Latvijā puse bērnu ēd zivis un jūras veltes retāk nekā reizi mēnesī, bet četri no desmit bēriem – vien 1-2 reizes mēnesī, tā secināts aptaujā, ko veica "Fjord strong omega-3" sadarbībā ar "Norstat".[1] “Tas ir ārkārtīgi maz. Omega-3 deficīta dēļ bērniem ir grūtāk koncentrēties, viņi biežāk slimo, ir lielāks redzes problēmu risks, utt.,” skaidro uztura speciāliste Jevgēņija Jansone. Šodien mēs par to runājam, jo 3. marts ir Starptautiskā Omega-3 diena, kuras mērķis ir pievērst uzmanību mūsu pašu uztura sabalansētībai un īpaši mūsu bērnu ēdienkartei. 

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā gan bērni, gan pieaugušie uzturā lieto ļoti maz zivju un jūras velšu. 87% bērnu ēd zivis retāk nekā būtu nepieciešams, bet pieaugušo vidū zivju lietošana uzturā ir piecas reizes zemāka nekā nepieciešams -tie ir 70 grami nedēļā jeb 10 grami dienā. Šāds deficīts ir raksturīgs daudzām valstīm, kaut arī, piemēram, kaimiņvalsts Somija uzrāda labus rezultātus. [2]

Ja salīdzina, kā atšķiras zivju lietošana bērnu uzturā dažādos reģionos, tad pētījums atklāj, ka rīdzinieki biežāk sasniedz nepieciešamo zivju un jūras velšu iknedēļas normu (15%), nekā, piemēram, Kurzemē dzīvojošie, kur tādu ir par 3% mazāk. Zemgalē un Latgalē tādu ir attiecīgi 13% и 15%. 

Izpratne par omega-3 nozīmi mūsu pašu un īpaši bērnu uzturā, kā arī bērnu nodrošināšana ar šo svarīgo uzturvielu korelē ar vecāku izglītības līmeni: cilvēku ar augstāko izglītību bērni divas reizes biežāk ēd pietiekamu daudzumu zivju nekā bērni, kuru vecākiem ir pamatizglītība – attiecīgi 6% un 15%. Arī vadītāji un pašnodarbinātie biežāk nodrošina bērniem nepieciešamo zivju un jūras velšu daudzumu nekā vecāki, kas strādā tirdzniecības vai pakalpojumu jomā, kā arī strādnieki – dažos gadījumos pat sešas reizes. 

“Tas ir likumsakarīgi, jo mēs ģimenē ēdam vienu un to pašu maltīti, turklāt vecāki veido bērnu uztura ieradumus. Ir vecāki, kas, piemēram, vispār uzturā nelieto zivis, jo tās viņiem nepatīk, un ir tādi, kas nedomā, ka tas ir nepieciešams. Rezultātā 13% bērnu neēd zivis, jo viņiem tās negaršo,” skaidro uztura speciāliste. 

Diemžēl mēs ikdienā neizjūtam omega-3 deficītu – vienkārši pašsajūta ir sliktāka nekā varētu būt, īpaši ar laiku, jo šim deficītam ir uzkrājošs efekts. Vienlaikus nesen veikts medicīnisks pētījums atklāja, ka omega-3 lietošana tikai vienu mēnesi pozitīvi ietekmē kognitīvās funkcijas bērniem vecumā no trīs līdz 17 gadiem, uzlabojot sīko motoriku, verbālo un vizuālo uztveri, kā arī samazinot trauksmes līmeni.[3]

“Tādēļ iesaku sekot tam, lai savā un bērnu ēdienkartē būtu iekļautas visas nepieciešamās uzturvielas. Omega-3 mums ir svarīga jau no ieņemšanas brīža, jo palīdz veidoties augļa smadzenēm, nervu sistēmai un redzes orgāniem, līdz pat sirmam vecumam, jo palīdz saglabāt prāta skaidrību, atmiņu un dzīvībai svarīgu orgānu veselību dzīves otrajā pusē. To mūsu organisms nesintezē patstāvīgi, tādēļ to nepieciešams uzņemt vai nu ar uzturu, vai ar pārtikas piedevām,” skaidro J.Jansone. 

Jāņem vērā, ka omega-3 dienas deva ir 1000 mg pieaugušam cilvēkam un 500 mg – bērnam no trīs gadiem. Šāds ir produktu tops, kuri to satur: 

• Anšovi - 1,4–2,2 г EPA + DHA 100 gramos produkta
• Atlantijas lasis – 1,29 – 1,38 EPA / DHA vienā porcijā (75 g)
• Nebrīvē audzēts lasis – 1,61 – 1,77 EPA / DHA vienā porcijā (75 g)
• Siļķe – 1,6 EPA / DHA vienā porcijā (75 g)
• Forele, cepta – 0,66 – 0,74 EPA / DHA vienā porcijā (75 g)
• Menca – 0,11 EPA / DHA vienā porcijā (75 g)
• Zutis – 0.11 EPA / DHA vienā porcijā (75 g)
• Karpa – 0,56 EPA / DHA vienā porcijā (75 g)
• Olas – 0,07 EPA / DHA vienā porcijā (divas olas)

Tādējādi uzņem omega-3, divreiz nedēļā ēdot vismaz 180-200 gramus zivs un jūras velšu. Diemžēl iegūt pietiekamu daudzumu omega-3 no augu izcelsmes avotiem ir ļoti grūti, jo tie satur ļoti maz mums nepieciešamo taukskābju. Vēl jo vairāk tādēļ, ka omega-6, kuras mēs uzņemam ar neveselīgu pārtiku ar zemu uzturvērtību, bloķē veselīgo un svarīgo omega-3 taukskābju uzsūkšanos, tādēļ vajadzība pēc veselīgajām polinepiesātinātajām taukskābēm palielinās. Ne velti ar katru gadu ieteicamā omega-3 deva pieaug, galu galā – jo lielāku pozitīvo efektu veselībai mēs vēlamies panākt, jo lielāku omega-3 devu mums ir jāuzņem. 

Ja jūtat, ka sabalansēt ģimenes ēdienkarti un iekļaut tajā pietiekami daudz jūras velšu jums ir grūti, neignorējiet problēmu. Kompensējiet deficītu ar zivju eļļu – kapsulās, šķidrā veidā vai pat dražeju veidā mazuļiem no trīs gadu vecuma. “Izvēloties, aptieku plauktos meklējiet produktu ar maksimāli augstu koncentrāciju, lai izdzerot vienu kapsulu vai pusi tējkarotes jūs un jūsu bērns saņemtu visas veselības uzturēšanai nepieciešamās vielas (1400 mg EPA un DHA),” skaidro Jevgēņija Jansone.