Asociācija: Ķīmijas un farmācijas nozares jauno speciālistu piesaiste jāsāk jau pamatskolā
Rīga, 23.marts, LETA. Ķīmijas un farmācijas nozares jauno speciālistu piesaiste jāsāk jau pamatskolā, jo tas ir nozīmīgs brīdis, kad sāk rasties izpratne par ķīmiju un nozares darbību un kad iespējams būtiski ietekmēt jaunieša izvēli karjeras ziņā, piektdien Latvijas Ķīmijas un farmācijas nozares gada konferencē norādīja Latvijas ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas (LAĶĪFA) izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska.
Minētā iemesla dēļ ir svarīgi domāt par ķīmijas un dabaszinātņu skolotāju kvalifikācijas celšanu, kas, pēc Dūrējas-Dombrovskas teiktā, pašlaik nav pietiekama. LAĶĪFA patlaban realizē Valsts izglītības satura centra projektu, kura laikā tā strādā ar skolotājiem, kas pasniedz dabaszinības skolēniem 1.-6.klasei. Tāpat asociācija pašlaik sešās Latvijas skolās īsteno iniciatīvu "Jauno ķīmiķu klubs", kur ar asociācijas atbalstu ķīmijas skolotājs reizi nedēļā vada pulciņu ārpus stundām apmēram 10 līdz 13 bērniem, kas izrādījuši interesi par ķīmiju vai vēlas uzlabot atzīmes, sacīja LAĶĪFA izpilddirektore.
Viņa atzina, ka patlaban ar katru gadu samazinās gan jauniešu, gan ķīmijas eksāmenu kārtotāju skaits. Piemēram, ja 2009.gadā ķīmijas eksāmenu kārtoja 1329 skolēni, tad 2017.gadā to skaits bija 525. Turklāt kopš 2012.gada strauji palielinās to vispārizglītojošo skolu skaits, kur neviens skolēns nesakārto centralizēto eksāmenu ķīmijā.
Ņemot vērā minēto, asociācijas izpilddirektores ieskatā ir svarīgi noteikt obligāto centralizēto eksāmenu ķīmijā, jo skolēnu skaits, kuri eksāmenu kārto brīvprātīgi, patlaban ir ļoti mazs, un obligātais eksāmens vismaz daļu skolēnu motivē cītīgāk mācīties. Tāpat viņa norādīja, ka tas arī pievērsīs Izglītības un zinātnes ministrijas uzmanību tam, kāds ir Latvijas skolās ir materiāli tehniskais nodrošinājums un metodiskais materiāls, kādi ir skolotāji un to kvalifikācija, kā arī cik sistēmisks ir darbs izglītības kvalitātes uzlabošanā.
Viņa norādīja, ka patlaban nozarē trūkst apmēram 1000 darbinieku. Turklāt atbilstoši Ekonomikas ministrijas ziņojumam, līdz 2022.gadam jauno speciālistu iztrūkums STEM jeb zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas jomās veidos 16 000, bet sociālo un humanitāro zinātņu speciālistu pārpalikums būs 10 000. Tomēr par spīti lielajam budžeta vietu skaitam eksakto zinātņu studiju programmās, diezgan liels īpatsvars vidusskolu absolvējušo jauniešu turpina izvēlēties apgūt tādas specialitātes kā jurists vai komunikācijas speciālists. Līdz ar to nozarei ir svarīgi domāt par pasākumiem, kā piesaistīt nozarei jaunos speciālistus, uzsvēra Dūrēja-Dombrovska.
Viņa arī atzīmēja, ka ļoti ievērojamu plaisu jauno nozares speciālistu vidū rada studiju programmu klasifikācija, jo vairums augstākās izglītības programmas ir akadēmiskas, tomēr nozarē pieprasījums ir pēc speciālistiem ar profesionālo izglītību. Līdz ar to augstākās izglītības līmenī studiju programmās tiek virzītas izmaiņas, kuru rezultātā 2020.gadā Rīgas Tehniskās universitātes studentiem būs pieejamas profesionālās augstākās izglītības programmas, kurās daudz vairāk uzmanības tiks pievērsts praktiskām iemaņām. Dūrēja-Dombrovska sacīja, ka asociācija ar minēto soli centīsies panākt nozares izglītības programmu satura tuvināšanu darba tirgus prasībām, kā arī panākt jauniešu labāku sagatavotību un uzlabot to konkurētspēju darba tirgū.
LAĶĪFA izpilddirektore uzsvēra, ka, ņemot vērā rūpniecības un ražošanas,tostarp ķīmijas un farmācijas uzņēmumu nozīmi Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicinātāšanā, valstiskā līmenī ir jāturpina strādāt pie jauno speciālistu piesaistīšanas nozarei, nodrošinot tiem plašas izglītības un prasmju apguves iespējas.
