Atpazīsti depresiju laikus!
Skumjas un nomāktība ir emocijas, savukārt depresija – nopietna slimība, kam nepieciešama ārstēšana. Uzzini, kā atpazīt depresiju un palīdzēt sev vai tuviniekiem.
Depresija ir viena no mūsu laikmeta biežākajām saslimšanām, taču bieži vien tā netiek diagnosticēta un ārstēta. Pacienti nevēršas pēc palīdzības pie speciālista, neatpazīst šo postošo saslimšanu vai arī neievēro mediķu norādījumus, kā rezultātā slimība nopietni ietekmē cilvēka ikdienu un darbaspējas. Neārstētas depresijas iznākums var būt letāls – pasliktinās ķermeņa fiziskais stāvoklis, nereti klīniska depresija var novest pie pašnāvības.
Depresija var rasties pēc ilgstošas nomāktības, taču tā var parādīties arī pēkšņi – pēc psiholoģiskas traumas, stresa vai gluži ikdienišķām sadzīves problēmām.
Ir svarīgi ņemt vērā, ka ikvienam cilvēkam depresijas simptomi var būt atšķirīgi – tie var variēt un to intensitātes pakāpe mainīties. Ja atpazīsti izplatītākos depresijas simptomus un tie turpinās ilgāk par divām nedēļām, parūpējies par sevi vai tuvinieku un laikus vērsies pie speciālista.
Pastāvīga nomāktība, skumjas, nemiers, "tukšuma" sajūta
Šis simptoms nereti var tikt sajaukts ar sliktu garastāvokli, taču, atšķirībā no slikta garastāvokļa, tas nemainās un nemazinās. Tu pastāvīgi jūties nomākts, ir zudusi interese par dzīvi, šķiet, tu nespēj just vai izrādīt pozitīvas emocijas. Tu vari izjust tukšumu vai pastāvīgu apātiju, nejūtīgumu pret notiekošo.
Nereti pacienti neapzinās, ka šāds stāvoklis ir ieildzis. Pamēģini rast atbildi uz jautājumu, kad tu pēdējo reizi esi juties laimīgs.
Bezcerība, bezpalīdzība, nevērtīguma apziņa
Nemitīgi nomāktais garastāvoklis neizbēgami rada virkni negatīvu domu. Tev var šķist, ka itin viss apkārt notiekošais ir nepareizs un pie tā esi vainojams tu. Tu nevaino situāciju, bet gan pats sevi – savu rīcību un rakstura iezīmes, personību.
Pārņemts ar šīm sajūtām, tu nespēj saskatīt situāciju pozitīvo pusi, un tev šķiet, ka nespēj kontrolēt situāciju vai pat pats savu izvēli. Iespēja pastāvīga sajūta, ka notiks kas slikts, un tu nespēj izdarīt neko, lai to novērstu. Tāpat iespējama koncentrēšanās uz pagātnē pieļautām kļūdām.
Paaugstināts uzbudinājums un nemiers
Daļai depresijas slimnieku raksturīgs pastāvīgs uzbudinājums un nemiers – tu nekādi nespēj atslābināties, nemitīgi izjūti nepieciešamību kustēties, nespēj nosēdēt uz vietas un tev var būt problēmas kontrolēt emocijas, piemēram, dusmas un aizkaitinājumu.
Gluži ikdienišķas problēmas pēkšņi šķiet nepārvaramas un dramatiskas, tu sāc izfantazēt dažādas iespējamās problēmas un katastrofas, kā rezultātā tevi pārņem vēl spēcīgākas emocijas – nomāktība, bailes, paranoja.
Nogurums un enerģijas trūkums
Daļai cilvēku depresija izpaužas gluži pretēji – tu vari kļūt neparasti lēnīgs un nemitīgi justies miegains. Tu pastāvīgi vari justies noguris, nespēj paveikt ierastos darbus un visas tavas darbības šķiet palēlinātas – tu lēnāk kusties, runā un pat domā. Tāpat raksturīga apātija – ne tikai saskarsmē ar citiem, bet arī mīmikā un kustībās.
Tāpat var parādīties grūtības koncentrēties un atcerēties informāciju – tu aizmirsti lietas, kas bija jāpaveic, personu vārdus vai citu svarīgu informāciju, nespēj paveikt sarežģītākus uzdevumus.
Intereses zudums
Tu vairs nespēj just prieku par lietām un nodarbēm, kas agrāk tev sagādāja gandarījumu. Iespējams, tu vairs netiecies ar ģimeni un draugiem, atsaki, kad tevi kāds kaut kur aicina. Smagākos gadījumos depresijas slimnieki pat nepamet iekštelpas.
Miega traucējumi
Miega traucējumi nereti saistāmi ar depresiju – šī slimība var izpausties kā bezmiegs, regulāra mošanās naktī vai gluži otrādi – pastāvīga vēlme gulēt un nogurums.
Depresija ietekmē bioloģisko ritmu un smadzeņu darbību, tāpēc neatstāj bez ievērības to, ka guli pārāk daudz vai maz.
Apetītes trūkums vai pārēšanās
Depresija ir cieši saistīta ar dažādiem ēšanas traucējumiem – personai ar ēšanas traucējumiem ir risks saslimt ar depresiju, savukārt personai ar depresiju ir risks sasirgt ar ēšanas traucējumiem.
Personai, kas sirgst ar depresiju, var pilnīgi izzust interese par ēdienu – tu vari izlaist maltītes vispār, sākt melot apkārtējiem par to, ka esi ēdis, tev vairs negaršo tavi iecienītie ēdieni, un tavs svars var ievērojami kristies.
Tāpat iespējama otra galējība – tu pastāvīgi jūti izsalkumu un nepieciešamību pēc ēdiena, cenšoties "apēst" negatīvās emocijas.
Pastāvīgas, sāpes, krampji, galvassāpes, gremošanas problēmas, kas nepakļaujas ārstēšanai
Depresija rada stresu, savukārt hronisks stress var izraisīt ne tikai miega un apetītes problēmas, bet arī dažādas nopietnas veselības problēmas. Tu vari sākt izjust sāpes locītavās, galvassāpes, gremošanas traucējumus, krampjus un citas veselības problēmas, kam šķietami nav pamata un izskaidrojuma.
Parādoties šādām sajūtām, cilvēki, kas sirgst ar depresiju, nereti atsakās doties pie ārsta, bet cenšas atbrīvoties no sāpēm pašu spēkiem – izmantojot pretsāpju medikamentus, alkoholu vai nepamatoti lietojot recepšu medikamentus.
Tāpat depresijas ietekmē var saasināties dažādu hronisku slimību simptomi – ja ciet no kādas saslimšanas, sāpes var šķist izteiktākas.
Domas un izteikumi par nāvi vai pašnāvību
Klīniska neārstēta depresija ir viens no biežākajiem pašnāvību cēloņiem. Aptuveni 70–90% pašnāvību veic cilvēki ar smagu depresiju, narkotiku vai alkohola atkarību, vai abiem, liecina pētījumi. Ir svarīgi laikus atpazīt šo postošo slimību, lai novērstu tās iespējamās sekas.
