Aptauja: Tikai puse baltiešu savu veselību vērtē kā labu

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs (47 %) savu veselību vērtē kā labu vai ļoti labu, un tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Situācija visās trijās valstīs ir ļoti līdzīga un atšķiras vien par dažiem procentpunktiem –  Latvijā 47 %, Lietuvā 45 % un Igaunijā 49 %, liecina pētījumu aģentūras “Norstat” veiktā “Eiropas pulsa aptauja”.* Savu veselību kā labu vai ļoti labu aptaujā visbiežāk norādījuši iedzīvotāji Īrijā (66 %), Šveicē (65 %) un Austrijā (64 %). 

Latvijā visbiežāk savu veselības stāvokli labāk vērtē gados jauni cilvēki līdz 39 gadiem un Pierīgā dzīvojošie. 

“Regulāri veicam “Eiropas pulsa” mērījumus, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par tādām tēmām kā sabiedrība, patēriņš, veselība un labklājība. Tie ļauj novērtēt sabiedrības pašreizējo noskaņojumu un tā izmaiņas, kalpojot par vērtīgu informācijas krātuvi gan valsts institūciju pārstāvjiem, gan uzņēmējiem,” stāsta "Norstat Latvija" vadītāja Linda Ezera.

“Latvijā veselības joma ir tā, kurai ilgstoši ir trūcis finansējums, un daļā iedzīvotāju apziņa par veselīgu dzīvesveidu un veselīgi paradumi tikai pamazām veidojas, tas labi atspoguļojas aptaujas datos un iedzīvotāju veselības vērtējumā. No aptaujātajām valstīm tikai Baltijā un Somijā mazāk kā puse iedzīvotāju savu veselību vērtē kā labu, citās valstīs rādītāji ir augstāki,” turpina L. Ezera.

Sliktāka veselība Latgales iedzīvotājiem un vīriešiem 

Kā vidēju savu veselības stāvokli vērtē 45 % respondentu Lietuvā, 40 % Latvijā un 38 % Igaunijā. Lai gan dati ir ļoti līdzīgi, no Baltijas valstīm tieši Latvijā ir nedaudz vairāk tādu aptaujāto, kas norādījuši, ka veselības stāvoklis ir slikts vai ļoti slikts, proti, 11 %, kamēr Igaunijā – 10 %, bet Lietuvā – 8 %. No Latvijas respondentiem sliktāko savas veselības vērtējumu snieguši aptaujātie Latgalē, iedzīvotāji virs 60 gadiem un vīrieši. 

“Rindas uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem Latvijā ir garas, un kvotas parasti beidzas jau rudenī vai pat ātrāk. Arī pakalpojumu pieejamība starp Rīgu un reģioniem pastāv, un tas labi atspoguļojas aptaujas datos. Latgalē medicīnas pakalpojumi ir ierobežotāki, jo šajā reģionā ir augstākais bezdarba līmenis un kopumā iedzīvotāju ieņēmumi ir zemāki. Arī ārsti nav ieinteresēti tur atvērts savas privātās prakses, jo ir mazākas peļņas iespējas. Savukārt iedzīvotājiem doties uz Rīgu ir ļoti dārgi un ne visi to var atļauties,” skaidro “SIA "Veselības centrs 4" interniste Liene Martinsone-Bērzkalne.

“Ja sievietes pie ārsta dodas salīdzinoši apzinīgi, tad vīrieši, īpaši vecumā virs 40 gadiem, to bieži dara tikai akūtu situāciju gadījumā, nevis profilaktiski. Tas liedz slimības atklāt agrīnā stadijā un ilgtermiņā pasliktina kopējo veselības stāvokli. Novērojumi liecina, ka pusmūža vīrieši pie ārsta biežāk dodas sieviešu pamudināti, nevis pēc pašu iniciatīvas,” saka L. Martinsone-Bērzkalne.

*Par “Eiropas pulsa aptauju”

Pasaulē, kas nepārtraukti attīstās, iedzīvotāju viedoklis par viņu vajadzībām un vēlmēm ir svarīgāks nekā jebkad agrāk. Šī iemesla dēļ pētījumu aģentūra “Norstat” katru ceturksni veic iedzīvotāju aptauju par tēmām: sabiedrība, patērētājs, veselība un labklājība, lai salīdzinātu viedokļu izmaiņas. Aptauju veic 16 Eiropas valstīs – Austrijā, Dānijā, Francijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Latvijā, Lielbritānijā, Lietuvā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Somijā, Šveicē, Vācijā, Zviedrijā – aptaujājot 500 līdz 1000 respondentu katrā valstī. Pēdējās aptaujas dati atspoguļo iedzīvotāju viedokli 2024. gada septembrī.