Ja sieviete vēlas runāt par it kā labi zināmu lietu – kontracepciju, ar ko sāk ārsts? Vai iepazīstina ar kontracepcijas metodēm, vai ko citu?

Intervija ar dr. Ievu Daizi, ginekoloģi

Ja sieviete vēlas runāt par it kā labi zināmu lietu – kontracepciju, ar ko sāk ārsts? Vai iepazīstina ar kontracepcijas metodēm, vai ko citu?

Ja paciente nāk pie ārsta, lai noskaidrotu iespējamās kontracepcijas metodes, ļoti bieži gadās, ka viņai jau ir savs konkrēts viedoklis par to, kādu kontracepcijas metodi viņa vēlētos lietot. Bet ir reizes, kad nepieciešams viņas vēlmi noliegt un pastāstīt par citu metodi, kas būtu labāka tieši viņai. Vizīte vienmēr sākas ar anamnēzes noskaidrošanu: vai paciente smēķē, ar ko slimojusi, vai ir dzemdējusi, cik partneru viņai ir bijis, vai ir patstāvīgas attiecības konkrētajā brīdī, vai ir bijuši aborti, kāda ir ģimenes onkoloģiskā anamnēze u.c. Šī informācija palīdz izvēlēties un noteikt precīzāko (pareizāko) kontracepcijas metodi.

Saraksts ir garš, vai to visu var noskaidrot vienā apmeklējuma reizē, vai ir jānāk vēlreiz?
Nē, būtībā, visiem ginekologiem ir sava iztaujāšanas shēma, ieraugot pirmoreiz pacientu, mēs uzdodam visus jautājumus bez aizķeršanās. Katrs kolēģis taču zina – ja, uzdodot jautājumu: "Vai esat slimojusi?", paciente saka "Nē!", tālākā sarunas gaitā, jautājot: "Vai jums ir bijušas operācijas, vai ir bijušas problēmas ar vairogdziedzeri?", viņa sāk atcerēties un stāstīt, ka ir sāpējis tas un šis, un ir bijusi tāda vai citāda slimība – varbūt pat samērā sen, bet ir bijusi! Liekas – pilnīgi vesels cilvēks, taču galu galā iznāk, ka pastāv nopietnas pavadslimības.

Pirms neilga laika "Avīzītē" runājām par tēmu, ka valstīs, kas ir ekonomiski mazāk attīstītas, bērnu dzimst vairāk. Vai 2008./2009. gads Latvijā ir ietekmējis kontracepcijas izvēli?

Man ir daudz pacienšu, kas lieto hormonālo kontracepciju (jaunās paaudzes kontracepciju), par kuru mēs vienojāmies pirms gada. Tagad daudzas nāk pie manis un saka, ka ir palikušas bez darba un nevar atļauties lietot kontracepciju, kas mēnesī izmaksā ap Ls 10. Sievietes interesējas: vai ir iespēja pāriet uz lētāku metodi un vai tādas (lētākas metodes) vispār ir. Šādā gadījumā jānoskaidro seksuālās dzīves intensitāte: ja mēs šo summu kaut vai pārrēķinām prezervatīvos, izmaksas tāpat iznāk lielas. Piedāvāju lētāku hormonālās kontracepcijas metodi, vai arī intrauterīno kontracepciju, kas, pārrēķinot gados, ir lētāks variants, protams, ja nav blakusparādību vai citu iemeslu, kādēļ to nevar lietot.

Kad agrāk runājām par intrauterīno kontracepciju (spirālēm), atklājās, ka vīrieši nav vēlējušies, lai sieviete lietotu spirāli vai riņķi. Kā ir tagad?

Tas ir atkarīgs no vīrieša, jo mūsdienās ir ļoti plaši pieejama dažāda informācija gan internetā, gan citos medijos. Tagad bailes ir kļuvušas mazākas, kaut gan vīrieši mēdz neuzticēties arī hormonālajai kontracepcijai, jo viņi nav pārliecināti, ka viņu partnere šīs tabletes patiešām lieto. Taču, tas būtībā ir tikai un vienīgi savstarpējās uzticēšanās jautājums.
Ja runājam par spirāli, tad to vīrietis pats jūt un var pārbaudīt.

Ja sieviete lieto spirāli, cik disciplinētai viņai jābūt? Tabletes prasa konkrētu laiku, plāksteri un riņķi arī ir jāmaina. Kā ir ar spirāli?

