Aptauja: Vai 2022. gadā mūsu dzīvesveids kļuva veselīgāks?
Vērtējot sava dzīvesveida izmaiņas 2022. gadā, kopumā 19% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pērn dzīvesveids kļuva veselīgāks (ievērojami veselīgāks – 4%, nedaudz veselīgāks – 15%), 52% tas nemainījās, 22% sniedza atbildi, ka dzīvesveids kopumā kļuva neveselīgāks (ievērojami neveselīgāks – 8%, nedaudz neveselīgāks – 14%), bet vēl 7% konkrētu viedokli sniegt nevarēja, tā secināts "BENU Aptiekas" Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, janvārī aptaujājot vairāk nekā 1600 respondentu.
Analizējot datus pēc respondentu dzimuma, atklājās, ka sievietes nedaudz biežāk sniegušas atbildi, ka viņu dzīvesveids pērn kļuvis veselīgāks – viņu vidū šis rādītājs ir 20% (ievērojami veselīgāks – 5%, nedaudz veselīgāks – 15%), kamēr vīriešiem – 18% (ievērojami veselīgāks – 3%, nedaudz veselīgāks – 15%). Tikmēr 50% sieviešu un 55% vīriešu dzīvesveids iepriekšējā gadā kopumā nav mainījies, 23% sieviešu (ievērojami neveselīgāks – 9%, nedaudz neveselīgāks – 14%) un tikpat vīriešu (ievērojami neveselīgāks – 7%, nedaudz neveselīgāks – 16%) tas kļuvis neveselīgāks, bet vēl 8% sieviešu un 5% vīriešu konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
Pēc ģimenē lietotās sarunvalodas 20% latviešu (ievērojami veselīgāks – 4%, nedaudz veselīgāks – 16%) un 14% krievvalodīgo (ievērojami veselīgāks – 4%, nedaudz veselīgāks – 10%) savu dzīvesveidu 2022. gadā vērtēja kā veselīgāku nekā pirms tam, 52% latviešu un 51% krievvalodīgo dzīvesveids nemainījās, 22% latviešu (ievērojami neveselīgāks – 7%, nedaudz neveselīgāks – 15%) un 28% krievvalodīgo (ievērojami neveselīgāks – 17%, nedaudz neveselīgāks – 11%) tas kopumā kļuva neveselīgāks, bet vēl 6% latviešu un 8% krievvalodīgo konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
Salīdzinot rezultātus pēc izglītības līmeņa, secināms, ka respondenti ar iegūtu augstāko izglītību biežāk norādījuši, ka pagājušajā gadā viņu dzīvesveids ir kļuvis veselīgāks – viņu vidū šādu atbildi sniedza 23% (ievērojami veselīgāks – 4%, nedaudz veselīgāks – 19%), kamēr respondentiem ar vidējo izglītību – 10% (ievērojami neveselīgāks – 2%, nedaudz neveselīgāks – 8%). Dzīvesveida izmaiņas pērn nebija 50% ar iegūtu augstāko izglītību un 57% vidējo izglītību ieguvušo respondentu, dzīvesveids kopumā neveselīgāks kļuvis 19% aptaujāto augstāko izglītību ieguvušo grupā (ievērojami neveselīgāks – 6%, nedaudz neveselīgāks – 13%) un 27% ar vidējo izglītību (ievērojami neveselīgāks – 10%, nedaudz neveselīgāks – 17%), bet vēl attiecīgi 7% un 6% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
Interesanti, ka pēc apdzīvotās vietas tipa lauku iedzīvotāji visbiežāk norādījuši, ka viņu dzīvesveids aizvadītajā gadā ir kļuvis veselīgāks – viņu vidū šādu atbildi sniedza 26% (ievērojami veselīgāks – 4%, nedaudz veselīgāks – 22%), kamēr Rīgas iedzīvotājiem šis rādītājs ir 16% (ievērojami veselīgāks – 4%, nedaudz veselīgāks – 12%), bet citās pilsētās dzīvojošajiem – 19% (ievērojami veselīgāks – 5%, nedaudz veselīgāks – 14%).
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, no 12. līdz 13. janvārim aptaujājot 1610 respondentus.
