Aptauja: Šajā vīrusu sezonā pret gripu vakcinēties plāno vēl tikai 8% aptaujāto iedzīvotāju
Kopumā vēl tikai 8% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju šajā vīrusu sezonā (līdz aprīļa sākumam) plāno vakcinēties pret gripu (jā – 3%, drīzāk jā – 5%), tā secināts "BENU Aptiekas" Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, janvārī aptaujājot vairāk nekā 1600 respondentu.
Tikmēr lielākā daļa jeb 76% respondentu pret gripu šosezon vakcinēties neplāno (nē – 56%, drīzāk nē – 19%), 12% vakcīnu pret gripu kopš oktobra vidus jau ir saņēmuši, bet 4% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
Situācija Latvijā
Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) vadītāja prof. Baiba Rozentāle stāsta, ka pagājušā gada 8. decembrī Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) paziņoja par 2022./2023. gada gripas epidēmijas sākumu. Šī gada trešajā nedēļā (no 16. līdz 22. janvārim), salīdzinot ar gada otro nedēļu, ir novērojams gripas intensitātes palielinājums – no 417,2 gripas gadījumiem līdz 502 gripas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.
Kopā slimnīcās kopš gripas sezonas sākuma ārstējušies 865 gripas pacienti, kā arī saņemta informācija par 40 nāves gadījumiem, ko izraisījusi gripa. 19 pacienti, kas mira no gripas, pret to nebija vakcinēti, bet 21 mirušajam pacientam vakcinācijas statuss nebija zināms, par aktuālo gripas statistiku stāsta LIC vadītāja. Visiem no gripas mirušajiem pacientiem gripas vīruss bija laboratoriski apstiprināts, un mirušo vecums vairumā gadījuma bija virs 60 gadiem un ar divām līdz trijām blakusslimībām.
Kopumā par 2022./2023. gada gripas sezonā augšējo elpceļu dažādas vīrusu ierosinātas infekcijas ir lielākam skaitam cilvēku nekā Covid-19 pandēmijas laikā. Pandēmijas laikā Covid-19 ierosinātājs SARS-CoV-2 vīruss bija pilnīgi nepazīstams vīruss cilvēku imūnsistēmai, un šis vīruss nomāca pārējo akūto respiratoro slimību vīrusu cirkulāciju. Tagad, kad apmēram 80% līdz 85% Latvijas iedzīvotāju ir vai nu vakcinēti pret Covid-19 vai to pārslimojuši, sabiedrībā kopumā ir izveidojusies imunitāte, tāpēc atsākas sezonālo akūto respiratoro infekciju vīrusu cirkulācija.
Aptaujas dati liecina, ka nedaudz biežāk šosezon pret gripu vakcinēties vēl plāno vīrieši – viņu vidū pozitīvu atbildi uz šo jautājumu sliecās sniegt 11% (jā – 7%, drīzāk jā – 4%), kamēr sievietēm šis rādītājs ir 6% (jā – 3%, drīzāk jā – 3%). To šajā vīrusu sezonā neplāno darīt 71% vīriešu (nē – 51%, drīzāk nē – 20%) un 80% sieviešu (nē – 61%, drīzāk nē – 19%), 3% sieviešu un 5% vīriešu konkrētu viedokli sniegt nevarēja, bet vēl 11% sieviešu un 14% vīriešu atbildēja, ka šajā vīrusu sezonā vakcīnu pret gripu jau ir saņēmuši.
Par gripu
Gripa ir smaga augšējo elpceļu vīrussinfekcija, kas bojā sīkos asinsvadus, t.i., mikrocirkulāciju, kā rezultātā visi orgāni cieš skābekļa badu. Visjutīgākās ir galvas smadzenes, plaušas un sirds muskulis (miokards). No šo orgānu puses ir pamatklīniskās izpausmes un gripas komplikācijas, skaidro profesore. Cilvēki, kas ir vakcinējušies pret gripu, neslimo vai ar gripu slimo viegli, un viņiem neattīstās komplikācijas. Biežākā gripas komplikācija ir baktēriju ierosināta pneimonija, kas gados vecākiem cilvēkiem var pat izraisīt nāvi.
Gripas riska grupas ir:
- Vecuma riska grupas – bērni un cilvēki vecāki par 60 gadiem.
- Slimību riska grupas – pacienti ar sirds asinsvadu slimībām, hroniskām plaušu slimībām, cukura diabētu, hroniskām nieru slimībām un nomāktu imunitāti, ja citu slimību ārstēšanai jālieto imunitāti nomācoši medikamenti, piemēram, kortikosteroīdu preparāti vai imūnsupresanti, kā arī HIV inficētas personas.
- Profesionālā riska grupas – mediķi, skolotāji, pārdevēji, sabiedriskā transporta vadītāji un citi cilvēki, kas ikdienā ir kontaktā ar lielu skaitu cilvēku.
Gripa sākas akūti – var šķist, ka tā parādās “vienā brīdī” ar augstu ķermeņa temperatūru (līdz pat 39 līdz 40 grādiem), stiprām galvassāpēm (īpaši pieres un deniņu rajonā), kaulu “laušanu” un aizliktu degunu. Otrā dienā pievienojas sauss rejošs klepus. Smagākos gadījumos ir sīki asinsizplūdumi uz ādas, kā arī meningītam līdzīgi simptomi.
Gripa ir jāārstē ar pretvīrusu preparātiem – Oseltamiviru vai Zanamiviru. Ārstēšana jāuzsāk iespējami ātri – pirmajā līdz trešajā dienā no slimības sākuma, lai pārtrauktu gripas vīrusa vairošanos organismā. Jādzer 1 līdz 1,5 litri šķidruma dienā – ūdens, tēja, svaiga sula. Tāpat jālieto C vitamīns un prettemperatūras līdzekļi, ja ķermeņa temperatūra ir augstāka par 38 grādiem.
Profilakse un vakcinēšanās
Prof. B. Rozentāle uzsver, ka galvenais gripas profilaktiskais pasākums ir ikgadēja vakcinācija. Pret gripu ieteicams vakcinēties arī bērniem no sešu mēnešu vecuma un grūtniecēm. Vakcinētai grūtniecei veidojas antivielas, kas aizsargā gan viņu pašu, gan tiek nodotas auglim, un bērniņš piedzimstot ir pasargāts pret gripu. Savukārt bērniem, lai saslimtu ar smagu gripu, pietiek ar nelielu gripas vīrusa inficējošo devu. Tātad grūtnieces un bērni pieder riska grupai un riska grupu vakcinācija ir īpaši svarīga, uzsver B. Rozentāle. Kopumā gripas vakcinācijas aptvere Latvijā ir 5% līdz 10% no kopējā iedzīvotāju skaita, kas ievērojami atpaliek no Rietumeiropas valstu rādītājiem. Vienlaikus profesore lēš, ka šogad Latvijā radītāji varētu būt augstāki, jo riska grupām gripas vakcīnu 100% apmaksā kompensē valsts.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, no 12. līdz 13. janvārim aptaujājot 1610 respondentus.
