Asociācija: Veselības ministrija īsteno nevienlīdzīgu attieksmi pret ārstniecības iestādēm

Latvijā pašlaik darbojas vairāk nekā 1000 ārstniecības iestādes, kuras nav ziņojušas par atbilstību vides pieejamības prasībām un visticamāk nav pielāgotas cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Jau kopš 2009. gada spēkā ir Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas paredz, ka ārstniecības iestādēm jānodrošina vides pieejamība personām ar funkcionāliem traucējumiem, savukārt, sākot ar 2014. gada 1. janvāri, netiek reģistrētas jaunas ārstniecības iestādes, ja tās neatbilst visām prasībām. Rezultātā līdz 2014. gadam reģistrētās un vides pieejamības prasībām neatbilstošās iestādes joprojām turpina darbu, kas ne vien rada nevienlīdzīgu attieksmi, bet arī kropļo konkurenci ārstniecības iestāžu vidū. Tā rezultātā šobrīd optometristi spiesti "aiziet pagrīdē".

Ar šā gada MK aprīļa lēmumu Veselības ministrijai (VM) tika uzdots izveidot darba grupu, kas sagatavotu grozījumus MK noteikumos "Par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām", kuros jāparedz vienādas vides pieejamības prasības visām jau reģistrētām un jaunajām ārstniecības iestādēm. Veselības ministrei sagatavoto projektu līdz 2020.gada 1. septembrim jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā. Taču pēc darba grupas izplatītā informatīvā ziņojuma jāsecina, ka VM neplāno pašreizējās kārtības maiņu, turpinot ārstniecības iestādēm, kuras reģistrētas līdz 2014. gadam, nodrošināt beztermiņa "pārejas periodu", kamēr, piemēram, optikām, kurām ir jāreģistrējas kā ārstniecības iestādēm, lai tajās varētu strādāt optometristi, kas par ārstniecības personām kļuva ar šī gada 1. janvāri, šādu "pārejas periodu" nenodrošināt vispār.

Linards Kovaļevskis, Latvijas optometristu un optiķu asociācijas valdes loceklis (LOOA): "Tas ir sliktas prakses gadījums, kad pret ārstniecības iestādēm mūsu valstī jau gadiem tiek īstenoti dubultie standarti. Latvijā pašlaik darbojas divu veidu ārstniecības iestādes – vienas, kuras reģistrētas līdz 2014. gada 1. janvārim, un tādas, kuras reģistrētas pēc tam. Un tieši šis periodiskums ir izšķirošs tam, vai valsts prasa no konkrētas iestādes, lai tā atbilstu vides pieejamības prasībām vai, attiecīgi, neprasa. Īpaši labi šo situāciju izgaismojis šobrīd aktuālais jautājums ar optometristu kļūšanu par ārstniecības personām."

Jau 2016. gadā tika pieņemti grozījumi Ārstniecības likumā, kuri stājās spēkā ar šā gada 1. janvārī, proti, ka optometristi kļūst par ārstniecības personām, kuriem, lai veiktu savu darbību, jābūt reģistrētiem ārstniecības iestādē. Apzinoties, ka optikas būs jāreģistrē par ārstniecības iestādēm, tostarp jāpielāgo visām likumā noteiktajām vides pieejamības prasībām, vēl 2017. gadā un pēc tam vēl trīs reizes atkārtoti VM tika sūtīta vēstule ar lūgumu precizēt optometrista kabineta obligāto aprīkojumu, izņemot no saraksta tās ierīces, kuras optometrists nav tiesīgs lietot. Tāpat prasījām piešķirt pārejas periodu optometristu kabinetu reģistrēšanai, norādījām precīzus datus par reālo situāciju, jo kļuva skaidrs, ka visas vides pieejamības prasības nebūs iespējams īstenot tik ātri.

