Aptauja: sabiedrībā valdošie stereotipi par vīriešu emocionālo pasauli visvairāk negatīvi ietekmē jauniešus

Kaut gan pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem [1] pašnāvību skaits pēdējo desmit gadu laikā sarūk, mirstība pašnāvības dēļ uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā joprojām ir starp augstākajām ES valstīs. Biežāk  pašnāvības izdara vīrieši vecumā no 30 līdz 59 gadiem [2], tomēr sabiedriskās domas aptaujā tieši jaunākie vīrieši norāda sabiedrībā valdošo stereotipu ietekmi uz savu mentālo veselību. Lai pievērstu uzmanību vīriešu mentālās veselības jautājumiem, otro gadu pēc kārtas “Narvesen” (“Reitan Convenience Latvia”) un biedrība “Ogle” īsteno sabiedrības informēšanas un ziedojumu vākšanas kampaņu vīriešu mentālās veselības atbalstam “Nokod desiņu par vīriešiem”.

“Narvesen” un pētījumu aģentūras “Norstat” gada sākumā īstenotajā sabiedriskās domas aptaujā lielākā daļa vīriešu (68%) norāda, ka savu emocionālo stāvokli vērtē kā labu vai drīzāk labu, teju puse no respondentiem vecuma grupās no 18-29 (48%) un 30-39 gadiem (45%) atzīst, ka ir pieredzējuši depresiju, trauksmi vai domas par pašnāvību. Pozitīvāki rezultāti ir vīriešiem attiecībās un ģimenēs: ar depresiju saskāries tikai katrs ceturtais aptaujātais precētais vīrietis, kā arī trauksmi un domas par pašnāvību retāk izjutuši arī vīrieši ar trīs un vairāk bērniem. Tieši precēti vīrieši vai partnerattiecībās esošie respondenti biežāk norāda, ka gadījumā, ja ir nomākti, saņem atbalstu no ģimenes vai draugiem.

Domājot par faktoriem, kas ietekmē emocionālo stāvokli, puse respondentu norāda, ka tieši stress darbā atstāj iespaidu uz mentālo veselību – jo īpaši smagi to izjūt vīrieši vecuma grupā no 30-39 gadiem (64%), kā arī vīrieši ar bērniem. Otrais biežāk nosauktais faktors, kas ietekmē vīriešu mentālo veselību, ir attiecības ģimenē un ar līdzcilvēkiem. Salīdzinājumā ar citām vecuma grupām, vīrieši pēc 50 gadu vecuma biežāk norāda, ka arī veselības problēmas ietekmē viņu emocionālo stāvokli. 

Jaunāku vecumgrupu vīrieši biežāk atzīmē, ka sabiedrībā valdošie uzskati par vīriešiem (piemēram, ka vīrieši nedrīkst izrādīt emocijas, “īsti veči neraud”, u. tml.) ietekmē viņu vēlmi izrādīt emocijas. Vairāk par pusi aptaujāto vīriešu vecumā no 18-29 gadiem norāda, ka jūt šo stereotipu ietekmi. Turklāt tieši jaunākie respondenti biežāk atzīst, ka jūtas neērti runāt par savām emocijām ar tuvākajiem, tostarp ģimeni. Kā spēcīgāko sabiedrībā valdošo uzskatu, kas ietekmē pašsajūtu, jaunie vīrieši atzīmē stereotipu, ka vīriešiem ir jābūt veiksmīgiem un jāieņem augsts amats (46%), kā arī uzskatu, ka vīrietim nav jālūdz palīdzība, bet gan jārisina problēmas pašam (41%). Tieši neprecējušies vīrieši, salīdzinājumā ar citiem respondentiem, visbiežāk atzīst spiedienu ar savām problēmām galā pašiem. 

“Ir starptautiski pētījumi, kas rāda, ka vīrieši ģimenēs dzīvo ilgāk un veselīgāk, nekā vientuļie vīrieši, kas arī parādās aptaujas datos. Vienlaikus, satraucoša tendence ir jauno vīriešu izjustais spiediens no sabiedrības būt veiksmīgiem, fiziski atlētiskiem, labi pelnošiem. No vienas puses, šķiet, ka sabiedrība aug un mācās izskaust toksiskus sterotipus, kas nodara vairāk ļaunuma nekā labuma, no otras puses, aptaujā redzam, ka tieši jaunākie, neprecētie vīrieši jūt, ka pašiem jātiek galā ar savām problēmām, ka nevar prasīt palīdzību vai atbalstu,” stāsta biedrības “Ogle” pārstāvis Jānis Cepurītis. Biedrības “Ogle” misija ir mazināt pašnāvību riska izplatību Latvijas sabiedrībā un novērst mentālās veselības problēmu rašanos, izglītojot sabiedrību par to nozīmi. 

Spiedienu būt veiksmīgiem norāda arī vīrieši, kuri saņem augstākus ienākumus – 37% respondentu, kuri saņem vismaz 1501 eur (bruto) vai vairāk, atzīst, ka sabiedrībā valdošais uzskats ietekmē viņu emocionālo stāvokli. Arī maldīgais pieņēmums, ka vīriešiem ir labāka stresa noturība nekā sievietēm, ietekmē labāk pelnošo vīriešu pašsajūtu. Vecāki, kā arī precējušies vīrieši savukārt visbiežāk norāda, ka sabiedrībā valdošie uzskati par vīriešiem viņus neietekmē. 

Par kampaņu “Nokod desiņu par vīriešiem”

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību un veicinātu informētību par vīriešu mentālo veselību, problēmu cēloņiem un iespējamām sekām, februārī visos “Narvesen” veikalos norisinās kampaņa “Nokod desiņu par vīriešiem”: pērkot divus franču hotdogus par 3,00 eiro, 10 centi tiks ziedoti biedrībai “Ogle” vīriešu mentālās veselības atbalstam. 

Biedrības “Ogle” misija ir mazināt pašnāvību riska izplatību Latvijas sabiedrībā un novērst mentālās veselības problēmu rašanos, izglītojot sabiedrību par to nozīmi. 

Kampaņas ietvaros tapušā YouTube vloga “Emocijām dzimumu atšķirības nav. Par vīriešiem ar Armandu Simsonu” sešās epizodēs apskatīsim dažādus sabiedrībā izsenis iesakņojušos stereotipus un sociālos standartus, kas var būtiski ietekmēt vīriešu mentālo veselību, uzdrīkstēšanos izpaust patiesās emocijas un lūgt līdzcilvēku palīdzību.