Aptauja: Pēdējo 2 mēnešu laikā 16% Latvijas iedzīvotāju izteikti pasliktinājusies miega kvalitāte

24. februāra rīts cilvēkus ne vien Latvijā, bet visā pasaulē iemeta jaunā krīzē – Krievijas iebrukums Ukrainā radīja spēcīgu pamatu jauniem pārdzīvojumiem – dusmām, panikai, trauksmei un citām sakāpinātām emocijām, kas būtiski ietekmējušas ikdienu, miegu un citus dzīves aspektus. Atbildot uz jautājumu, kā pēdējo divu mēnešu laikā ir mainījusies Latvijas iedzīvotāju miega kvalitāte, 16% norādījuši, ka tā ir izteikti pasliktinājusies (grūtības aizmigt, bezmiegs vai trausls miegs visas nakts garumā un mošanās naktī vairākas reizes), bet vēl 35% miegs ir nedaudz pasliktinājies (nedaudz grūtāk aizmigt, miegs kļuvis trauslāks), secināts "BENU Aptiekas" Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 1800 respondentu.

Tāpat aptaujas dati liecina, ka 41% miega kvalitāte nav mainījusies, 3% tā ir uzlabojusies, bet vēl 5% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Salīdzinot rezultātus pēc dzimuma, biežāk miega kvalitāte pasliktinājusies sievietēm – viņu vidū pēdējo divu mēnešu laikā tā izteikti pasliktinājusies 20%, bet vēl 41% miegs ir nedaudz pasliktinājies, kamēr vīriešiem miega kvalitāte izteikti pasliktinājusies 12%, bet nedaudz – 29%. Tikmēr miega kvalitāte nav mainījusies 33% sieviešu un 50% vīriešu, bet vēl 4% sieviešu un 5% vīriešu konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Pēc ģimenē lietotās sarunvalodas būtisku atšķirību nav – kopumā miega kvalitāte pasliktinājusies 52% latviešu (16% – izteikti pasliktinājusies, 36% – nedaudz pasliktinājusies) un 51% aptaujāto krievvalodīgo (19% – izteikti pasliktinājusies, 32% – nedaudz pasliktinājusies). Tikmēr gan latviešu, gan krievvalodīgo vidū miega kvalitāte nav mainījusies 41%, bet vēl 5% latviešu un 3% krievvalodīgo konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Ģimenes ārstes Z. Zitmanes ieteikumi, lai uzlabotu miega kvalitāti.

• Jāseko līdzi miega režīmam – vēlams vienā laikā celties un iet gulēt.
• Pirms došanās gulēt jāizvairās no viedierīču izmantošanas, var iedzert zāļu tēju, piemēram, kumelītes vai piparmētru, un palasīt grāmatu.
• Vakarā jāizvairās no pārēšanās un treknu un ļoti sātīgu ēdienu iekļaušanas uzturā.
• Ar sportu un intensīvām fiziskām aktivitātēm vēlams nodarboties dienas pirmajā pusē, bet ne vēlā vakarā, tomēr kopumā regulāras fiziskās aktivitātes miegam noteikti nāks par labu.
• Pirms miega jāizvairās no alkohola lietošanas.
• Svarīga arī istabas temperatūra un apgaismojums – tai jābūt vēsai (ap 18o C) un tumšai.
• Jāizvēlas ķermenim piemērots matracis un spilvens.
• Ja trauksme ir pārāk liela, var veikt elpošanas vingrinājumus vai meditēt.
• Vēlams dozēt informāciju par Krievijas karu Ukrainā – būt informētiem, bet nepārslogot savu prātu ar negatīvu informāciju, jo cilvēkam var rasties bezpalīdzības sajūta un bailes, kas cilvēku var “sagrauzt” un negatīvi atspoguļoties gan miega, gan dzīves kvalitātē.
• Var apsvērt nomierinošu līdzekļu lietošanu, bet pirms tam obligāti jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.
• Situācijās, kad ilgstoši neizdodas tikt galā ar stresu un tas sāk negatīvi ietekmēt miegu un dzīves kvalitāti kopumā, jāmeklē palīdzība – jādodas pie ģimenes ārsta vai jāvēršas pie psihologa vai psihoterapeita.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 1800 respondentu.