Aptauja: Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju regulāri saskaras ar izdegšanas simptomiem
Izdegšana pēdējos gados ir liela problēma, turklāt Covid-19 pandēmija daudziem varētu veicināt izdegšanas paradīšanos. Aptaujas rezultāti atklāj satraucošus datus – vairāk nekā puse jeb 58% respondentu saskaras ar izdegšanas simptomiem (23% bieži un 35% dažkārt). Vēl 28% procenti aptaujāto ar izdegšanu saskaras reti, 11% nekad, bet 3% atbildējuši “grūti pateikt”, secināts "BENU Aptiekas Veselības monitoringa" rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Kā skaidro farmaceite Zanda Ozoliņa – viens no galvenajiem izdegšanas veicinātājiem ir ilgstošs stress. Galvenie simptomi, ko novēro izdegšanas gadījumā, ir nogurums, uzvedības un attieksmes maiņa, kā arī darba izpildes un kvalitātes pasliktināšanās. Esot šodienas situācijā, kad mājas un darbs daudziem saplūst vienā, daudziem tiek novērots motivācijas zudums un liels nogurums. Visbiežākā pazīme, kas norāda, ka ir jau izveidojusies problēma, ir darba laika “pagarināšana” uz sava brīvā laika rēķina, piemēram, esot mājsēdē un strādājot no mājām, uz darba e-pastiem atbildam arī ārpus sava darba laika un veicam citus darba pienākumus. Turklāt, šobrīd novērojot to, ka aptiekā arvien vairāk jautā pēc nomierinošiem un nervus stiprinošiem līdzekļiem, nākas secināt – emocionālā spriedze un ikdienas stress rada arvien lielāku iespēju izdegt, stāsta farmaceite.
Biežāk “izdeg” sievietes
Aptaujas rezultāti atklāj, ka biežāk ar izdegšanu saskaras tieši sievietes – 27% aptaujāto sieviešu ar izdegšanas simptomiem saskaras bieži, 37% dažkārt, 25% reti, kamēr 6% nekad un 4% sniedza atbildi “grūti pateikt”. Tikmēr no aptaujātajiem vīriešiem ar izdegšanu bieži saskaras 19%, dažkārt 32%, reti 31%, bet 15% nekad un 3% atbildēja “grūti pateikt”.
Savukārt no vecuma grupām visvairāk ar izdegšanu saskaras respondenti vecumā no 25 līdz 34 gadiem – 32% bieži un 40% dažkārt; 19% reti, 7% nekad un 2% atbildēja “grūti pateikt”. Tikmēr vismazāk ar izdegšanu saskaras aptaujātie seniori vecumā no 64 līdz 75 gadiem – 10% bieži, 34% dažkārt, 32% reti, 18% nekad un 6% atbildēja “grūti pateikt”.
Izdegšana – biežāk rīdzinieku problēma
Kā liecina Veselības monitoringa rezultāti, biežāk ar izdegšanu saskaras rīdzinieki – no aptaujātajiem rīdziniekiem 26% ar izdegšanas simptomiem saskaras bieži, 35% dažkārt, 26% reti, 10% nekad un 2% sniedza atbildi “grūti pateikt”. Tikmēr vismazāk ar izdegšanu saskaras Kurzemes iedzīvotāji (19% bieži, 33% dažkārt, 33% reti, 11% nekad, 3% “grūti pateikt”). No aptaujātajiem Vidzemes iedzīvotājiem ar izdegšanas simptomiem bieži saskaras 20%, dažkārt 38%, reti 26%, nekad 12%, bet atbildi “grūti pateikt” snieguši 4%. Zemgalē ar izdegšanu bieži saskaras 25% iedzīvotāju, dažkārt – 30% iedzīvotāju, reti – 30%, nekad – 11%, bet atbildi “grūti pateikt” snieguši 3%. Savukārt Latgalē ar izdegšanas simptomiem bieži saskaras 24% iedzīvotāju, dažkārt – 35%, reti – 28%, nekad – 8%, bet “grūti pateikt” atbildējuši 4%.
Tāpat interesanti, ka latviešu un krievvalodīgo respondentiem būtiskas atšķirības izdegšanas ziņā nav. Ar izdegšanas simptomiem bieži saskaras 23% aptaujāto latviešu, dažkārt – 35%, reti – 29%, nekad – 10%, bet 3% snieguši atbildi “grūti pateikt”. Tikmēr krievvalodīgo respondentu vidū ar izdegšanas simptomiem bieži saskaras 24%, dažkārt – 34%, reti – 27%, nekad – 12% un 3% atbildējuši “grūti pateikt”.
Kā lai neizdeg?
Farmaceite uzsver, ka, lai mazinātu izdegšanas risku, strādājot no mājām, primāri ir jāsaplāno savs laiks un darba dienas ritms atbilstoši tam, kāds tas būtu, strādājot darbavietā. Ieplāno vairāk pastaigu brīvā dabā, sakārto savu ēšanas grafiku, jo, strādājot no mājām, dažkārt aizmirstam arī par ēdienreizēm. Fiziskas aktivitātes un pastaigas pie dabas ļaus sakārtot domas un sniegs iedvesmu jaunām idejām. Seko līdzi veselīgam miega režīmam. Ieteicams atmest kaitīgos ieradumus, ja tādi ir – piemēram, smēķēšanu, kā arī centies mazāk lietot alkoholu. Lai mazinātu pēcpusdienas nogurumu, pusdienās ēd vairāk olbaltumvielu un ogļhidrātu, kas atjaunos organisma enerģijas rezerves. Mazāk dzer kafiju, bet vairāk ūdeni.
Lai jaunajā gadā mazāk izdegšanas risku
Farmaceite iesaka – apņemies jaunajā gadā vairāk rūpēties par sevi un savu emocionālo labsajūtu. Centies mainīt ritmu tā, lai spētu atpūsties – dodies neplānotā atvaļinājumā, centies rast iespēju savu brīvo laiku veltīt sev un saviem hobijiem. Ieteicams katru dienu doties ārpus mājām. Apzinies savu lūzuma punktu un „nenodzen” sevi līdz emocionālajam izsīkumam. Plāno savu brīvo laiku un katru dienu centies rast kaut nedaudz prieka – tā var būt gan labas filmas noskatīšanās, gan grāmatas lasīšana vai patīkama saruna. Paceļo pa Latviju, nomaini ikdienas vidi, sakārto savu ikdienu, papildinot to ar fiziskām aktivitātēm un kvalitatīvu miegu.
Iemācies pateikt „nē” un noteikt savas prioritātes. Varbūt jaunais gads nāk ar lieliem izaicinājumiem uzsākt ko jaunu, piemēram, meditāciju.
Lai jaunajā gadā izdodas rast emocionālo labsajūtu un balansu!
Veselības monitoringu veic "BENU Aptieka" sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
