Arodveselība (AV) jeb Darba veselība pēta nodarbināto veselības un darba drošības jautājumus. Tās mērķis ir izveidot un saglabāt darba vidi, kas ir piemērota nodarbināto organisma iespējām. Darba rezultātā nodarītie kaitējumi ir nelaimes gadījumi darbā (NGD) un arodslimības. NGD ir nodarbinātā veselībai nodarīti kaitējumi vai nāve, ja to cēlonis ir vienas darbdienas laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumu.

Arodslimības ir atsevišķām nodarbināto kategorijām raksturīgas slimības, kuru cēlonis ir darba vides fizikālie, ķīmiskie, ergonomiskie, bioloģiskie, psiholoģiskie faktori, darba slodze un organizācija. Kaut arī arodslimības ir sastopamas retāk nekā citas pamatslimības, tām ir liela sociāla nozīme, jo ar arodslimībām slimo cilvēki darbspējīgā vecumā, nereti tās norisinās smagi un ir invaliditātes cēlonis.

Starptautiskā darba organizācija (SDO) regulāri izstrādā arodslimību sarakstus, kam ir rekomendējoša nozīme. Pēdējais arodslimību saraksts apstiprināts SDO speciālistu sapulcē 2009. g. Latvijā ir izstrādāts savs arodslimību saraksts; tas publicēts LR MK noteikumos Nr. 908 (06.11.2006) "Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība" (1. pielikums).

Arodveselība kā zinātnes nozare Eiropā sākusi veidoties pirms daudziem gadsimtiem, Latvijā – 20. gs. 60. gados, kad Rīgas Medicīnas institūtā tika izveidota Higiēnas un arodslimību nodaļa. Pašreiz arodveselība Latvijā ir attīstīta medicīnas nozare, kurā strādā arodveselības un arodslimību ārsti, darba aizsardzības speciālisti, higiēnisti, ergonomisti, toksikologi, inženiertehniskie darbinieki. Svarīgākie jautājumi – NGD un arodslimību profilakse (darba vides uzraudzība, riska faktoru higiēniskā normēšana, nodarbināto veselības aprūpe, obligātās veselības pārbaudes).

Latvijā turpina samazināties NGD skaits, bet tas joprojām ir augstāks nekā vidēji ES valstīs.  Arodslimību skaits 2009.–2016. g. ir stabilizējies, kopumā apmēram 3 reizes mazāk nekā Eiropā vidēji, 2016. g. reģistrēti 143,6 pirmreizēji atklāti arodslimnieki uz 10 tk. nodarbinātajiem. Pēdējā desmitgadē arodslimību struktūrā pirmajā vietā ir muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas arodslimības. Jaunas problēmas AD – stress darbā, garas darba stundas, darbs pie datora, ergonomiski faktori, informācijas pārpilnība. 

Svarīgākā Eiropas direktīva AV jomā 89/391/EEC, svarīgākais normatīvais dokuments par AV Latvijā – "Darba aizsardzības likums" (2002). AV sistēmas organizēšanā piedalās LR LM un citas ministrijas, Valsts Darba inspekcija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kompetentās institūcijas.  Speciālistus AV sagatavo RSU un LU. DV attīstību sekmē pētījumi, kurus veic RSU Darba drošības un vides veselības institūts , LU, ieinteresēti uzņēmumi. 

• Eglīte, M., Darba medicīna., Rīga, Rīgas Stradiņa universitāte, 2012. 
• Kaļķis, V., Roja Ž., Kaļķis H.  Arodveselība un riski darbā, Rīga, Medicīnas apgāds, 2015.
• Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Labklājības ministrija, Darba apstākļi un veselība darbā, Rīga, LBAS, 2010.
• SIA TNS Latvia, RSU aģentūra Darba drošības un vides veselības institūts, Darba apstākļi un riski Latvijā,  Rīga, Rīgas Stradiņa universitāte, 2013.
• LBAS, Labklājības ministrija, Psihosociālā darba vide, Rīga, LBAS, 2010.
• Roja Ž., Roja I., Kaļķis H. Ar darbu saistīto muskuļu, skeleta, saistaudu sistēmas veselības traucējumi. Ekonomiskie risinājumi, Rīga, Latvijas ergonomistu biedrība, 2016. 
• www.osha.eu
www.osha.lv
www.arodslimibas.lv
www.vsaa.lv/lv/pakalpojumi/stradajosajiem/nelaimes-gadijums-darba