"Diemžēl atbildi uz šo jautājumu no VM tā arī nesagaidījām, uz vairākām vēstulēm tā netika sniegta vispār. 2019. gada decembrī, mazāk nekā mēnesi pirms termiņa beigām, VM Labklājības ministrijai bija ziņojusi, ka tikšanās ar Latvijas Optometristu un optiķu asociāciju jau ir notikusi decembra sākumā, tomēr pati VM sabiedrisko apspriešanu MK noteikumu grozījumiem izsludināja tikai pēc tam un tā notika tikai 23. janvārī, kad prasība optometristiem strādāt ārstniecības iestādēs jau bija stājusies spēkā. VM nav gatava saprast mūsu situāciju, mēs neesam pret prasībām, bet gan par to, lai rastu visām iesaistītajām pusēm pieņemamu risinājumu," stāsta L. Kovaļevskis.

Šobrīd situācija ir visai nopietna, jo no 1. janvāra optometrists kļuva par ārstniecības personu, kurai ir jāstrādā ārstniecības iestādē. Optikas par ārstniecības iestādēm piereģistrēt tik ātri nav iespējams, jo minimālais periods, kurā to ir iespējams izdarīt, ir aptuveni seši līdz deviņi mēneši, un arī tikai tad, ja visas prasības izpildītas perfekti. Taču, tiklīdz nepieciešams labiekārtot iebrauktuves, pārbūvēt tualetes, ja tas ir iespējams, tātad, izstrādāt pārbūves projektu, saskaņot to ar telpu īpašniekiem un katru katru pārbūves etapu ar būvvaldi, tas viss ilgst neprognozējamu laika periodu.

"VM informatīvajā ziņojumā minētais, ka neviens optometrists nav vērsies ar jautājumiem vai lūgumiem, neatbilst patiesībai. Mēs neprasām optometristiem ekskluzīvas tiesības attiecībā pret citām ārstniecības personām. Mēs esam par risinājumu ar vienlīdzīgu attieksmi pret visām ārstniecības iestādēm. Sabiedriskās apspriešanas laikā, kas notika VM un kurā piedalījās LOOA prezidents Ivars Lācis, Sertifikācijas komisijas priekšsēdētāji, mazo un lielo optikas uzņēmumu pārstāvji, VM mutiski piekrita pārejas periodam kā risinājumam. Sanāksmes protokolā, savukārt, ierakstīts, ka šo LOOA priekšlikumu VM uzreiz noraidījusi, un VM atgriezusies pie iepriekšējā scenārija, norādot, uz vienādām prasībām. Reāli praksē tas tā nav, jo virkne ārstniecības iestāžu Latvijā strādā, neievērojot vides pieejamības prasības," uzsver L. Kovaļevskis.

VM darba grupas informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas un Latvijas Zobārstu asociācijas pārstāvji uzsver, ka ģimenes ārsti un zobārsti neatbalsta noteikumu grozījumus, kas paredzētu vienādas vides pieejamības prasības ārstniecības iestādēm, kas reģistrētas līdz 2014.gada 1. janvārim. No visām ārstniecības iestādēm, kuras pašlaik neatbilst vides pieejamības prasībām, 52,7% ir tieši ģimenes ārstu prakses un zobārstniecības iestādes.

Arī Konkurences padome šā gada 4. martā sniedza savu vērtējumu VM izstrādāto MK noteikumu projektam Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 20. janvāra noteikumos Nr. 60 "Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām". Konkurences padome aicina ministriju izvērtēt iespēju noteikt vai pagarināt pārejas periodu vides pieejamības prasību nodrošināšanai personām ar funkcionāliem traucējumiem jaunajiem tirgus dalībniekiem vai izskatīt citus iespējami samērīgus risinājumus, lai novērstu tirgus dalībnieku diskrimināciju, piemēram, atbilstoši arī apvienības "Apeirons" ierosinājumam, iekļaujot Noteikumos regulējumu, kas paredzētu iespējas samērīgi atkāpties no atsevišķu vides pieejamības būvnormatīvu prasību ievērošanas, ja to izpilde nav iespējama, kas vienlaikus ļautu izbeigt pastāvošo situāciju, kad ir virkne ārstniecības iestāžu, kas atrodas ilgstošā "pārejas periodā".