Ārsts: Mediķa profesija ir prestižākā pasaulē, un tā vajadzētu būt arī Latvijā

Raksta autors: ģimenes ārsts, terapeits, Biznesa augstskolas "Turība" un Rīgas Stradiņa universitātes lektors Alberto Sadu

Ārsti Latvijā gaida reformas jau kopš 1992. gada

Ne tikai ģimenes ārsti Latvijā nav apmierināti ar pašreizējo sistēmu veselības nozarē un plānotajām reformām, bet visi mediķi kopumā. Skaļāk šobrīd dzirdami tieši ģimenes ārsti, jo viņiem ir pirmā saskare ar pacientu un viņu problēmu risināšanu.

Streika iemesls ir attaisnojams, jo ģimenes ārsti reformas gaida kopš 1992. gada. Latvijā ir ierasts meklēt vainīgo, bet šeit būtu jāskatās uz pašu problēmu un tās risināšanu, jādomā par cēloņiem, nevis jācīnās ar sekām. Slimnīcu slēgšanu vai remontēšanu nevar saukt par reformām. Medicīnā būtu jābūt stabiliem principiem un mainīgai stratēģijai, grozījumiem ik pa 15 gadiem, lai pielāgotos globālajām izmaiņām sabiedrībā.

Ārsta profesija ir prestižākā profesija pasaulē, un tā vajadzētu būt arī Latvijā

Pārmaiņu process ir ilgs un reformas vajadzēja jau 25 gadus atpakaļ, bet labāk vēlu nekā nekad. Iedzīvotāju mentalitāte par ārsta darbību joprojām ir tāda pati kā padomju laikos. Ir vajadzīgs laiks, lai mainītu arī iedzīvotāju mentalitāti, un to var izdarīt ar dažādām kampaņām ar mediju palīdzību. Viena no galvenajām Veselības ministrijas funkcijām ir uzklausīt mediķu, ārstu idejas, viedokļus, problēmas un tās kopīgi risināt, nevis būt opozīcijā mediķiem. Ārsta profesija ir prestižākā profesija pasaulē, un tam tā vajadzētu būt arī Latvijā. Vairs nav padomju laiki, kad ārsti tika uzskatīti par kalpiem. Mēs esam demokrātiska valsts, un mums ir jāskatās uz rietumu pasauli. Ir jārespektē ārsta profesija. Ārsts var dzīvot bez prezidenta, bet prezidents bez ārsta nevar. Tā ir profesija, kas rūpējās par cilvēka dzīves kvalitāti, bez veselības cilvēks nevar dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Ārstu profesijas pievilcība ir mazinājusies

Pirmkārt, jau veselam ir jābūt arī ārstam pašam, lai tas varētu palīdzēt cilvēkiem. Ārstam ir jādzīvo pienācīgos apstākļos, nevis jāstrādā virsstundas, jādomā, kā vairāk nopelnīt un iztikt. Vienīgajai ārsta rūpei ir jābūt pacientam, jākoncentrējas uz cilvēka ārstēšanu, kvalifikācijas celšanu, izglītot un modernizēt sevi karjeras laikā. Jebkurš piekritīs, ka produktīvāks un stiprāks ir cilvēks, kas ir vesels. Ja sakārtota ir veselības nozare, tad uzlabojas arī iedzīvotāju dzīves kvalitāte kopumā. Tā ir visa sakne. Latvijā skatās uz to, ar kādu auto tu brauc, ko tu ēd un kādā mājā dzīvo, bet ne uz darbiem, ko tu dari, un šeit nav nekāda sakara ar politiku un darbībām, kas nav godīgas. Ārstam ir jādzīvo labi, un tie, kas greizsirdīgi skatās uz ārsta ienākumiem un labklajīgo dzīvi, var droši iet un mācīties, pievienoties ārstu komandai, ja vien to spēj. Padomājiet, pie kāda ārsta jūs gribētu ārstēties? Vai tas būtu ārsts, kas ir norūpējies, noguris no virsstundām un neapmierināts, vai ārsts, kas ir apmierināts, enerģisks un koncentrējies tieši uz jūsu problēmām?

Ārsta profesija nav vienkārša, un par ārstu nevar kļūt jebkurš, pirmkārt, tā ir dārga profesija un ļoti atbildīga, jāmācās vairāk nekā desmit gadi, tās ir negulētas naktis studiju laikā, darbā ir daudz stresa, jāuzklausa katru dienu cilvēki un viņiem jāpalīdz, pastāv arī risks pašiem dabūt kādu infekciju.

