Ārsti vienisprātis par plaušu transplantācijas nepieciešamību Latvijā, bet netic nepieciešamā finansējuma iespējamībai
Plaušu transplantācija Latvijā ir nepieciešama un tā nav ārstu kaprīze, bet nepieciešamība pacientiem, portālam MEDICINE.LV uzsvēra Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) pneimonoloģijas galvenais speciālists, Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas priekšsēdētājs Alvils Krams.
Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB) šodien notika diskusija par plaušu transplantācijas iespējām, nepieciešamību un finansiālajiem aspektiem Latvijā, kur visi dalībnieki bijuši vienisprātis, ka tas Latvijā ir nepieciešams, bet tuvākajos gados finansējuma tam, visticamāk nebūs, atzina Krams.
"Transplantācija nepieciešama pacientiem, kas mirst bez šīs operācijas," uzsvēra ārsts. Viņš arī minēja, ka medicīna ir "ražojošā daļa, kas atgriež cilvēkam darba spējas".
Krams norādīja, ka Latvijas ārstiem, speciālistiem ir nepieciešams sākt mācīties, lai šādas operācijas varētu veikt. Viņaprāt, šādu pieredzi varētu apgūt Igaunijā, kur veic plaušu transplantāciju klīnikā Tartu. Tāpat arī būtu jāapgūst šādas iemaņas citu valstu klīnikās, kam arī nepieciešams finansējums, kura gan nav.
Jautāts, cik liels finansējums būtu nepieciešams, lai šādas transplantācijas varētu sākt Latvijā, Krams norādīja, ir grūti pateikt, cik tas maksā.
Saistībā ar reto plaušu slimību ārstēšanu Krams arī atzina, ka Veselības ministrija varētu vairāk pievērsties plaušu slimnieku aprūpei. "Mums ir lielas problēmas šajā jomā," teica speciālists, norādot, ka retajām plaušu slimībām zāles netiek kompensētas pilnā apmērā, vien 15%.
LU asoc. prof. Alvils Krams akcentēja, ka plaušu transplantācijas problēma ir ļoti aktuāla:
"Kad prese ziņo par kārtējo nepieciešamību veikt transplantāciju un lūdz ziedot naudu operācijai, tiek uzdots jautājums, kāpēc mūsu valsts šādas operācijas neapmaksā un kur pacientam vērsties, lai glābtu savu dzīvību."
Savā ziņojumā speciālists atzina, ka konkrētais gadījums, kad sabiedrībai tiek lūgts ziedojums, lai glābtu jaunās sievietes Zanes (32 gadi) dzīvību, plašākai auditorijai atklāj situācijas patieso seju: "Tagad paveras problēmas "aisberga" neredzamā daļa. Valstiski mums pagaidām nav sistēmiskas pieejas plaušu transplantācijā."
Krams arī akcentēja, ka plaušu transplantācija ir sarežģīta un tajā nav tikai ķirurga veicamais darbs, bet tas ir komandas darbs un jāmācās, kā pacientu sagatavot, jo problēmas pēcoperācijas periodā ir izšķirošas.
Ļoti labus rezultātus plaušu transplantācijas jomā sasniegusi Tartu Universitātes klīnika Igaunijā, un šādas operācijas veic arī Lietuvā. Izstrādājot agrīno skrīnigu bērniem, ārstēšanas un pēcoperācijas tehnoloģiskos procesus, Latvijai nav jārada jauna shēma. Var izmantot kaimiņu pieredzi. Rīgas Austrumu KUS Tuberkulozes un plaušu slimību centra ķirurgs Māris Apšvalks diskusijā uzsvēra:
"Plaušu transplantācija ir nepieciešama, nepieciešamā tehnoloģija Latvijā ir atrodama, bet jāapzinās, vai Latvija ir gatava to finansēt."
Latvijas pacientiem jābūt iespējai izvēlēties tuvāko, lētāko un bez šaubām kvalitatīvāko medicīnas aprūpi, bet ilgtermiņā jāizvērtē, vai šādas operācijas nākotnē var veikt arī mūsu valsts klīnikās.
NVD dienesta direktora vietnieks Andrejs Doveiks secināja, ka tuvākajos gados radikālas izmaiņas transplantācijas operāciju jomā nav gaidāmas: "Var koriģēt mūsu veselības attīstības programmas prioritātes un šīs operācijas iekļaut kompensējamo medicīnisko manipulāciju sarakstā. Tomēr vislielākā uzmanība jāpievērš stereotipu maiņai: transplantācijas operācijas nav mērāmas kā valsts budžeta izdevumi. Tie ir cilvēki, kuri dzīvos, strādās un nodokļus maksās Latvijā."
LĀB prezidents Pēteris Apinis diskusijas noslēgumā uzsvēra, ka ir jādomā, kā pārstrukturēt esošos veselības budžeta līdzekļus un jāizmanto ESF iespējas, kas paredz medicīnas nozares attīstību. Eiropas struktūrfondu līdzekļus var izmantot, ieviešot Ajunas tehnoloģijas un aicinot pasaules plaušu ķirurģijas līderus uz operācijām Latvijā. P. Apinis:
"Ar ESF līdzekļiem Latvijai vajadzētu nevis krāsot ēku sienas, bet virzīt zinātnisko domu, veicināt vietējo speciālistu izaugsmi, padarīt Latvijas medicīnu par eksportspējīgu preci – proti, Latvijā veikt operācijas citu valstu pacientiem, tā piesaistot līdzekļus."
Kā ziņots, LĀB rīcībā esošie dati liecina, ka Latvijā gadā ar plaušu hipertensiju saslimst vidēji 40 pacienti, no kuriem lielākajai daļai būtu vajadzīga plaušu transplantācija. Protams, elpceļu mazspēja, ko varētu ārstēt ar plaušu transplantāciju, ir daudziem citiem pacientiem, galvenokārt vecāka gadagājuma smēķētājiem ar HOPS. Tomēr plaušu transplantācijas Latvijā netiek veiktas, tāpēc pacientiem ir jāmeklē šādas iespējas ārzemju klīnikās.
Operācijas cenas dažādās valstīs atšķiras, piemēram, Austrijā tie ir apmēram 120 000 eiro, bet Igaunijā un Baltkrievijā - 60 000 eiro.
LĀB nozares ekspertu tikšanās uzdevums bija noskaidrot, vai Latvijā pacientiem ir iespējas saņemt pilnu informāciju par ārstēšanas iespējām, un aicināt mainīt valsts apmaksāto operāciju medicīnas finansēšanas modeli, plaušu transplantācijas operācijas finansējot bērniem un gados jauniem pacientiem. Diskusijā piedalījās pulmonologi, ķirurgi, kardiologi, Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta pārstāvji.
