Aptauja: Katrs sestais vecāks savam bērnam novērojis mentālās veselības traucējumus; eksperti aicina steidzami meklēt efektīvus risinājumus
Bērnu un jauniešu mentālā veselība pēdējos gados ir pasliktinājusies. Katrs sestais Latvijas vecāks jeb 16% atklāj, ka ir novērojuši savām atvasēm mentālās vai mentālās un fiziskās veselības problēmas. Tajā pašā laikā rindā pie speciālistiem visbiežāk ir jāgaida vairāki mēneši, tādēļ labākas izredzes saņemt savlaicīgu palīdzību ir tiem bērniem, kuru vecāki var atļauties samaksāt par speciālista konsultāciju vai nepieciešamo izmeklējumu, kas būtībā nozīmē bērnu šķirošanu, tā 15. janvārī notikušajā Latvijas Bērnu atbalsta fonda (LBAF) un Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” notikušajā diskusijā uzsvēra jomas eksperti.
Aptaujas rezultāti arī atklāj, ka tikai katrs trešais jeb 34% aptaujāto vecāku zina, kur vērsties pēc palīdzības situācijās, ja saskaras ar mentālās veselības traucējumiem savam bērnam. Pārējie atzīst, ka viņi par to ir informēti daļēji vai nezina neko. Vienlaikus piekļuve speciālistiem ir apgrūtināta, jo īpaši konsultācijām pie bērnu psihiatra vai neirologa, pie kuriem atsevišķos gadījumos rindā ir jāgaida vairāk nekā seši mēneši. 38% aptaujāto norādīja, ka viņu bērnam rindā pie nepieciešamā speciālista nācās gaidīt vairākas nedēļas, 34% gaidīja vairākus mēnešus, un 17% atzinuši, ka bija jāgaida pat vairāk nekā pusgadu, lai saņemtu konsultāciju vai izmeklējumu.
Psihiatra vai neirologa konsultācija gan ir tikai pirmais solis, jo ārstēšanas process var būt komplicēts un tajā var būt nepieciešamība iesaistīt vēl dažādus citus speciālistus, piemēram, logopēdu, psihologu un citus, kā arī veikt dažādus izmeklējumus. Šādās situācijās vecāki sagaida, ka viņu bērnu ārstēšanai tiks izveidots plāns. Taču, kā liecina aptaujas rezultāti, realitāte ir pilnīgi citādāka. Tikai 15% respondentu atklāja, ka viņu atvasēm ir izveidots šāds komplekss ārstēšanas plāns un viņi saņem pilnu atbalstu. Tajā pašā laikā vairāk nekā puse jeb 57% vecāku norādīja, ka šāda plāna nav, lai gan viņi tādu ļoti vēlētos. Sarežģītākā situācija noteikti ir ārpus Rīgas un lielajām pilsētām, kur atsevišķi pakalpojumi un speciālisti vispār nav pieejami.
“Latvijas bērnu atbalsta fonds sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību katru gadu nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vairāk nekā 60 ģimenēm, kuru bērniem ir uzvedības traucējumi. Taču tas ir krietni mazāk nekā reālās ir vajadzības. Tāpat mēs redzam, ka šādas iespējas akūti būtu nepieciešamas arī citviet Latvijā, tāpēc aicinām par veselību un labklājību atbildīgās ministrijas sadarbībā ar pašvaldībām rast iespēju nodrošināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un atbalstu arī ģimenēm ārpus Rīgas,” aicina Latvijas Bērnu atbalsta fonda vadītājs Kaspars Markševics.
“Vecākiem, kuru bērniem ir mentālās veselības problēmas, pašlaik diemžēl ir tikai divas izvēles – maksāt par visu no savas kabatas, vai gaidīt rindā uz konsultāciju pie speciālista vairākus mēnešus. Pie valsts apmaksāta bērnu psihiatra gaidīšanas rinda atsevišķos gadījumos var būt vairāk nekā gads. Ja vēlies pakalpojumu saņemt ātrāk, bieži vien vienīgā iespēja ir maksas konsultācija, kas daudzām ģimenēm ir finansiāli nepanesama, kā arī bieži ierobežo iespējas turpmākajā procesā saņemt valsts apmaksātus izmeklējumus. Nav godīgi, ka valsts ir radījusi sistēmu, kurā savlaicīga bērnu ar mentālas veselības problēmām ārstēšana ir atkarīga no vecāku spējas samaksāt,” saka trīs bērnu mamma Dace Šramma, kuras vienai no atvasēm ir garīgās veselības traucējumi. Ar mērķi mainīt esošo situāciju viņa ir iesniegusi iniciatīvu portālā arī “Manabalss.lv”.
Savukārt neiroloģe, Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” Medicīnas daļas vadītāja Diāna Paradnika atgādina, ka rūpēs par bērnu vecākiem svarīgi gādāt arī pašiem par sevi, jo bērnu emocionālās grūtības skar visu ģimeni.
“Pirms pāris gadiem Hārvarda Universitāte publicēja pētījuma rezultātus par to, kā vecākus ietekmē viņu bērnu mentālās veselības problēmas. Tika atklāts, ka bērnu un vecāku emocijas darbojas pēc savienotā trauka principa un tās ir cieši saistītas. Proti, ja bērniem ir mentālās veselības problēmas, tādas var rasties arī vecākiem un otrādi. Tieši tādēļ vecākiem, kuru bērniem ir mentālās veselības problēmas, ir svarīgi parūpēties arī pašiem par savu emocionālo labsajūtu un veselību,” mudina neiroloģe Diāna Paradnika, aktualizējot nepieciešamību veidot sistēmu, kas atbalstu veselības problēmu gadījumā spēj sniegt visai ģimenei.
Foto: Pauls Zvirbulis/ TVNET Grupa
Šā gada15. janvārī notikušajā ekspertu diskusijā “Bērnu mentālā veselība: gaidot rindā pēc atbalsta” piedalījās Kaspars Markševics, Latvijas Bērnu atbalsta fonda vadītājs; Ņikita Bezborodovs, RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras docētājs, Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs un Pusaudžu resursu centra attīstības vadītājs; Diāna Paradnika, neiroloģe un “Olpha” Medicīnas daļas vadītāja; kā arī Dace Šramma, trīs bērnu mamma un iniciatīvas par bērnu psihiatrijas, diagnostikas un rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību Latvijā manabalss.lv platformā iesniedzēja.
