Ārsti aicina ievērot piesardzības pasākumus un izvairīties no saskarsmes ar putniem pilsētvidē

Lai Dziesmusvētku pasākumu nedēļā gūstam tikai pozitīvas emocijas un arī turpmāk esam veseli un dzīvespriecīgi, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārsti vērš uzmanību un aicina būt piesardzīgiem, novērojot pilsētvidē netipisku putnu izturēšanos vai uzvedību, vai arī, redzot beigtu putnu – tas var liecināt par putnu gripas(*) infekciju.

Profesore Ludmila Vīksna, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģijas galvenā speciāliste: “Lai gan Latvijā pagaidām konstatēti tikai atsevišķi putnu mirstības gadījumi un putnu gripas pārnese uz cilvēku līdz šim nav laboratoriski konstatēta, vēlos vērst uzmanību, ka putni pārnēsā arī citas infekciju slimības un atgādināt, kādus piesardzības pasākumus būtu jāievēro ikdienā – pilsētvidē, lai pasargātu sevi, savus ģimenes locekļus, tuviniekus un izvairītos no inficēšanās.”

Jāatceras, ka inficēti putni izdala putnu gripas vīrusu ar siekalām, izkārnījumiem un gļotām. Savukārt cilvēku saslimšanas gadījumi konstatēti lielākoties pēc ilglaicīga un tuva kontakta ar putniem, kad cilvēki neievēro elementārus drošības un higiēnas pasākumus, proti – kad cilvēks ar netīrām rokām pieskaras sejai, mutei vai acīm. Citās valstīs ir konstatēti gadījumi, kur inficēšanās notikusi - atrodoties piesārņotā vidē vai saskarē ar vīrusa piesārņotām virsmām.

Lai gan pagaidām cilvēku saslimšanas gadījumi ir reti, tomēr, ja pietiekams daudzums putnu gripas vīrusa nokļūst cilvēka organismā – ieelpojot vai nonākot tiešā kontaktā ar mutes, deguna vai acu gļotādu, cilvēks arī var saslimt ar putnu gripu.

Ieteicamie piesardzības pasākumi:

• Pilsētvidē, piemēram, pastaigā - nevajadzētu tuvoties vai aiztikt savvaļas putnus.
• Tāpat nevajadzētu piebarot putnus, sēžot restorānu āra terasēs. Ieteiktu izvēlēties maltītes baudīšanu iekštelpās, kur spārnotie viesi netiek ielaisti.
• Neļaujiet saviem bērniem tuvoties vai spēlēties ar putniem. Izstāstiet, kā rīkoties, ja viņi pamana slimus vai beigtus dzīvniekus? Vienmēr pārliecinieties, ka bērni ievēro personīgo higiēnu.
• Pēc saskares ar putniem (vai putnu izkārnījumiem) -  vienmēr kārtīgi nomazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni. Šis ieteikums attiecas arī uz apavu zolēm un ar putnu izkārnījumiem apskādētām automašīnām – vajadzētu tās nomazgāt, ievērojot piesardzību – noteikti lietojot gumijas cimdus un citus palīglīdzekļus, kā arī atbilstoši tos utalizējot.
• Stingrāki piesardzības pasākumi jāievēro putnu kopējiem, kuri regulāri saskaras ar mājputniem, arī veterinārārstiem, medniekiem, putnu pētniekiem – kuri regulāri ir saskarē ar savvaļas putniem.
• Saskarē ar mājputniem vai savvaļas putniem būtu jālieto cimdus, jālieto respirators vai sejas aizsargmaska.
• Pašsaprotami, ka nekad nevajadzētu kaut un/vai neēst slimus vai mirstošus putnus, jo šādā gadījumā inficēšanās risks var būt daudzkārt lielāks.

Kādi ir saslimšanas simptomi cilvēkiem?

Cilvēku saslimšanas simptomi ar putnu gripu var būt līdzīgi simptomiem, ko izraisa cilvēku gripas vīrusi: paaugstināta temperatūra, slikta dūša, vemšana, caureja, kakla sāpes, iekaisušas acis, klepus, apgrūtināta elpošana, pneimonija, muskuļu sāpes. Putnu gripas klīniskā norise cilvēkiem parasti ir smagāka un letalitāte var sasniegt pāri 50%.

Kā rīkoties, ja cilvēkam ir aizdomas par saslimšanu ar putnu gripu?

Saslimšanas gadījumā jāsazinās ar ģimenes ārstu. Ja esat bijis saskarē ar savvaļas vai mājputniem, noteikti jāpiemin arī šis fakts, lai varētu veikt laboratorisko pārbaudi un izslēgtu putnu gripas iespējamību.

Ja 10 dienu laikā pēc kontakta ar putniem cilvēks jūt saslimšanas pazīmes, ir jāievēro mājas izolācija, nedrīkst apmeklēt skolu vai darbu.

Kā rīkoties, ja atrodat beigtu savvaļas putnu (vai mājputnu)?

Ikvienu iedzīvotāju aicinām ziņot par atrastiem beigtiem savvaļas putniem, zvanot uz Pārtikas un veterināro dienesta (PVD) uzticības tālruni - automātisko atbildētāju +371 67027402. Precīzi jāapraksta putna līķa atrašanās vieta vai jānosauc koordinātes.

Nekādā gadījumā putnus nevajadzētu nest vai vest uz dzīvnieku patversmēm vai uz mājām (it īpaši, ja mājās tiek turēti jebkādi putni) jo, ja atvestais putns izrādīsies inficēts, nāksies likvidēt visus mājās vai patversmē mītošos putnus.

Izziņai.

(*) Putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās dzīvnieku orgānu sistēmās un tās klīniskā izpausme atkarīga no ierosinātāja patogenitātes. Putnu gripai raksturīga augsta putnu mirstība.

Mājputni var inficēties, nonākot kontaktā ar inficētajiem savvaļas putniem. Tāpat putni var inficēties ar piesārņotu ūdeni, piesārņotu barību vai priekšmetiem – apaviem, apģērbu, inventāru, uz kuriem nokļuvis vīruss.

Mājputnu inficēšanās risks tuvākajos mēnešos var palielināties saistībā ar kaiju migrāciju, kas iespējams, pārklāsies ar mājputnu audzēšanas apgabaliem. Šobrīd vērojama netipiska kaiju masveida mirstība tādās valstīs kā Francija, Beļģija, Nīderlande un Itālija.

Plašāka informācija ģimenes ārstiem atrodama Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā: https://www.spkc.gov.lv/lv/putnu-gripa

Papildus informāciju par putnu gripas izplatību un uzliesmojumiem atrodama Pārtikas un veterinārā dienesta tīmekļvietnē:

https://www.pvd.gov.lv/lv/putnu-gripa   

https://www.pvd.gov.lv/lv/putnu-gripas-uzliesmojumi-latvija

https://www.pvd.gov.lv/lv/jaunums/papildinata-jauni-putnu-gripas-gadijumi-savvalas-putniem