Šīs profesijas pievilcība ir mazinājusies, bet ārstus, mediķus mums vajadzēs arī pēc desmit, divdesmit un simts gadiem. Daudzi mediķi dodas uz ārzemēm atalgojuma dēļ. Šobrīd situācija ir tāda, ka iedzīvotāji, kas ir vecumā virs 25 gadiem, puse no tiem ir slimi. Valstij būtu jāpadara pievilcīga šī profesija, lai jauniešiem būtu vēlme to studēt un redzēt, ka tas atmaksājas.

Ārsti ir un paliks humāni, morāli un ētiski savā darbā

Pirmkārt, reformas vajag ieviest atalgojuma sistēmā, lai tie, kas vēlās studēt, redzētu, ka veselības nozarē strādājošie var nodrošināt labus apstākļus savai ģimenei, kā tas ir arī citās atbildīgās profesijās – tiesneši, prokurori un citi. Lai ir iespēja veidot ģimeni, kas ir ļoti svarīgi priekš Latvijas, un atļauties bērnus vest uz sporta, mākslas, mūzikas un citām radošām nodarbībām. Tās ir pašsaprotamas lietas, ko dara cilvēki, kas ir augsti izglītoti.

Latvijā nav godīgas attieksmes pret ārstiem un šeit nevajag vairs pieminēt Hipokrātu un zvērestus, viņš ir tikai medicīnas ikona. Ārsti ir un paliks humāni, morāli un ētiski savā darbā. Nav vajadzība izmantot šo ikonu, lai ārstiem varētu pateikt, ka tie nepilda savu zvērestu. Ārsti ir augsti izglītoti cilvēki, un tā viņiem vajadzētu arī dzīvot. Šobrīd redzu ārstus kā miskasti, kurā nogrūž visu mēslus un vēl nopeļ.

Cik liela mums bija nepieciešamība ieviest e - veselības sistēmu?

Runājot par e-veselību, tas ir moderni, bet, vai tas ir nepieciešams? Vai vajadzēja tērēt tik daudz naudas priekš sistēmas, kas galu galā nestrādā? Vai tas tika ieviests tikai tāpēc, ka tā ir Eiropas prasība? Šobrīd nav redzams, ka šī sistēma atvieglotu ārstu darbību. Protams, sākums nekad nav viegls un ātrs, bet medicīnā laika nav. Vai nu ir vai nav, strādā vai nestrādā. Nevienam nav laika gaidīt, ne ārstam, ne pacientam.

Labāk nodot ekspluatācijā tos produktus, kas ir jau gatavi izmantošanai. Vai restorānā viesmīlis tev atnes karstu ūdeni, tad cukuru un tad kafiju? Nē, viņš tev pasniedz visu kopā, jau gatavu. Nav laika spēlēties ar pacientiem. Vai tomēr nebūtu labāk, ja tiktu tehniski papildinātas, atjaunotas jau esošās sistēmas "VIS", ar ko ārsti strādā? Tas ir iespējams. Pirmkārt, tas ir lētāk un ātrāk.

Valsts palielina naudu aizsardzībai, bet, vai tas palīdz izglābt kaut vienu cilvēku šodien?

Veselības ministrijai ir jādomā par ārstu atalgojumu, ja tā grib, lai jaunā paaudze ir ieinteresēta studēt šo profesiju. Ārsta funkcija ir pacientu izmeklēt un ārstēt, pārējās lietas ir jāveic sekretāram, ārsta palīgam, un šim darbam ir jābūt valsts finansētam. Pirmkārt, tās ir jaunas darba vietas, kas samazinās bezdarbnieku skaitu, un ārsti savukārt varēs koncentrēties uz saviem tiešajiem uzdevumiem. Valsts palielina naudu aizsardzībai, bet, vai tas palīdz izglābt kaut vienu cilvēku šodien? Tas palīdz tikai ieroču tirgotājiem, ražotājiem. Par nākotni vajag domāt, bet atcerēties, ka mēs dzīvojam šodien un tagad, tieši šajā brīdī ir vajadzīga palīdzība tik daudziem pacientiem. Mēs gribam aizsargāt tautu no kara, bet, cik daudz tautas būs, kad karš būs pienācis? Es ceru, ka tas nekad nenotiks, un mēs sāksim vairāk domāt par šodienu. Es ceru uz produktīvām izmaiņām, uz Eiropas līmeni medicīnā. Lai veicas visiem mediķiem.

Foto: Dr Falouk / flickr.com