Aptauja: Latvijā iedzīvotāju uztraukums par Krievijas karu Ukrainā joprojām augsts
Kopš Krievijas nepamatotā iebrukuma Ukrainā ir pagājuši trīs mēneši. Latvijā iedzīvotāju uztraukums par Krievijas izvērsto agresiju Ukrainā joprojām ir augsts – kopumā 84,6% respondentu savu uztraukumu vērtē kā augstu vai ļoti augstu (10 baļļu skalā to vērtē no 7 līdz 10), tikmēr vidējais satraukuma līmenis ir 7,8% iedzīvotāju (10 baļļu skalā to vērtē ar 5 vai 6), bet 7,5% respondentu ir zems vai ļoti zems satraukuma līmenis (10 baļļu skalā to vērtā no 1 līdz 4), secināts jaunākajos "BENU Aptiekas" Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, maijā aptaujājot vairāk nekā 1700 respondentu.
Salīdzinot rezultātus pēc respondentu dzimuma, atklājas, ka augstāku satraukuma līmeni izjūt sievietes – viņu vidū augsts vai ļoti augsts satraukums ir 88%, kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 76%. Tikmēr vidēju satraukumu izjūt 6% sieviešu un 11% vīriešu, bet zems vai ļoti zems satraukums saistībā ar notikumiem Ukrainā ir tikai 5% sieviešu un 11% vīriešu.
Pēc ģimenē lietotās sarunvalodas augstāks satraukuma līmenis saistībā ar Krievijas izvērsto karadarbību Ukrainā ir latviešiem – to vidū augstu vai ļoti augstu satraukumu izjūt 88% respondentu, bet krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 72%. Tikmēr vidēju satraukumu izjūt 8% latviešu un 10% krievvalodīgo, bet zems vai ļoti zems satraukums ir 5% latviešu un 19% krievvalodīgo.
Analizējot datus pēc respondentu vecuma, secināms, ka augsts satraukuma līmenis saglabājas pilnīgi visās vecuma grupās, bet īpaši augsts tas ir vecumā no 35 līdz 44 gadiem (88%), no 55 līdz 74 gadiem (87%) un vecumā no 45 līdz 54 gadiem (86%), kamēr pārējās vecuma grupās šis rādītājs ir no 78% līdz 83%.
RAKUS Gaiļezers Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas klīniskā psiholoģe Dr. Psych. Jeļena Harlamova skaidro, ka joprojām nebūtu ieteicama neierobežota ziņu lasīšana vai vairāku stundu pavadīšana sociālajos tīklos, jo tas satraukumu tikai pastiprina. “Bieži mēs it kā vēlamies atrast kādu labu informāciju vai skaidrību, lai nomierinātos, taču iegūstam pavisam pretēju efektu,” piebilst speciāliste. Psihologi rekomendē ierobežot ziņu lasīšanu, atvēlot tam konkrētu laiku, piemēram, reizi dienā, kā arī izvēlēties uzticamus informācijas avotus. Tāpat eksperte atgādina, ka šādu ziņu lasīšana nebūtu ieteicama pirms miega.
Pirms mazināt satraukumu, ir jāsaprot, ka pašreizējos apstākļos satraukums ir normāla reakcija, taču, lai emocijas mūs nepārņemtu nekontrolētā apjomā, ieteicams atgriezt fokusu uz “šeit un tagad”, proti, kas notiek šobrīd ar mani, kur es esmu, ko redzu, dzirdu un sajūtu ķermenī. Kad mūs pārņem spēcīgas emocijas, ir svarīgi nezaudēt kontaktu ar šī brīža realitāti.
Eksperte aicina šajā laikā padomāt arī par savām vērtībām: Kas man ir svarīgs? Kāds cilvēks es gribu būt? Tad padomāt, ko var darīt, lai ietu savu vērtību virzienā. Piemēram, man ir svarīga mana ģimene, tad es varu pavadīt vairāk laika kopā. Nevis formāli, bet apzināti. Ja man ir svarīgi palīdzēt citiem, tad, ko es varu darīt? Un nevajag uzreiz domāt par varoņdarbiem, pavisam mazie soļi savu vērtību virzienā jau dod piepildījumu mūsu dzīvei.
Tāpat ir jādomā arī par saviem resursiem – par to, kas mūs stiprina un dod enerģiju, piemēram, sportošana, labs miegs, makšķerēšana vai grāmatu lasīšana. Svarīgi, lai mēs regulāri atjaunotu savus resursus.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, no 10. līdz 12. maijam aptaujājot 1718 respondentus.
