Atmiņas pasliktināšanās ir viens no simptomiem, kuru ilgstoši cilvēki cenšas ignorēt, norakstot to uz pārāk lielu slodzi darbā, nogurumu vai neizgulēšanos. Tikai brīdī, kad atmiņas traucējumu dēļ gadās nokavēt kādu patiešām svarīgu pasākumu, aizmirst par būtisku sapulci vai parādās grūtības atcerēties priekšmetu nosaukumus, cilvēks saprot – joki mazi – laiks atmiņai pasniegt glābšanas riņķi! Aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane skaidro iemeslus, kādēļ atmiņa mēdz pasliktināties un dalās ieteikumos, kā atmiņu uzlabot.

Atpūtas deficīts, nogurums, pārslodze

Ilgstošs stress, nepietiekams miegs, atpūtas trūkums – ja tas raksturo jūsu dzīvesveidu, par atmiņas traucējumiem nebūtu jābrīnās, arī risinājums tādā gadījumā ir diezgan likumsakarīgs – atpūta, atvaļinājums, izgulēšanās. “Kad pārslodzes režīmā dzīvots daudzus gadus, visticamāk ar pāris brīvdienām līdzēts nebūs, lai varētu cerēt uz atmiņas uzlabošanos. Lai dotu smadzenēm restartu un tās spētu atjaunot savas funkcionēšanas spējas, ir jādod laiks, jāsakārto miega režīms, bet vislabāk – atpūtu plānot sistemātiski un regulāri. Ja nemākam tikt galā ar stresu, neprotam pilnvērtīgi atpūsties, tad organismam tiek liegta iespēja atjaunoties, tas izsīkst, tiek bojātas nervu šūnas un arī atmiņas pasliktināšanās nav nekāds brīnums,” saka sertificētā farmaceite.

Lai pēc iespējas ilgāk saglabātu labu atmiņu, būtu ieteicams nemitīgi nodarbināt smadzenes, mācoties un apgūstot ko jaunu. Ne velti zinātnieki secinājuši – jo izglītotāks cilvēks, jo augstākas ir viņa kognitīvās spējas un arī sūdzības par atmiņas traucējumiem novēro retāk. Interesanti, ka krustvārdu mīklu risināšana stereotipiski tiek uzskatīta kā labs atmiņas treniņš, bet tā gluži nav.  “Tieši jaunu prasmju apgūšana vislabāk uzlabo atmiņu, jo, tikai apgūstot jaunas iemaņas, veidojas jauni savienojumi starp galvas smadzeņu šūnām. Jāatceras arī, ka pasīvs dzīvesveids (dators – dīvāns; dīvāns – dators) kaitē atmiņas funkcijai. Turpretim regulāra aerobā slodze, piemēram, peldēšana, nūjošana, pastaigas, nāk par labu smadzeņu darbībai,” piebilst farmaceite.

Uzturvielu deficīts

Nepilnvērtīgs uzturs ir cēlonis, kas izraisa dažādas veselības problēmas. Arī atmiņa var pasliktināties, ja ēdienkarte nav sabalansēta, ja tajā trūkst omega-3 taukskābju, B grupas vitamīnu, D un E vitamīna, arī dažādu minerālvielu. “B12 vitamīna deficīta gadījumā atmiņas traucējumi mēdz būt ļoti izteikti. Savukārt omega-3 taukskābes, ko uzņemam, ēdot treknās zivis, nepieciešamas pilnvērtīgai smadzeņu darbībai, tās normalizē glikozes, holesterīna līmeni asinīs, palīdz kontrolēt asinsspiedienu. Smadzeņu šūnām vajadzīga arī folskābe, bet labas atmiņas saglabāšanai – fosfolipīdi, dzelzs – smadzeņu šūnu apgādei ar skābekli, magnijs – šūnu pilnvērtīgai darbībai, kā arī magniju ieteicams uzņemt papildus, ja ir muskuļu tonusa izmaiņas vai traucēts miegs. Arī selēns nepieciešams smadzeņu funkciju uzturēšanai, bet D vitamīns saglabā nervu sistēmas stabilitāti un E vitamīns aizsargā tās no brīvajiem radikāļiem,” vitamīnu un minerālvielu nozīmi labas atmiņas nodrošināšanā skaidro farmaceite. Tātad, lai uzņemtu visas nepieciešamās vielas, kas gādā par labu atmiņu, ēdienkartē jāiekļauj treknās zivis, kokosriekstu eļļa, valrieksti, olas, zaļā tēja, vistas un tītara gaļa, siers, jogurts, ķirbju sēklas, olīveļļa, ogas, spināti, tumšā šokolāde.

