Aptauja: Katru piekto Latvijas iedzīvotāju uztrauc emocionāla vardarbība ģimenē
20 % Latvijas iedzīvotāju uztraucas par iespējamu emocionālu vardarbību ģimenē. Bažas par to ir gandrīz uz pusi lielākas nekā satraukums par fizisku vardarbību mājās, par ko ir noraizējušies 11 % aptaujāto, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO Drošības indeksa* rezultāti. Savukārt iespējamība piedzīvot vardarbību uz ielas uztrauc katru trešo jeb 36 % iedzīvotāju.
“Salīdzinājumā ar laiku pirms trim gadiem, kad veicām iepriekšējo Drošības indeksa pētījumu, vērojama pozitīva tendence – sabiedrība jūtas nedaudz drošāk. Fiziskās drošības kategorijā šogad sasniegts līdz šim labākais rādītājs jeb 35 Drošības indeksa punkti. Salīdzinājumam – 2019. gadā tie bija 29, bet 2015. gadā – tikai 26 punkti. Tāpat katrā atsevišķajā jautājumā par fizisko drošību, kriminogēno situāciju un drošību ģimenē redzam nelielu drošības izjūtas pieaugumu. Piemēram, kopš 2019. gada par 2 % samazinājies to cilvēku skaits, kurus uztrauc emocionāla vai fiziska vardarbība ģimenē, un par 6 % mazāk ir to, kuri baidās saskarties ar vardarbību uz ielas. Taču, ņemot vērā konkrēto jautājumu specifiku, baiļu rādītāji saistībā ar tiem ir vērtējami kā augsti un joprojām ir gana daudz darba, lai nodrošinātu, ka katrs no mums savās mājās un ģimenē jūtas absolūti droši gan emocionāli, gan fiziski,” skaidro Gints Konrads, "ERGO Life Insurance SE" Dzīvības un Veselības apdrošināšanas departamentu direktors Baltijā.
Viņš arī norāda, ka līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu iedzīvotājiem izteikti aktualizējās nepieciešamība pēc psihoterapeita pakalpojumiem, kas arvien vairāk tika iekļauti veselības apdrošināšanas polisēs: “Arī vardarbības kontekstā ir svarīgi, lai cilvēks rastu iespēju par to runāt, nevis noklusēt, un vizīte pie psihoterapeita ir viens no veidiem, kā sākt risināt šīs situācijas.”
Bailes par iespējamu emocionālu vardarbību ģimenē vīriešu un sieviešu vidū ir visai līdzīgas – attiecīgi 19 % un 21 %. Vienlīdz aktuāls šis jautājums ir gan jaunākajiem respondentiem 18-24 gadu vecumā, gan 25-34 un 35-44 gadu vecumu sasniegušajiem. 25 % respondentu katrā no šīm vecuma grupām apstiprinājuši bažas par emocionālu vardarbību. Vecāka gada gājuma cilvēkus šis jautājums uztrauc mazāk.
Savukārt par iespēju ciest no fiziskas vardarbības mājās visvairāk raizējas iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem – 14 %. Par to uztraucas 12 % sieviešu un katrs desmitais (10 %) vīrietis.
Resursu centra sievietēm “Marta” vadītāja Iluta Lāce stāsta: “Neskatoties uz to, ka vairs nav pandēmijas ierobežojumu un nav ilgstoši jāuzturas kopā šaurās telpās, no vardarbības cietušo cilvēku skaits pieaug. Piemēram, klientu skaits, kas vēršas pie speciālistiem Rīgā, pieaudzis par 20 %, salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas, un mēnesī vidēji 60 mūsu klientes saņem psihologa, bet 13 – juristu konsultācijas.”
Viņa norāda, ka pieaug gan fiziskās, gan seksuālās vardarbības gadījumu skaits: “Abi šie vardarbības veidi cieši saistīti ar emocionālo vardarbību, kas izpaužas kā draudi, kontrole un pazemojums. Emocionālā vardarbība īpaši bīstama ar to, ka tiek iznīcināta cilvēka integritāte un pašcieņa, radot neuzticēšanos sev, kā rezultātā var veidoties dažādas garīgas saslimšanas.”
“Jāatzīst, ka pēdējo gadu laikā daudz izdevies mainīt likumos, kas skar vardarbību, piemēram, to, ka rehabilitācija iespējama gan klātienē, gan attālināti. Tas ir īpaši atbalstāmi cilvēkiem, kas atrodas reģionos, mazos ciematos vai ir ļoti noslogoti. Turklāt, sākot ar šo gadu, Valsts policijai ir iespēja pieņemt lēmumu par nošķiršanu bez cietušā piekrišanas, savukārt cietušais var pieprasīt pagaidu aizsardzību jebkurā, ne tikai deklarētās dzīvesvietas, tiesā. Būtiski arī likuma grozījumi, kas stājušies spēkā pērn, nosakot, ka tiesas vardarbības nozieguma veicējiem var nozīmēt piespiedu rehabilitāciju.
Viens no jautājumiem, kas joprojām prasa darbu: vienota izpratne visās institūcijās par to, kas ir vardarbība, vardarbība ģimenē, pret sievieti vai ar dzimumu saistītā vardarbība, lai novērstu to, ka sievietes visvairāk cieš no vardarbības, ko veicis partneris,” uzsver centra vadītāja
Centrālās statistikas pārvaldes 2021. gada aptaujā par vardarbību, katra ceturtā (25,1 %) sieviete un katrs piektais (19,5 %) vīrietis 18–74 gadu vecumā ir pieredzējuši fizisku vai seksuālu vardarbību.
Savukārt Drošības indeksa pētījumā 14 % iedzīvotāju norādījuši, ka viņus uztrauc iespējamība ciest no seksuālas vardarbības. Visvairāk potenciāls seksuālas vardarbības apdraudējums satrauc respondentus vecumā no 35 līdz 44 gadiem (18 %). Par to vairāk raizējas sievietes (18 %) nekā vīrieši (10 %).
*ERGO Drošības indeksa pētījuma rezultāti iegūti Latvijas iedzīvotāju aptaujā, kas veikta interneta vidē no 2022. gada 31. augusta līdz 2. septembrim. Aptauju izstrādājis un īstenojis pētījumu centrs SKDS. Kopumā aptaujāti 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pēc SKDS metodoloģijas, Drošības indekss izteikts punktos, kas aprēķināti, no pozitīvo vērtējumu īpatsvara atņemot negatīvo vērtējumu īpatsvaru, turklāt pilnībā pozitīvo un pilnībā negatīvo vērtējumu īpatsvars tiek reizināts ar 1, bet daļēji pozitīvo un daļēji negatīvo vērtējumu īpatsvars – ar 0,5.
