. Lai tā nenotiktu, aknes pacientiem ir ļoti jārūpējas par aizsardzību pret saules ultravioletajiem stariem un jālieto attiecīga aizsargkosmētika. Ir pieejama saules aizsargkosmētika tieši šādai problemātiskai ādai, atliek vien iegādāties un – galvenais – lietot.”

Lietas, ko nevajag darīt, ja ir akne

• Nevajag pašiem noteikt sev diagnozi. Ne visi izsitumi, kas parādās uz ādas, ir akne. Tie var būt saistīti arī ar rozāciju, alerģiskām reakcijām un citām problēmām, kas prasa atšķirīgu ārstēšanu. Tāpēc jādodas pie dermatologa.
• Nevajag mājas apstākļos izmēģināt visus pīlinga produktus, ko vien atrod. Gadās, ka cilvēks liek sev uz sejas vienu šādu līdzekli, neredz rezultātu pēc pirmās reizes, meklē citu, beigās pīlingu jau lieto katru dienu un pie ārsta nonāk ar apsārtušu ādu, alerģiskām reakcijām, dermatītu. Rezultātā āda ir sabojāta un kļūst vēl grūtāk to izārstēt.
• Nevajag pinnes izspiest vai veikt mehānisko “tīrīšanu”. Tādā veidā infekcija tiek izplatīta tālāk, turklāt āda tiek traumēta, tur var palikt rētas, un tas paildzinās ārstēšanu. Labāk izvēlēties profesionāli pareizi veiktu pīlingu pie kosmetologa vai dermatologa vienu reizi mēnesī. Šie speciālisti pratīs izraudzīties pareizos preparātus. Ja cilvēks tādus iegādājas aptiekā pats, tad  jābūt ļoti labi informētam, citādi viņš riskē iedzīvoties ādas apdegumā.
• Nevajag sauļoties un iet uz solāriju. Sākumā pēc sauļošanās redzams neliels uzlabojums, jo saule ietekmē vietējo ādas imunitāti un nedaudz samazinās iekaisums, bet pēc tam, kad saule vairs neiedarbojas, iekaisums vēl vairāk pastiprinās un situācija kļūst sliktāka.
• Nevajag lietot dekoratīvo kosmētiku, pirms izārstēts iekaisums. Ir saprotama vēlme nomaskēt aknes radītos ādas defektus, bet bieži vien tas rezultējas ar biezu kosmētikas slāni, kas nosprosto poras un neļauj ādai elpot, var izraisīt arī alerģisku reakciju. Ja piedevām aizmirstas ādu laikus attīrīt, tad akne vēl vairāk paasinās, un tās maskēšanai tiek uzklāts vēl biezāks kosmētikas slānis. Ja paredzams kāds pasākums, kur obligāti jāizskatās perfekti, tad par pieļaujamo dekoratīvo kosmētiku jāapspriežas ar dermatologu, kurš ārstē akni.