“Atmiņas uzlabošanai var izmantot arī aptiekā nopērkamus bezrecepšu preparātus. Piemēram, var lietot divdaivu ginku vai flavonoīdus saturošus preparātus. Ginkā esošās aktīvās vielas spēj pasargāt smadzeņu šūnas no bojājuma, ko rada brīvie radikāļi, kā arī uzlabo cirkulāciju smalkajos asinsvados, tādējādi smadzenes tiek bagātīgāk apgādātas ar skābekli, savukārt flavonoīdi – augu valsts bioaktīvās vielas sekmē nervu šūnu skaita palielināšanos, kā arī regulē insulīna līmeni. Arī lecitīns – dabīga viela, kas atrodas visās organisma šūnās, tai skaitā smadzeņu un nervu šūnās, spēj uzlabot kognitīvās spējas, kā arī tam piemīt antioksidanta īpašības. Tomēr vienlaikus jāatceras, ka ar bezrecepšu medikamentiem nevajag aizrauties vai izmantot tos kā “plāksteri” kādai problēmai, kas prasa nopietnu ārstēšanu. Pirms to lietošanas noteikti ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu vai farmaceitu,” uzsver farmaceite.

Sievietēm menopauzes periodā

Menopauzes periods ir hormonālo pārmaiņu posms sievietes dzīvē, kad organisms pats saviem spēkiem vairs nespēj saražot pietiekami daudz sievišķā hormona estrogēna. Taču estrogēns ne tikai ietekmē menstruālo ciklu un vielmaiņu, bet piedalās arī dažādos citos svarīgos procesos, tai skaitā gādā, lai sirds un asinsvadu sistēma būtu labā stāvoklī, kā arī nodrošina labu atmiņu. “Ja atmiņas traucējumi kļūst apgrūtinoši, arī par to jāpastāsta savam ginekologam un kopīgi jālemj, vai būtu nepieciešams uzsākt lietot hormonu aizstājterapiju (HAT). Šī terapija palīdz novērst izteiktākās menopauzes izpausmes – gan mazina karstuma viļņus, svīšanu, gan uzlabo atmiņu,” norāda farmaceite.

Vairogdziedzera darbības traucējumi, paaugstināts holesterīns, glikoze

Tiklīdz cilvēks ievēro, ka arvien biežāk kļūst grūti atcerēties kādu vārdu, nosaukumu vai pēc gūtām galvas traumām parādījušies atmiņas traucējumi, šīs situācijas jāuztver nopietni un jāvēršas pēc padoma pie ārsta: “Arī cilvēki, kuri pārcietuši vairākas operācijas un narkozes, reizēm sūdzas par atmiņas traucējumiem. Taču patiesībā jebkura somatiska saslimšana var iet roku rokā ar kognitīvajiem traucējumiem, tai skaitā – atmiņas pasliktināšanos,” teic farmaceite. Arī ielaistas aknu kaites, kuru gadījumā arī galvas smadzeņu šūnas tiek neatgriezeniski bojātas, var izraisīt kognitīvos traucējumus, tai skaitā atmiņas pasliktināšanos. Līdzīgi notiek arī nieru darbības traucējumu, mazasinības un sirds mazspējas gadījumos, bet atmiņas pasliktināšanās cēlonis var būt arī ilgstoši paaugstināts vai pazemināts asinsspiediens. “Paaugstināta asinsspiediena dēļ asinsvadi ar laiku zaudē elastību un arī galvas smadzenes vairs netiek pietiekami labi apasiņotas. Vājums, reiboņi, grūtības koncentrēties un atmiņas pasliktināšanās mēdz būt augsta asinsspiediena izraisītas sekas. Jāpievērš uzmanība arī savam holesterīna rādītājam – ja tas ilgstoši ir paaugstināts, arī asinsvadu sieniņas kļūst biezākas, galvas smadzenēs tiek traucēta asins cirkulācija un līdz ar to arī skābekļa un barības vielu piegāde šūnām, kā rezultātā var pasliktināties arī atmiņa. Savukārt  paaugstināts holesterīns ir arī nopietns riska faktors insultam,” brīdina farmaceite.

Ja pasliktinājusies atmiņa, noteikti jāpārbauda arī vairogdziedzeris – tas ir viens no orgāniem, kas spēj ietekmēt smadzeņu aktivitāti. Tāpat vēlams noteikt arī glikozes līmeni asinīs, jo nekontrolēta cukura diabēta dēļ tiek bojātas nervu šūnas un smalkie asinsvadi, radot risku nākotnē attīstīties ne tikai atmiņas traucējumiem, bet arī demencei.

Kas vēl var veicināt atmiņas pasliktināšanos?

• Depresija, trauksme;
• Smēķēšana, narkotisko vielu un alkohola lietošana;
• Medikamenti (antidepresanti, antihistamīna preparāti, antibiotikas);
• Galvas traumas;
• Demence;
• Uzturvielu deficīts;
• Alcheimera slimība;
• Mazkustīgs dzīvesveids.