Aptauja: Katrs 5. iedzīvotājs, bet Rīgā pat katrs 4. svaigā gaisā atrodas tikai nedēļas nogalēs
Sezonas aukstajā laikā katru dienu pastaigas svaigā gaisā lielākoties bauda seniori, savukārt ar aktīvo atpūtu ārā biežāk nodarbojas bērni, bet jauni cilvēki vecumā līdz 30 gadiem svaigā gaisā visbiežāk dodas pāris reizes nedēļā, liecina "Mēness aptiekas" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktā aptauja.
Sezonas aukstajā laikā 38% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju katru dienu atrod laiku pastaigām svaigā gaisā, un visaktīvākie šajā ziņā ir seniori – tā atzīst 47% no viņiem. Pastaigas svaigā gaisā trīs līdz piecas reizes nedēļā bauda 25% iedzīvotāju, savukārt katrs piektais jeb 22% atzīst, ka svaigā gaisā atrodas tikai nedēļas nogalēs. Rīgā dzīvojošie to atzinuši biežāk nekā citi – ceturtā daļa jeb 25% rīdzinieku svaigā gaisā uzturas tikai nedēļas nogalēs.
5% aptaujāto norādījuši, ka ziemas sezonā ārā neuzturas, un visbiežāk to atzīst pieaugušie vecumā līdz 29 vai virs 60 gadiem.
Ar regulārām aktīvo atpūtu svaigā gaisā, piemēram, slēpošanu, pārgājieniem, nodarbojas 6% aptaujāto pieaugušo un 8% bērnu, liecina aptauja.
Kopumā bērni biežāk nekā pieaugušie ziemas sezonas aukstajā laikā atrodas svaigā gaisā. 36 % bērnu katru dienu, bet 32% – trīs līdz piecas reizes nedēļā dodas pastaigās svaigā gaisā, norāda pieaugušie, atbildot uz jautājumu par bērnu pastaigu svaigā gaisā paradumiem. 13% bērnu svaigā gaisā atrodas tikai nedēļas nogalēs. Savukārt 4% pieaugušo norādījuši, ka viņu bērni ziemas sezonas aukstajā laikā ārā neuzturas.
"Svaigs gaiss ir ļoti vajadzīgs pilnīgi visiem – gan bērniem, gan pieaugušajiem, gan senioriem. Turklāt īpaši aktuāli tas ir vīrusa sezonās, arī šobrīd – pandēmijas laikā. Redzam, ka dažādās vecuma grupās ir savi paradumi un dienaskārtība, un visticamāk, ka darba pienākumi un attālinātās mācības ietekmē ģimenes cilvēku iespējas brīvo laiku pavadīt ārā svaigā gaisā," saka farmaceite Linda Fevraļeva, daloties arī padomos, kā šobrīd mainīgajā un vēl pagaidām aukstajā sezonā ģērbties, pasargāt ādu un izvērtēt, cik ilgu laiku pavadīt ārā. Vienlaikus farmaceite atgādina: "Neatkarīgi no tā – strādā mājās vai birojā –, un cik ilgu laiku pavadi pastaigās, telpas, kurās uzturies, pastāvīgi ir kārtīgi jāizvēdina."
Ne velti ir teiciens – nav nepiemērotu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Lai pastaigas un aktīvā atpūta svaigā gaisā būtu patīkama un veselīga, vispirms, protams, jāatceras par laika apstākļiem piemērotu ēru, brīvu apģērbu un arī apaviem. Vēsākos laika apstākļos var labi noderēt termoveļa ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Ja pastaigām laiks atrodas tikai tumšajā diennakts daļā, jāatceras par drošību un atstarojošiem elementiem apģērbā.
Noteikti jāizvērtē, cik ilgu laiku pavadīt āra aktivitātēs. Jāpievērš uzmanība ne tikai termometra rādītājiem, bet arī vēja spēkam un ātrumam. Vējainā laikā pēc sajūtām noteikti temperatūra vienmēr šķitīs zemāka par faktisko un ir lielāks risks saaukstēties. Tādēļ ir vērts padomāt par dienas režīmu un izsvērt – varbūt divas īsākas pavasarīgas pastaigas ir pat vēlamākas nekā viena gara.
Tāpat kā pieaugušajiem, tā bērniem jāpadomā, kā pasargāt ādu – jālieto laika apstākļiem atbilstoši sejas krēmi. Turklāt krēmu noteikti ir jāsmērē laiciņu pirms ārā došanās, nevis tieši pirms iziešanas.
Iedzīvotāju aptauja ir reprezentatīva un to šī gada februāra beigās veica pētījumu aģentūra "Norstat", aptaujājot 1001 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