Spirāles lietošanas ilgums ir atkarīgs no spirāles veida, kas ir no 3 līdz 10 gadiem. Tas atkarīgs arī no sastāva, ko satur spirāle. Ir spirāles no vara stieplītēm un zelta serdeņa, ir spirāles ar vara stieplītēm un sudraba serdeni, kas nodrošina ilglaicīgu lietošanas efektivitāti, ir arī hormonāla spirāle. Man nedaudz rada šaubas šie
10 gadi konkrētām spirālēm, jo, strādājot slimnīcā, nācās cīnīties ar tuboovariāliem abscesiem, kas izveidojušies uz spirāļu fona. Esmu "iebaidīta", tāpēc labāk iesaku spirāli nomainīt ātrāk. Ir gan pierādīts, ka spirāle pati iekaisumu neizraisa, taču uz spirāles "fona" var attīstīties spēcīgs iegurņa orgānu iekaisums.
Spirāle ir kā relatīvs katalizators, jo tā tomēr ir svešķermenis dzemdē, kurš ap sevi "sapulcina" iekaisuma šūnas. Līdz ar to, ja gadās kāda seksuāli transmisīvā infekcija vai maksts vides floras maiņa, tām var sekot iekaisumi. It kā spirāle "nav vainīga", taču tā ir kā reakcijas katalizators.
Tādēļ, ja sieviete izvēlas lietot šādu kontracepciju, ir nepieciešama ne tikai viņas, bet arī vīrieša atbildība. Es parasti runāju par abu partneru uzticību, kad ir runa par spirāles ievadīšanu. Mēs neiesakām lietot spirāli meitenēm, kurām ir vairāki partneri vai arī kurām partneris nav monogāms, jo tādā gadījumā infekcijas risks ir ļoti augsts.

Galvenā "disciplīna" būtu uzticība. Cik bieži pacientei ir jānāk "atrādīties"?

Šā gada aprīlī man bija gods apmeklēt Eiropas Kontracepcijas un reproduktīvās veselības asociācijas rīkoto pasākumu "Moderna kontracepcija, modernā pasaulē". Bija diena, kad mēs runājām par intrauterīnajām kontracepcijas metodēm. Kad pacientei tiek ievadīta spirāle, pēc Pasaules Veselības organizācijas standartiem, sieviete ir jākontrolē
3–6 nedēļas pēc spirāles ievadīšanas (tas ir pēc nākamajām mēnešreizēm), un tālākajā taktikas shēmā jāveic obligāta onkocitoloģiskā apskate reizi gadā, jo jebkurš svešķermenis organismā rada izmaiņas šūnās, tādēļ, ņemot analīzes, var redzēt, kas ir mainījies. Apmeklējums pie ginekologa ir obligāts reizi gadā, pat ja pacientei nav sūdzību. Ja sievietei ir sūdzības par lietām, par kurām viņa tiek informēta mirklī, kad izvēlas lietot spirāli, piemēram, izdalījumiem vai sāpēm, parasti viņa ir gana apzinīga, lai tūdaļ grieztos pie ārsta.

Cik disciplinētas ir pacientes?

Man ir divējāda pieredze: es līdz
2009. gada rudenim strādāju Rīgas
1. slimnīcā, kur "disciplinētības" dēļ mati stāvus cēlās, jo, kā jau kolēģes zina, ir aizmirstās spirāles, kas "labi stāv savā vietā" jau 25 gadus, kuras atrod tad, kad jau ir "katastrofa" vēderā. Un 12 gadus strādāju ambulatoriski ar pacientēm, kurām ir augsts apzinīguma līmenis un kuras regulāri iegriežas uz ikgadējo apskati.

Cik populāra, pēc jūsu personiskās pieredzes, kā kontracepcijas metode, ir spirāle?

Spirāli izvēlas sievietes, kas jau vismaz vienu reizi ir dzemdējušas, kas jūtas drošāk. Pēc Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām spirāli ir atļauts ievadīt arī meitenēm, kas nav dzemdējušas, bet ar nosacījumu, ka seksuālās attiecības ir stabilas, jo pacientes tiek brīdinātas par iekaisuma un neauglības risku.
Spirāle ir viena no izvēles metodēm daudzu nopietnu blakusslimību gadījumos –
aknu slimības, mijiedarbība ar medikamentiem. Spirāle ieņem otro vietu kontracepcijas ziņā pēcdzemdību laikā, bērna barošanas laikā. Lielākoties sievietēm ir bail no tā, kā hormonālā kontracepcija ietekmēs bērniņu. Tad ir krūts onkoloģijas gadījumi, kad ir aizliegta jebkura veida hormonāla kontracepcija. Arī vēnu trombozes gadījumos spirāle ieņem pirmo vietu, jo pacientes nedrīkst lietot hormonus, kā arī, ja ir paaugstināts asinsspiediens, sirds slimības. Cukura diabēta gadījumā ir paaugstināts iekaisuma risks, jo brūces diabētiķiem dzīst slikti, tādēļ esmu pārsteigta, ka arī šajā gadījumā pēc Pasaules Veselības organizācijas
2004. gada Vadlīnijām labāk rekomendē spirāli.

