Atklātā vēstulē lūdz nekavējoties atsākt sarunas par atalgojuma palielināšanu mediķiem un pedagogiem

LR Valsts prezidentam Egilam Levitam
LR Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja izpildvietniekam Valdim Dombrovskim
LR veselības ministrei Ilzei Viņķelei
LR izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai
LR finanšu ministram Jānim Reiram
LR Saeimas Sociālo un darbu lietas komisijas priekšsēdētājam Andrim Skridem
LR Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Arvilam Ašeradenam
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja p.i. Andrim Kužniekam

Rīgā, 2020. gada 29. aprīlī                         

Atklātā vēstule

Šogad, 4. maijā, apritēs 30 gadi kopš Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas, kurai reiz būtu jākļūst ne tikai par valsts augstāko amatpersonu, bet visas tautas svētku dienu… Dienai, kurā katra Latvijas ģimene, katrs bērns un seniors, katrs uzņēmējs, mediķis un pedagogs varētu būt lepns, ka dzīvo valstī, kurai patiesi rūp cilvēki un tautas labklājība. Diemžēl tāpat kā pirms 10 un 20 gadiem, arī šogad daudziem šajā datumā svētku sajūtu aizēnos rūgtums par gadiem nenovērtētu darbu, lojalitāti Latvijas valstij.

Vairāk nekā 90 tūkstošiem pedagoguun veselības aprūpes speciālistu šī būs vien ilgi gaidīta brīvdiena, ko pavadīt kopā ar saviem tuviniekiem, bet daudziem – kārtējā darbadiena un virsstundas. Jo tāpat kā visas iepriekšējās krīzes, arī šī tiek iznesta uz viņu pleciem, tiesa, šoreiz ne tikai finansiālā, bet arī burtiskā nozīmē…

Realitāte ir skaudra un ciniska. Aiz Latvijas ārēji spožā veiksmes stāsta cīņā ar COVID-19 un iedzīvotāju pateicības aplausiem slēpjas ne tik skaista un skaudra patiesība! Patiesība par to, ka 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, politiķi aicina sabiedrību ziedot naudu veselības aprūpē strādājošiem, bet pedagogiem ir jāizmanto privātie līdzekļi attālināto mācību nodrošināšanai, nevis tas tiek nodrošināts no valsts budžeta. Mēs izsakām pateicību ikvienam iedzīvotājam par atbalstu, bet uzskatām, ka iedzīvotājiem nav jādara politiķu darbs un no saviem privātajiem līdzekļiem jālabo viņu pieļautās kļūdas!

Medicīnas darbinieki vēljoprojām atceras 2019. gada novembra protestus un tur solīto, bet, vērtējot jau šobrīd valsts pārvaldē notiekošo, kur ar īslaicīgām piemaksām tiek maldināta veselības aprūpes profesionāļu saime, saglabājas bažas par lēmumpieņēmēju izpratnes trūkumu.

Vienlaikus citā, politiķu radītā realitātē, notiek sarunas par miljardiem, dāsni dalot desmitiem miljonus te vienai nozarei, te atsevišķiem "stratēģiski svarīgiem" uzņēmumiem, bez kautrēšanās ierādot vietu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Sabiedrībai, tāpat kā mediķiem un pedagogiem, šajās "dzīrēs" ierasti mēģinot iedalīt vien vērotāja lomu. Diemžēl, bet ne šoreiz!

Šoreiz mēs prasām citādāku attieksmi un atbilstošu finansējumu, kā to iesaka Eiropas Komisija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), lai varētu nodrošināt mūsdienīgāku un iekļaujošāku izglītību,  kā arī visiem pieejamu un uz pacientu orientētu veselības aprūpi. Bieži tiekam salīdzināti ar Igauniju, kura jau iepriekšējās krīzes laikā spēja veiksmīgi panākt vienošanos ar veselības un izglītības nozarēm, nodrošināt pakāpenisku un prognozētufinansējuma pieaugumu, ieguldot to tieši cilvēkresursos.

Aicinām lēmumpieņēmējus apzināties, ka Latvijas veselības aprūpe un vispārējā izglītība pašlaik ir atkarīga no cilvēkiem, kuru vidējais vecums ir 55 gadi. Tas ir tāpat kā balstīt valsts drošību uz armiju, kuras kareivju vidējais vecums ir 50 gadi. Tā nav nopietna, tālredzīga un politiski atbildīga attieksme.

Ikdienā un ārkārtējās situācijas laikā pedagogi un mediķi profesionāli un godprātīgi veic savus pienākumus, un aicinām politiķus tikpat atbildīgi veikt arī savus, izpildot Latvijā spēkā esošus likums. Tāpēc Latvijas veselības aprūpes darbinieku un pedagogu profesionālās organizācijas pieprasa nekavējoties valdībā un Saeimā atsākt sarunas par iepriekš pielemtā finansējuma piešķiršanu pedagogu un mediķu atalgojuma palielināšanai jau šogad un nākamajos gados. Pretējā gadījumā gan izglītības, gan veselības aprūpes sistēmai draud sabrukums. Šī gada notikumi parāda, ka lielākais Latvijas neatkarības drauds var izrādīties iekšpolitisks – nepietiekami finansētās veselības aprūpes, izglītības un zinātnes jomas!

Nepieciešama steidzama visu iesaistīto pušu apspriede un kopīga darbības plāna izstrāde, kā nodrošināt ilgtspēju veselības aprūpes un izglītības darbinieku atalgojumu, kā arī minēto nozaru attīstību atbilstoši laikmeta prasībām. Tāpēc jau tuvākajā laikā sagaidām uzaicinājumu tikties un strādāt kopā.

Cerot uz reālu rīcību,

Latvijas Ārstu biedrības prezidente Dr. Ilze Aizsilniece
Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Dr. Kārlis Rācenis
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga
Latvijas izglītības vadītāju asociācijas priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns