Ārvalstu investori: Latvijā aktīvāk jākontrolē nepamatoti izsniegtas darba nespējas lapas
Rīga, 30.maijs, LETA. Latvijā aktīvāk jākontrolē nepamatoti izsniegtas darba nespējas lapas, nostājas dokumentā par darbaspēka pieejamību un kvalitāti uzsver Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL).
Padomes ieskatā darbnespējas lapu izsniegšanas kārtības kontrolei uzmanība jāpievērš nekavējoties, kā arī jāuzlabo obligātās veselības pārbaudes sistēma.
"Lai arī kopējais darbinieku veselības stāvoklis ar katru gadu pasliktinās, tomēr nav pieļaujama situācija, ka darba nespējas lapas var tikt izsniegtas bez atbilstoša pamata, kā obligātās veselības pārbaudes tiek veiktas formāli, nenovērtējot patieso darbinieka veselības stāvokli. Iepriekš minētie regulējuma un tā izpildes kvalitātes trūkumi rada ievērojamus zaudējumus darba devējiem, kā arī palielina ar darba drošību saistītos riskus," uzsvēra ĀIPL.
Padomes biedri praksē pārliecinājušies, ka darbinieki nereti var saņem darba nespējas lapu, lai gan tam nav objektīva pamatojuma. Līdzīga situācija konstatēta arī ar obligātās veselības pārbaudes kārtību, kurā darbinieku veselības stāvokļa pārbaudes tiek veiktas formāli, paļaujoties tikai uz darbinieku mutiski sniegto informāciju.
"Pašlaik elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) darba devējiem nav iespējams nekavējoties redzēt, ka darbiniekam tikusi izsniegta darba nespējas lapa. Tas nereti rada grūtības darba devējam noskaidrot, vai darbinieks ir neattaisnoti neieradies darbā vai atrodas pārejošā darbnespējā. Turklāt, ņemot vērā, ka darba devēji nereti monitorē darbinieku darbnespējas cēloņus, EDS būtu svarīgi nošķirt gadījumus, kad darba nespējas lapa izsniegta slima bērna kopšanai," informēja ĀIPL.
Padomes ieskatā, automātiska darbnespējas lapu atvēršanas reģistrēšana EDS būtiski uzlabotu darba devēju iespējas operatīvi reaģēt uz darbinieka prombūtni un nodrošināt nepārtrauktu uzņēmuma darbu. Savukārt skaidra informācija par gadījumiem, kad darbnespējas lapa izsniegta slima bērna kopšanai, uzlabotu darba devēja iespējas precīzāk analizēt riskus, kas saistīti ar darbu uzņēmumā.
Situāciju ar nepamatotu darba nespējas lapu izsniegšanu risinātu arī pastiprinātas pārbaudes ārstu praksēs, kā arī paredzot administratīvos sodus par nepamatoti izsniegtām darba nespējas lapām.
Savukārt attiecībā uz obligātajām veselības pārbaudēm būtu nepieciešams paredzēt regulējumu vienveidīgu pārbaužu veikšanai, lai nerastos situācijas, ka pie dažādiem arodslimību ārstiem ir atšķirīgi secinājumi par darbinieka piemērotību konkrētā amata izpildei.
ĀIPL arī iesaka nodrošināt tādu obligātās veselības pārbaudes kārtību, lai darbinieki nevarētu noklusēt savas veselības problēmas. Viens no risinājumiem būtu ģimenes ārstu iesaistīšana šajā procesā.
