Aptauja: Pēdējā gada laikā jaunieši sākuši biežāk un vairāk lietot alkoholu
Vērtējot alkohola lietošanas izmaiņas pēdējā gada laikā, 31% aptaujāto jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem sniedza atbildi, ka pēdējā gada laikā viņi alkoholu ir sākuši lietot vairāk (apjoms ievērojami palielinājies – 14%, nedaudz palielinājies – 17%), bet starp tiem jauniešiem, kas lieto alkoholu, 39% ir palielinājies arī alkohola lietošanas biežums (alkoholu lieto ievērojami biežāk – 16%, alkoholu lieto nedaudz biežāk – 23%), tā secināts "BENU Aptiekas" Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS.
Tikmēr 23% jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem alkohola lietošanas apjoms nav mainījies, 26% tas ir samazinājies (apjoms ievērojami samazinājies – 20%, nedaudz samazinājies – 6%), bet vēl 20% respondentu šajā vecuma grupā alkoholu nelieto vispār. Attiecībā uz alkohola lietošanas biežumu – 31% jauniešu tas nav mainījies, bet vēl 31% alkohola lietošanas biežums pēdējā gada laikā ir samazinājies (alkoholu lieto ievērojami retāk – 23%, alkoholu lieto nedaudz retāk – 8%).
Sabiedrībā kopumā alkohola lietošanas daudzums pēdējā gada laikā ir palielinājies 14% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (apjoms ievērojami palielinājies – 3%, apjoms nedaudz palielinājies – 11%), 34% tas nav mainījies, 26% alkoholu lieto mazāk (apjoms ievērojami samazinājies – 15%, apjoms nedaudz samazinājies – 11%), 24% alkoholu nelieto vispār, bet vēl 2% konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Tikmēr alkohola lietošanas biežums to iedzīvotāju vidū, kas alkoholu lieto, ir palielinājies 18% iedzīvotāju (alkoholu lieto ievērojami biežāk – 5%, alkoholu lieto nedaudz biežāk – 13%), 41% šajā ziņā nekas nav mainījies, 38% alkoholu sākuši lietot retāk (alkoholu lieto ievērojami retāk – 22%, alkoholu lieto nedaudz retāk – 16%), bet vēl 3% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
Psihoterapeits Andris Veselovskis norāda, ka gan ilgstošā Covid-19 pandēmija, gan Krievijas izraisītais karš Ukrainā, kā arī bažas par ekonomisko krīzi ir radījuši nopietnus triecienus cilvēku psihiskajai veselībai un emocionālajai labsajūtai. Vērtējot aptaujas rezultātus, eksperts skaidro, ka kopumā sabiedrībā alkohola lietošanas apjoms un biežums pēdējā gada laikā drīzāk ir nedaudz samazinājies, jo līdz ar Covid-19 izplatības un ierobežojumu mazināšanos cilvēkiem bija vairāk iespēju nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, socializēties un atpūsties. Vienlaikus satraukumu rada alkohola lietošanas tendences jauniešu vidū – eksperta vērtējumā Covid-19 pandēmija visvairāk ietekmējusi tieši gados jaunus cilvēkus, jo viņiem īpaši svarīgi ir kustēties un komunicēt ar draugiem un vienaudžiem, savukārt kara sākums jauniešiem lielā mērā ir radījis grūtības atrast mērķi un dzīves jēgu, kā arī licis viņiem uz pasauli raudzīties sliktā gaismā, tādēļ alkoholā tiek meklēts mierinājums. Regulāri lietojot alkoholu pārmērīgās devās, cilvēkam šķiet, ka pašsajūta uzlabojas un spriedze mazinās, bet ilgtermiņā rodas atkarību riski un cilvēks bez alkohola vairs nespēj atslābināties un justies labi. Regulāra un pārmērīga alkohola lietošana apzog cilvēka dzīvi – pastiprinās depresijas un citi veselības riski, degradējas personība un dzīve “skaidrā” kļūst grūti paciešama. Ja cilvēks izjūt paaugstinātu trauksmi, stresu vai regulāri pārņem bezcerības sajūta, psihoterapeits aicina nekautrēties meklēt speciālista palīdzību un izvēlēties nodarbes, kas rada prieku – fiziskas aktivitātes, tikšanos un sarunas ar tuviem cilvēkiem, lielāku uzmanības veltīšanu vaļaspriekiem un laika pavadīšanu svaigā gaisā.
Veselības monitoringu veic "BENU Aptieka" sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, oktobra beigās aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
