Asociācija: Zāļu cenu pieaugums ir saistīts ar ražotāju nespēju nodrošināt pastāvīgu zāļu esamību tirgū
Atsevišķu medikamentu cenu pieaugums kompensējamo medikamentu sarakstā ir saistīts ar zāļu ražotāju nespēju nodrošināt pastāvīgu zāļu esamību Latvijas tirgū par iepriekš deklarēto cenu un arī aptieku īstenoto politiku, norāda Latvijas Zāļu paralēlā importa asociācijas (LZPIA) valdes priekšsēdētāja Indra Valeine.
Viņa atzīmē, ka katru gadu zāļu kompensējamo medikamentu sarakstā notiek izmaiņas. Vismaz divreiz gadā tiek pārskatītas cenas un kompensējamo medikamentu saraksts. Pārsvarā tas nav saistīts ar paralēli importētām zālēm, bet gan ar vietējo zāļu ražotāju pārstāvniecību nespēju piegādāt medikamentus valstij par iepriekš deklarētām cenām.
"Ražotājs, kurš vairs nevar piegādāt valstij medikamentu par iepriekš deklarēto cenu, tiek izņemts no kompensācijas saraksta. Rezultātā tajā iekļūst pēc kārtas nākamais ražotājs, kurš gatavs piegādāt šo pašu medikamentu tikai par augstāku cenu. Tā veidojas cenu pieaugums," skaidro Valeine.
Ik gadu kompensējamo medikamentu sarakstā iekļūst arī arvien jauni medikamenti, kurus pēc kāda laika Nacionālā veselības dienesta (NVD) ierēdņi izņem no šī saraksta to neesamības dēļ. Zāļu ražotājs nevar nodrošināt to nepārtraukto esamību tirgū, rezultātā kompensācijas sistēmā ienāk analogs ar augstāku cenu, apgalvo Valeine.
Augstu cenu cēlonis slēpjas arī aptieku politikā, uzskata Valeine.
"Ir zināmi gadījumi, kad Latvijā pārstāvēti zāļu ražotāju uzņēmumi ar dažādām metodēm centās pārliecināt aptieku īpašniekus pirkt Latvijā reģistrētas un iepakotas zāles paralēli importēto medikamentu vietā. Rezultātā valstij izdevīgāks medikaments stāv noliktavā, bet dārgākais tiek virzīts tirgū. Pacients pārmaksā, bet valsts neiegūst cerēto ekonomiju, jo aptieka izvēlas nepiedāvāt paralēli importēto medikamentu," klāsta Valeine.
Viņa arī norāda, ka, piemēram, Latvijā iepakotā medikamenta "Singular" cena kompensējamo medikamentu sarakstā patlaban ir 35,34 eiro, bet paralēli importētā "Singular" cena aptiekā ir 31,75 eiro. Tas nozīmē, ka uz katru "Singular" zāļu paciņu, ko piegādā zāļu ražotāja pārstāvniecība Latvijā, valsts šobrīd zaudē 3,59 eiro.
Kā liecina NVD dati, no šā gada 1.jūlija līdz 1.novembrim Latvijā tika pārdoti 7370 "Singular" zāļu iepakojumi. Tas nozīmē, ka valsts ekonomija četros mēnešos varēja būt vairāk nekā 26 000 eiro, uzskata LZPIA valdes priekšsēdētāja, piebilstot, ka šādu un līdzīgu piemēru Latvijas zāļu tirgū esot daudz.
Līdz ar to Valeine uzsver, ka šīm izmaiņām nav nekādas saistības ar Veselības ministrijas (VM) iepriekš pieņemtiem Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.899 grozījumiem, kas paredzēja būtiskus atvieglojumus paralēlā zāļu importa un eksporta organizēšanai, kā to iepriekš bija norādījuši zāļu ražotājus pārstāvošo organizāciju - Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas (LPMA) un Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) - vadītāji.
Tāpēc LZPIA aicina Veselības ministriju un atbildīgas iestādes detalizētāk izvērtēt MK noteikumu Nr.899 grozījumus un izstrādāt mehānismu drošākai valsts ekonomijai. "Uzskatām, ka ir nepieciešams veikt informēšanas un skaidrošanas kampaņu par paralēli importēto medikamentu drošību un pieejamību gan aptiekām, gan pacientiem," atzīst Valeine.
Kā vēstīts, iepriekš SIFFA un LPMA vadītāji norādīja, ka kopš šī gada jūnija, kad stājās spēkā MK noteikumu Nr.899 grozījumi, ne tikai nav vērojams medikamentu cenu samazinājums, bet no šī gada 1.oktobra daļai Latvijas pacientu pirkto medikamentu cena ir pieaugusi.
Ražotāju pārstāvji skaidroja, ka minēto grozījumu rezultātā NVD ir spiests izņemt no kompensējamo zāļu saraksta valstij finansiāli izdevīgākus medikamentus. Gandrīz 10% jeb 119 no 1242 kompensējamo zāļu A sarakstā iekļautajiem medikamentiem tika mainīta cena, no kuriem 88 pozīcijām cena paaugstinājās, un tā rezultātā valsts budžets un pacienti ir spiesti tērēt vairāk.
Kā ziņots, pēc vairāk nekā stundu ilgām diskusijām, kas periodiski izskanēja augstos toņos un pat ar apvainojumiem, valdība 26.maijā atbalstīja izmaiņas Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā, kas paredz veicināt konkurenci kompensējamo medikamentu jomā.
Diskusijās izskanēja gan atbalsts ierastās kārtības maiņai, gan kritika un Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) šaubas par to, vai tiks nodrošināti vienādi apstākļi zāļu ražotājiem un paralēlajiem importētājiem.
LETA
