Aptauja: Pēdējā gada laikā vismaz vienu reizi saaukstējušies 71% Latvijas iedzīvotāju
Vairāk nekā puse jeb 71% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir saaukstējušies (vienu līdz divas reizes –50%, trīs līdz četras reizes –17%, piecas līdz sešas reizes – 2%, vēl vairāk – 2%). Tā secināts "BENU Aptiekas" Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS, aptaujājot vairāk nekā 1000 respondentu. Turklāt visbiežāk saaukstējušies gados jaunāki respondenti, bet retāk – seniori.
Vien 26% respondentu norāda, ka pēdējā gada laikā nav saaukstējušies. Turklāt, salīdzinot ar 2021. gada datiem, to iedzīvotāju īpatsvars, kuri pēdējā gada laikā ir bijuši saaukstējušies, ir pieaudzis. Tā 2021. gadā vismaz reizi gadā saaukstējās 55% aptaujāto, bet 2022. gadā – 71% aptaujāto. Ģimenes ārste Zane Zitmane apstiprina, ka šāda tendence novērojama arī praksē un to varētu skaidrot ar Covid-19 ierobežojumu atcelšanu. Tādējādi netiek izmantotas sejas maskas un respiratori, vairāk notiek pulcēšanās, saviesīgi pasākumi, ciemošanās, arī mācības notiek klātienē un darbs no mājām kļūst retāks. Visi šie faktori veicinājuši saaukstēšanās skaita palielināšanos.
Ģimenes ārste Z. Zitmane atgādina – par saaukstēšanos tiek dēvētās vīrusu infekcijas, kas skar augšējos elpceļus. To raksturīgākie simptomi ir aizlikts vai tekošs deguns, iesnas, kakla sāpes, klepus, paaugstināta temperatūra, muskuļu sāpes, galvassāpes un slikta vispārējā pašsajūta. Visbiežākie “saaukstēšanās” vīrusi ir adenovīrusi, rinovīrusi, enterovīrusi, paragripas vīrusi, koronavīrusi, respiratori sincitiālais vīruss. Visvairāk ar tiem slimo, kad notiek strauja laikapstākļu maiņa – gan rudens, gan ziemas, gan pavasara iestāšanās periodos, bet visizteiktāk tieši rudens un ziemas sākumā. Arī pirms apkures sezonas iestāšanās var novērot saaukstēšanās maksimumu.
Vai sievietes saaukstējas biežāk?
Kā atklāj pētījuma dati, nedaudz biežāk par saaukstēšanos pēdējā gada laikā apstiprinoši atbildējušas sievietes, no kurām vismaz reizi gada laikā ir saaukstējušās 73% aptaujāto (48% vienu divas reizes, 21% trīs četras reizes gadā, 2% piecas līdz sešas reizes gadā un vēl 2% vēl vairāk). Tikmēr no aptaujātajiem vīriešiem tie ir 69% (52% saaukstējās vienu divas reizes gadā, 13% trīs četras reizes gadā, 3% piecas līdz sešas reizes gadā un 1% vēl biežāk). Kā skaidro ģimenes ārste, literatūrā arī tiek minēts, ka sievietes nedaudz biežāk slimo, jo parasti tieši sievietēm ir ciešāks kontakts ar bērniem, piemēram, skolās, bērnudārzos. Taču, vērtējot ikdienas praksi, ģimenes ārste nav novērojusi, ka sievietes saaukstējas izteikti biežāk nekā vīrieši. Sievietes bieži vien ir rūpīgākas pret savu veselību, tādēļ biežāk apmeklē ģimenes ārstu.
Seniori saaukstējas retāk
Skatoties pēc vecuma grupām, pētījuma dati atklāj, ka visbiežāk pēdējā gada laikā saaukstējušies respondenti vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem – šajā vecuma grupā vismaz reizi gadā ir saaukstējušies 85% aptaujāto. Tikmēr visretāk pēdējā gada laikā saaukstējušies aptaujātie seniori vecuma grupā no 64 līdz 75 gadiem, no kuriem pēdējā gada laikā vismaz reizi vai biežāk ir saaukstējušies 47%. Arī ģimenes ārste apstiprina, ka biežāk slimo gados jauni cilvēki. To varētu skaidrot ar to, ka gados jauni cilvēki ir sociāli aktīvāki, kā arī biežāk ir pakļauti lielākai gan garīgai, gan fiziskai pārslodzei nekā seniori.
Interesanti, ka nedaudz biežāk par saaukstēšanos pēdējā gada laikā atbildējuši Zemgales iedzīvotāji (77%), bet visretāk – rīdzinieki (69%).
Cik bieži ir par biežu?
Kā skaidro ģimenes ārste, pieaugušo vecumā saaukstēšanās biežuma norma ir divas līdz četras reizes gadā. Saslimšanas ilgums ir no septiņām līdz 10 dienām, taču cilvēkiem ar blakussaslimšanām tas var būt arī ilgāk.
Ja saaukstēšanās epizodes ir ļoti biežas vai ieilgušas, ir nepieciešama ārsta konsultācija, lai izslēgtu kādu citu saslimšanu, kas var novājināt organisma imūnsistēmu jeb aizsargspējas. Izplatītākie faktori, kas var veicināt biežas saaukstēšanās, ir stress, miega trūkums, garīga un fiziska pārslodze, neveselīgs uzturs, smēķēšana, slikti higiēnas paradumi. Arī tas, ja ilgstoši tiek pavadīts laiks iekštelpās vai cilvēku pūļos.
Lai mazinātu biežas saaukstēšanās epizodes, būtu jāpārskata ikdienas paradumi, kā arī jāizslēdz citas iespējamās saslimšanas, to visu pārrunājot ar ģimenes ārstu.
Ikdienas profilakse
Lai stiprinātu organisma aizsargspējas ikdienā, ģimenes ārste atgādina par profilakses pamatprincipiem. Tie ir sabalansēts uzturs ikdienā, D vitamīna uzņemšana, rūpes par personīgo higiēnu, tai skaitā roku mazgāšana, sportiskas aktivitātes vismaz divas trīs reizes nedēļā (30 minūšu garumā), regulāra iekštelpu vēdināšana un pastaigas ārā, kā arī kvalitatīvs miegs ikdienā un miega režīma ievērošana.
Ja tomēr gadījies saaukstēties, noteikti jāatceras par adekvāta šķidruma daudzuma uzņemšanu, kā arī jāievēro miera režīms un jāuzņem D un C vitamīns. Ja saaukstēšanās simptomi ir izteikti, piemēram, izteiktas iesnas, tad var lietot aptiekā pieejamos pretiesnu līdzekļus, bet sāpju gadījumā – paracetamolu vai ibuprofēnu saturošas zāles atbilstošās devās. Klepus gadījumā ir īpaši svarīgi uzņemt daudz šķidruma un nepieciešamības gadījumā lietot klepus sīrupus (pirms tam noteikti konsultējoties ar ārstu). Veselības pasliktināšanās gadījuma konsultācija ar ārstu ir obligāta.
Veselības monitoringu veic "BENU Aptieka" sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījumā aptaujāti 1005 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
