Atklāta vēža savlaicīgas atklāšanas programmai veltīta sociālā kampaņa
Ingrīda Circene, Veselības ministre: "Svarīgi, lai cilvēki Latvijā saprot, ka pārbaužu veikšana ir katra paša interesēs, jo runa ir par cilvēka veselību un dzīvību. Valsts apmaksā pārbaudi vēža profilaksei. Pēdējos gados esam panākuši, ka profilaktisko izmeklējumu apmeklējums pamazām uzlabojas, tomēr tikai katra trešā sieviete dodas uz skrīningu. Ja katra sieviete paņemtu līdzi vēl vienu sievieti, tad jau divas trešdaļas būtu pārbaudījušās!"
"Arī tad, ja nav sūdzību, ikvienam pieaugušam Latvijas iedzīvotājam ir iespēja reizi gadā bez maksas profilaktiski pārbaudīt veselību pie sava ģimenes ārsta," piebilda I.Circene.
Konferences laikā zarnu vēža biedrības EuropaColon Latvija vadītājs Uldis Vesers un krūts vēža atbalsta biedrības Vita vadītāja Irīna Januma dalījās ar personisko pozitīvo pieredzi par savlaicīgi atklāto un izārstēto vēzi.
Krūts vēža atbalsta biedrības "Vita" vadītāja Irīna Januma: "Nekādas sāpes vai citi speciālie simptomi parasti neliecina, ka sievietes organismā sāk veidoties ļaundabīgais audzējs. Tieši tas arī ir bīstami, ka it kā nav "brīdinājuma" no organisma un gadās, kad aizņemtās, par citiem atbildīgās sievietes atliek savu mamogrāfiju un novēlo "zelta" laiku, kad vēzi vēl var pilnībā izārstēt. Manā gadījumā ģimenes ārsta aizdomas par onkoloģiju radās pēc it kā nenozīmīgām sūdzībām par vispārējo nogurumu un nomāktību arī no rītiem. Profilaktiskās mamogrāfijas rezultātā atklātais pirmās stadijas veidojums krūtī ļāva man pilnībā izārstēties."
Valsts apmaksāta dzemdes kakla vēža profilakse pieejama sievietēm no 25 līdz 70 gadiem, krūts vēža profilakse sievietēm no 50 līdz 69 gadiem, zarnu vēža profilakse sievietēm un vīriešiem no 50 gadu vecuma.
Valsts apmaksāto pārbaužu veikšana ir plaši pieejama visā Latvijā. Zarnu vēža profilaktisko pārbaudi nodrošina 1371 ģimenes ārsts, dzemdes kakla profilaktisko pārbaudi veic 160 ārstniecības iestādes, savukārt krūšu profilaktisko pārbaudi veic 29 ārstniecības iestādes un digitālais mobilais mamogrāfs, kurš dodas izbraukumos pa visu Latviju. Izbraukuma mamogrāfa grafiku skat. šeit: http://ej.uz/z38n. Papildu informācija par pārbaudēm un to veikšanu: www.vmnvd.gov.lv, kā arī zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 (darba dienās no 8.30 līdz 17.00).
Lai mazinātu cilvēku bailes un neskaidrību par profilaktisko pārbaužu norisi, kampaņas laikā tiks skaidrota pārbaužu veikšanas kārtība – uzaicinājuma saņemšana (zarnu vēža profilakses gadījumā – vēršanās pie ģimenes ārsta), pieraksta un pārbaužu veikšana, kā arī rezultātu saņemšana, informējot iedzīvotājus par vēlamo rīcību profilakses veikšanā. Informēšanas kampaņa norisināsies līdz 7. decembrim.
Pacientu pieredzes stāsti
Uldis, 35 gadi
Tā kā viņa tēvs savulaik mira no zarnu vēža, tad, protams, pievērsta lielāka uzmanība veselībai. Laika gaitā tomēr likās, ka šī problēma viņu neskars, līdz pirms trim gadiem biežāk sākās caurejas. Kad pāris mēnešus izmēģinātas visādas zāles, kas īsti nepalīdzēja, griezies pie ģimenes ārsta. Veiktas vairākas analīzes, kas neko savādu neuzrādīja, tāpēc ģimenes ārsts sūtīja uz kolonoskopiju, kur atklāja ģimenes polipozi. Biopsijas dati bija negatīvi, bet bija skaidrs, ka agri vai vēlu sāksies ļaundabīgs process. Gājis pie laba gastroentrologa, kurš savedis kārtībā zarnu traktu, kurš bija diezgan novājināts polipozes dēļ. Paralēli ik pēc 6 mēnešiem veiktas kolonoskopijas. Pirms gada kārtējos biopsijas rezultātos atklājies, ka sākusies malignizācija. Devies uz LOC, kur teikts, ka jātaisa resnās zarnas rezekcija. Pēc diviem mēnešiem veikta operācija, kura pagājusi bez starpgadījumiem, mēnesi vēl gulēts slimnīcā, jo bija neliels sastrutojums. Bet, neskatoties uz to, strauji atveseļojies. Divus mēnešus mājās auklējis savu meitu, un, lai gan ārsti ieteikuši pusgadu sēdēt mājās, jau pēc trijiem mēnešiem devies uz darbu. Veselības stāvoklis to ļāvis, turklāt nevarējis ilgstoši neko nedarīt. Gan spēlējis futbolu, gan peldējies, gan kāpis kalnos šovasar, kad ar ģimeni apceļojis Eiropu. Šoruden Uldis arī sācis RTU uzņēmējdarbību un saka: "Dzīvojot pilnvērtīgi, dzīve kopš operācijas ir gājusi tikai uz augšu."
Pēteris ~70 gadi
Pēterim bija nopietnas problēmas ar veselību, pirms vairākiem gadiem bija veikta operācija un ievietots sirds stimulators. Šī iemesla dēļ viņš bieži veica dažādas analīzes. Vienā brīdī ģimenes ārstam likās aizdomīgi kaut kādi rādījumi un nosūtīja viņu pie onkologa. Tas ātri noteica, ka ir resnās zarnas audzējs un nosūtīja uz operāciju. Operāciju veica, izgriežot bojāto zarnas posmu, audzējs bija sākotnējā stadijā, tāpēc operācija nebija vajadzīga plašā apjomā un jau 10 dienas operācijas Pēteris devās mājās diezgan žirgts, jo saprata, ka, pateicoties laicīgi atklātajai problēmai, ir diezgan viegli ticis cauri.
Vilis ~60 gadi
Vilis pirms operācijas bija ļoti aizņemts cilvēks, saimniekoja pa savām lauku mājām, diezgan daudz nodarbojās ar tautas medicīnu - zāļu tējām un tamlīdzīgi. Kad atklājās problēmas ar vēderu, no sākuma pats mēģināja tikt galā un pie onkologa devās, kad nekas vairs nepalīdzēja. Pietiekami aktīva bija viņa meita, kas uzspieda, lai dodas pārbaudīties pie onkologa. Lai arī vēzis bija mazliet ielaists, tomēr arī viņam varēja veikt veiksmīgu savienojošo operāciju. Atveseļošanās notika strauji, jo Vilis daudz vingroja un uzturēja sevi labā fiziskā kondīcijā. ~10 dienas pēc operācijas izrakstījās no slimnīcas un devās mājās. Šobrīd pilnvērtīgi dzīvo.
Informāciju sagatavoja Oskars Šneiders, VM Komunikācijas nodaļa
Foto: LETA