Ja mēs atgriežamies pie 1. slimnīcas gadījumiem, es saprotu, ka var aizmirst nedēļu, vai var piemirst kaut ko lietot, bet tas tomēr ir sievietes organisms, kā var aizmirst 20 gadus?

Spēcīgi iekaisumi var attīstīties arī pēc pusgadu ilgas spirāles lietošanas. Visu nosaka infekcija. Sākums šādiem iekaisumiem ir mazliet citāds, bieži vien simptomi ir sāpes nieru rajonā un paaugstināta temperatūra, ko parasti sākotnēji sasaista ar nieru iekaisumu, nozīmētās antibakteriālās terpijas rezultātā temperatūra nekrītas, bet cilvēks ģimenes ārstam aizmirst pateikt, ka ir ievietota spirāle. Un tikai tad, kad ārsts pats iedomājas pajautāt, parādās šie aizmirstības gadi. Kopš es strādāju ginekoloģijā, rekords bija 27 gadus aizmirsta spirāle...

Kāda ir termina "seksuālā uzticība" parādīšanās kontracepcijas kontekstā?

Man praksē iznāk strādāt ar inteliģentiem cilvēkiem, kas uzņemas un māk uzņemties atbildību. Vismaz jauniešu vidū ir raksturīga izrunāšanās un sānsoļu atklāšana. Man nav nācies ambulatori daudz spirāļu evakuēt iekaisumu dēļ. Pastāv zināma pretruna, jo cilvēki, kas nokļūst slimnīcā, gadus 5–7 nav vispār bijuši pie ārsta, kur nu vēl ginekologa; sieviete ir dzemdējusi bērnu, pēc tam viņai ievadīta spirāle, un kopš tās dienas viņa par visu ir aizmirsusi. Te izpaužas mīlestība pret sevi... Labi, ka tagad daudz runā par profilaktiskajām apskatēm, dzemdes kakla vēzi un tā skrīningu.
Tas gan ir mārketings. Pirms parādījās vakcīnas, es ar kolēģi no "Papardes zieda", piedalījos projektā, kurā atbildējām uz jautājumiem Eiropas Dzemdes kakla vēža asociācijai, kas popularizētu un akcentētu uzmanību tieši uz dzemdes kakla vēža skrīningu. Mēs devāmies uz Labklājības ministriju, kur mums laipni teica, ka Latvijā jau šāda skrīninga sistēma ir, bet nedarbojas. Centāmies iekļūt presē, bet atdūrāmies pret finansu barjeru – tajā laikā nevienam tas nelikās gana interesanti!
Praksē pārliecinājos, ka daudzas sievietes nemaz nezina, par kādu skrīningu ir runa. Viņas zina, ka kaut kādas analīzes ārsts apskates laikā noņem, bet nezina, ko tieši, varbūt arī daudzas tas nemaz neinteresē.
Kāda ir spirāles cena?

Atkarībā no spirāles veida. Piemēram, T de Oro Gold cena aptiekās ir ap Ls 33, pārrēķinot uz 5–8 gadiem, cik ilgi to drīkst turēt, tas ir lēti.
Tagad ir vēl jaunāka spirāle – Gyneplus Gold/Copper 380 un tās izmaksas ir ap
Ls 22. Mūsdienās tas ir liels ietaupījums un sastāva ziņā tā nav sliktāka.

Zinot, ka naudas jautājums ir ļoti aktuāls, kā jūs pārliecināt sievietes izvēlēties šo metodi, kā notiek diskusijas?

Es nezinu konkrētas izmaksas katram produktam, bet tā – apmēram. Piemēram, ir pavisam lētas spirāles, bet ar tām es nestrādāju, lai nebūtu komplikāciju. Ja pacientes ieliek spirāli uz neilgu laiku, viņas ietaupa finanses līdz nākamajam bērniņam, jo daudzām doma ir tāda:
2 gadus es lietošu spirāli, tad to izņemšu, kad gribēšu otru bērniņu. Jo, kā zināms, pēc spirāles izņemšanas var uzreiz plānot grūtniecību. Rēķinot hormonālās kontracepcijas izmaksas par diviem gadiem, summa ir daudz iespaidīgāka, pat ja pērk lētāko kontracepciju, kas maksā ap Ls 5, arī tad tie ir Ls 120.

Intervēja Pauls Rēvelis