Aptauja: Rindas un liels attālums – galvenie šķēršļi ārsta apmeklējumam
Pieaugot rindām uz valsts apmaksātajiem ambulatorajiem pakalpojumiem, Latvijas iedzīvotāji ārstu apmeklē retāk – vidēji 3,21 reizi gadā, kas ir par 0,43 procentpunktiem mazāk nekā 2018. gadā, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) veiktā pētījuma dati. Lai kopīgi meklētu risinājumus, kā uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, veselības aprūpes darba devēji, Veselības ministrijas, Finanšu ministrijas un pacientu organizāciju pārstāvji vienojās kopīgā diskusijā, uzsverot publiskās un privātās partnerības nākotnes potenciālu.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem teju trešdaļa (28%) aptaujāto 2022. gadā ne reizi nav izmantojuši veselības aprūpes pakalpojumus, kas nav iepriecinoša tendence, jo liecina nevis par Latvijas sabiedrības veselības uzlabošanos, bet gan par kritisku situāciju veselības aprūpes pieejamībā. Lielākā daļa (84%) Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka vēlētos saņemt visus valsts apmaksātos ambulatoros pakalpojumus vienuviet. Šobrīd veselības aprūpes sistēmas nepilnību, finansējuma un speciālistu trūkuma, kā arī medicīnas iestāžu pārslodzes un garo rindu dēļ tas nav iespējams. Kā norādījuši 42% iedzīvotāju, ja valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus nevarētu saņemt privātajās iestādēs un būtu jādodas uz valsts vai pašvaldību ārstniecības iestādēm, tas sagādātu neērtības.
Māris Rēvalds, VADDA valdes priekšsēdētājs, aicināja veselības aprūpē vēl aktīvāk iesaistīt privāto sektoru: “Latvija gadiem ilgi ir cīnījusies ar Rumāniju un Bulgāriju par pēdējo vietu Eiropas Savienībā veselības aprūpes finansējumā. Šobrīd esam salīdzinoši spožā situācijā – veselības nozare ir saņēmusi vēsturiski lielāko finansējumu, pārsniedzot 4,5% no IKP. Un tomēr izrādās, ka cīņā par pēdējo vietu esam uzvarējuši, jo arī mūsu sāncenši ir atraduši iespēju palielināt savu veselības aprūpes budžetu. Naudas veselības aprūpei nepietiek nekad un nekur, tā vienmēr būs papildu resursu meklējumos. Privātās medicīnas sabiedrības, kas jau 30 gadus veiksmīgi darbojas tirgū, ir strādājušas ļoti labi un ir gatavas sniegt visdažādākos veselības aprūpes pakalpojumus. Tā ir iespēja paplašināt resursus, un ieguvēji šādā sadarbībā būtu visi.”
Problēmas veselības aprūpes pieejamībā apliecina arī fakts, ka pēdējo gadu laikā par arvien būtiskāku kritēriju, izvēloties medicīnas iestādi, Latvijas iedzīvotājiem kļūst laiks, kas jāpavada, gaidot rindā, lai saņemtu nepieciešamo pakalpojumu. Ja 2018. gadā tas bija svarīgi ceturtdaļai (27%) Latvijas iedzīvotāju, tad 2022. gadā – jau trešdaļai jeb 37% aptaujāto. Salīdzinot ar 2018. gadu, pieaudzis arī to iedzīvotāju skaits, kuri, pirms doties uz veselības aprūpes iestādi, izvērtē tās tuvumu dzīvesvietai – no 30% 2018. gadā uz 36% šogad.
Gaidīšanas ilgums un medicīnas iestādes tuvums minēti arī kā vieni no galvenajiem kritērijiem, kāpēc daļa iedzīvotāju, dodoties pie ārsta, devuši priekšroku privātajiem, nevis valsts vai pašvaldību veselības aprūpes uzņēmumiem. Tiesa, iedzīvotāji ne vienmēr zina, kam pieder veselības aprūpes iestāde, kas sniedz vajadzīgo pakalpojumu. Kā liecina SKDS un VADDA pētījuma dati, 33% aptaujāto sākotnēji norādījuši, ka pēdējā viņu apmeklētā ārstniecības iestāde ir privāta, tomēr faktiski pakalpojumus privātā medicīnas iestādē saņēmuši 55%.
Vērtējot saņemto pakalpojumu kvalitāti, iedzīvotāji norāda, ka privātajās veselības aprūpes iestādēs bieži vien ir kvalitatīvāka personāla attieksme, medicīnas iekārtu un tehnoloģiskais nodrošinājums, kā arī pakalpojumu kvalitāte kopumā ir labāka.
Kā diskusijā uzsvēra Veselības ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika, publiskais sektors var daudz mācīties no privātā, kas koncentrējas ne tikai uz naudas apgūšanu, bet veidiem, kā to nopelnīt, tāpēc ļoti daudz iegulda pastāvīgā efektivitātes un kvalitātes uzlabošanā. “Privātais sektors ievērojami veicina veselības aprūpes pieejamību, ko arī skaidri redzējām Covid-19 laikā, kad tieši privātais sektors aktīvi iesaistījās testēšanas un vakcinācijas darbā. Privātie veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji ir vairāk vērsti uz inovācijām un attīstību, tāpēc abu sektoru sadarbība un integrācija ir ļoti svarīga. Ja citās jomās publiskās un privātās partnerības pazīmes ir redzamas jau tagad, viena joma, kur noteikti bez tās neiztiksim, ir digitalizācija – tā būs ļoti svarīga, lai iegūtu primāros datus un varētu tos objektīvi analizēt,” uzsvēra Indra Dreika.
Diskusijas noslēgumā nozares eksperti vienojās, ka tuvākie soļi, kas būtu veicami, lai tuvotos veiksmīgai publiskās un privātās partnerības apguvei, būtu starptautiskās pieredzes apzināšana veselības aprūpes jomā un vienlaikus vietējās kompetences audzēšana, sākot ar nelieliem projektiem jau šobrīd.
Finanšu ministra padomnieks budžeta jautājumos Ints Dālderis norādīja, ka nākamā gada budžetā būs fiskālā telpa papildu izdevumiem, taču jau tagad ir skaidrs, ka prioritātes būs apkures un energoresursu sadārdzinājuma kompensācijas un iekšējā un ārējā aizsardzība, tāpēc ir jādomā par papildu resursu piesaisti veselības aprūpē. “Jau pirms pandēmijas intensīvi strādājām, lai aktivizētu publiskās un privātās partnerības modeli – apguvām ārzemju pieredzi, daudzkārt esam aicinājuši pašvaldību un valsts institūcijas nākt ar saviem priekšlikumiem. Klasiska publiskā un privātā partnerība ir tāda projekta īstenošana, kas sākotnēji prasa lielus kapitāla ieguldījumus – sarežģītu iekārtu iegāde, būves, infrastruktūra utt. Kā tas varētu darboties pakalpojumu attīstībā Latvijā – šāda pieredze vēl būtu jāapgūst, taču Finanšu ministrija šādiem projektiem noteikti ir atvērta un gaida veselības aprūpes sektora priekšlikumus publiskās un privātās partnerības īstenošanai,” atklāja Ints Dālderis.
